Kā mēs svētību dabūjām
Dziļi Maurīcijas iekšzemē atrodas sens vulkāna krāteris. Mūsdienās gan tas ir ezers un ir kļuvis par lielu hinduistu svētvietu. Kaut kad pirms gadiem simts viens hindu priesteris nosapņoja, ka ūdens tai krāterī ir ieplūdis pa taisno no Gangas [tās, kas Indijā], un hops, Grand Bassin jeb Lielais Baseins Ezers kļuva par svētāko vietu Maurīcijā. Pēc tam viņi pa īstam atveda ūdeni no visusvētās Gangas (uz kalnu 550 metru augstumā virs jūras līmeņa!) un ielēja tur iekšā. Kādu drusciņu.
Pie ieejas stāv milzīga Šivas statuja, tāda nopietna un iespaidīga, savi trīsdesmit metri augstumā. Un blakus viņam tapusi tikpat liela dievietes Durga Maa Bhavani statuja un tā nu viņi tur stāv kā tādi Nūmenoras karaļi pie Gondoras ziemeļu robežas, tikai Bhavani vēl nav nokrāsota, work in process. Un tad tur ir ezers ar daudziem un dažādiem dieviņiem veltītām statujām, lielāki un mazāki tempļi un daudz cilvēku - gan tūristu, gan, ē, reliģisku interešu motivēti apmeklētāji.
Mēs tur mazliet pastaigājām, paskatījāmies apkārt un ieklīdām vienā skaistā templī, kur dalīja svētību. Kāds garlaikots jauneklis kleitā [ok, ok, hindiustu klozītēs] ar vēlīgu sejas izteiksmi jautāja mums "English or French?" un, kad mēs izvēlējām English, tad viņš mums nopenterēja visu ko labu un jauku un uzmālēja uz pieres svešādas zīmes. [Zīmes gan mums vēlāk mašīnā sāka birt nost, bet ko tik reliģija nedara ar cilvēku.] Tas priesteris gan nebija nekāds sirms, vieds onkulītis un pār mums nenāca apskaidrība un liels miers, viņš bija drīzāk tāds kā praktikants, jaunulis šajās lietās, bet svētība paliek svētība, paldies, un mēs tāpat jutāmies diezgan priecīgi, varbūt tāpēc tā svētība ne čiku, ne grabu.
"The lake and temple are also a major draw for tourists, with many coming to pray, meditate, play with the local monkeys, or simply to walk by the lake and enjoy the views." Meidžer drō, ok, lai būtu, mediteit, arī ok, bet plei viz ze mankīz, mans dibens. Pērtiķu tur ir daudz - hinduisti saviem dieviem mēdz ziedot puķes, ko iepidžina tādos lēzenos trauciņos, kas regulāros intervālos atrodami ezermalā, un augļus - lielos daudzumos. Tie mankiji, kas, protams, ļoti laipnīgi un entuziastiski apēd dievu ziedokļus, tur ir plēsīgāki par hiēnām no Karaļa Lauvas - viņi tur plosās, joņo apkārt, metas viens otram virsū, dižojas ar svaigām brūcēm un skrāpējumiem, kopojas uz dieviņu statujām, un, kad viens drovotais tūrists mēģināja spēlēties ar mankiju, tad dabūja it knaši lēkt prom, kad izvēlētais pērtiķis tikpat draudzīgi mēģināja nokost viņam roku.



Teicu, ka mankijs.

Ezers ir ļoti svētīts ar zivīm - tur to ir traki daudz un ezers ir diezgan dzidrs, var redzēt, kā tās tur mudž. Zivis ķert tur ir aizliegts, bet tie augļi tīri tā neko garšo arī viņām, ne tikai pērtiķiem. Lielākā daļa ir maziņas, bet vispār tur dzīvojot arī brangi zuši, ko maurīcieši tāpat nēestu un uzskata par diezgan pretīgām radībām.
Uzvedības kodekss tur nav diez ko stingrs - pie tempļu ieejām ir jānovelk apavi, nevajag turp doties pavisam izaicinošās drānās, fotografēt drīkst, vispār vienkārši jāuzvedas piedienīgi.
Pie kāda būcenīša tempļa vērojama maza rinda ar automašīnām - kā pie tehniskās apskates stacijas Talsos ļoti rāmā pavasara darbdienā. Tur jauniegādātās mašīnas gaida, kad tiks pie priestera dabūt svētību. Šāds pakalpojums ir par brīvu. Vispār viss komplekss ir par brīvu - Maurīcijā dzīvo ap 55% hinduistu un daudzi no tiem regulāri ziedo saviem tempļiem ne tikai augļus. Svētība mašīnām noderēs, jo tās tur maksā diezgan dārgi - kā jau salā, kur tās jāimportē pa jūras ceļu.
Nākamajā dienā tur bija jānotiek lieliem, lieliem hinduistu svētkiem - as in valsts mēroga brīvdiena, svētceļnieki, karogi, parādes, sastrēgumi, viss pa nopietno, bet mēs tajā vakarā jau braucām uz lidostu. Pa ceļam redzējām vairākas policijas patruļas, par ko mūsu draudzīgais transfēršoferis Dirty Harry it necik nesatraucās. Viņš teica: "Zei ček hindūz, onlī hindūz tudei" un lepni aizbrauca saulrietā. Es tā arī nesapratu, vai ta viņi dzer vai kā?

Te Šivas statuja.


Un te Šivas statujai pēdiņas.


Te ziloņa dieviņš, Ganēša tātad.


Svētības templis.