11 tortes
Kukainītim rīt paliek 11 mēneši. Kas nozīmē, ka rītā būs torte - vienpadsmitā no tortēm, ko ik mēnesi turpinu gatavot. Un daudzi ļaudis uzskata, ka es esmu ļoti čakla, citi - ka mazliet traka vai dumja, bet sentiments ir tāds, ka es ļoti saspringtā un grūtā dzīves posmā - bērna pirmajā dzīves gadā - ik mēnesi atrodu laiku tortēm, such wow. Bet tas viss nav patiesība! Es īstenībā atrodu laiku gandrīz visam. Nē, nē, arī nav pareizi. Laiks pats atrod mani, viņš basically skrien man pakaļ un dauza ar tējkannas sildāmo, jo mazo bērniņu loterijā mums ir iedāvāts vismīļākais un labākais, un uzvedīgākais pupuķītis ever, kas kopš divu mēnešu vecuma guļ visu nakti. (Tā. Es to pateicu. Līdz šim es to neteicu, jo, jūs jau zināt, latvieši, priecāties skaļi nedrīkst, baile bailīte.) Un, kad neguļ, tad viņš jo bieži ripinās apkārt savā nodabā, grauž kaķa māju, skatās pa logu un tamlīdzīgi. Tortes, ziniet, ir mazākais, ko es reizi mēnesī varētu paspēt.
Bet par lietu. Šodien es gatavoju Cielaviņu, jo izaicinājums un pilotāža. (Tas ir ļoti jocīgi. Mana mamma, piemēram, vēl pirms nedēļas ar patiesu izbrīnu teica tā: "Bet, bērniņ, tu taču vienmēr tikai lasīji grāmatas! Pa kuru laiku tu esi iemācījusies tā gatavot?) Un jo pēc gada jubilejas es gan šito māžošanos ar tortēm reizi mēnesī beigšu, tāpēc tagad jārealizē visādi forši māži.
Un tā Cielaviņa, tātad. Kamēr es tur tos bezē cepu (starp citu, ar šīm elektrības cenām pat tās outrageous cielavu cenas veikalos bez īpašajiem piedāvājumiem sanāks lētāk, nekā man viss šis prieks izmaksās. Trīs bezē ripas! Cepeškrāsnī katra atsevišķi! Stundu! Katra!), tikmēr viss bija tāds tehnisks process. Jā, jauki, čubinos tur, mikserējos, cepu, grauzdēju, ņam ņam, bet tomēr tehniski. Bet tad es ķēros pie krēma gatavošanas, lēnām iestājās krēsla un.. un.. šokolāde decided to get involved. Tas krēms ir pilnīga maģija - tur bija sviests, olas, kondensētais piens un šokolāde, daudz šokolādes, tik daudz un tīīk forša, ka es gatavošanas gaitā pilnīgi vai noreibu, laizīju savu lillā lāpstiņu un laimīgi apcerēju dzīves skaistumu. Then again, var jau būt, ka tas no ruma. Ruma tur bija divas tējkarotes, bet no tām daudz uzšļakstījās uz bļodas malām. Bļodas mala, zināms, pieder gatavotājam, jo no turienes, saprotiet, tā lāpstiņa, laizīšanās, laime.
Tā mums iet. Tortes ir lieliskas. Taisiet bērnus, cepiet tortes.
----
Tātad kukainītim rītā būs vienpadsmit mēnešu un man šodien pēc grūtniecības atsākās mēnešreizes. Protams, bija tiešām nu ļoti ērti 20 mēnešus (!) dzīvot bez mēnešreizēm, bet, ja tā godīgi, šodien es sajutos tā, it kā būtu atguvusi atpakaļ kādu daļiņu sevis.