"Más" ("More")
Aiz sērām, ka pirms divām dienām palaidu garām savu cibas dzimšanas dienu [deviņi gadi, sasper jods!], izdomāju piedalīties masiņā. Nākamgad kaut kāda balle jātaisa.
[Bet vispār, to viņu no pirms-deviņiem-gadiem es tā lāga neatpazīstu. Jā, mums ir kaut kādas kopīgas rakstura iezīmes, varbūt pat kādas līdzīgas domas, bet visā visumā jūtos viņai tikpat tuva kā rīta vilciena pasažieriem.]

Sacepām no Ziemassvētkiem atlikušo piparkūku mīklu un, protams, panodarbojāmies ar pipardaiļradi.
"Mazajā cilvēkā" bija divi tie ļaundari, nu, kidneperi, kas bija nolaupījuši Maksīti, lai nogādātu viņu bagātajam senjoram Lopesam Dienvidamerikā.
Ai, es šodien japānim nosūtīju tulkot ķīniešu tekstu.
Ar visiem šitiem priekiem (darba druviņa, sliežu košana, virsstundas, virsstundas, 250% plāns utt.) aizmirsu pasavēstīt, ka pa starpu zalkšu bildēšanai un smaidīšanai uz laivas mani nedēļas nogalēs sakoda pirmā ērce.
Es jau kkad teicu, bet nu tas temps un biežums, ar kādu es vakaros relaksācijas nolūkos patērēju alkoholu, novedīs mani pie tā, ka pēc gadiem piecpā es Centrāltirgus distriktā klīdīšu apkārt ar šmigu rokā un zilumu uz acs.
Wishing you a nice dazy, tā es nupat uzrakstīju.
Vispār diezgan neticami, ka vēl šī gada sākumā es mierīgi dzīvoju ar savu glīto, bet morāli ļoti gados veco tālruni, kas, saprotiet!, nebija viedtālrunis.
Kā šitais saucas, ko? Vilkt dvašu, ja?
Korejas basketbola izlases sākuma sastāvā spēlē Kims, Kims, Mūns, Kims un Lī.
Man bija beigušies apavi.
Tu tak neesi pavisam stulbs, nu ko tu osti to benzīnu?
Oh deary me, cik es esmu pagrimusi.

Ko te tādu var apcerīgi secināt? Ērce tā arī palika vienīgā šogad, alkoholu es patērēju vēl vairāk, piparkūku mīkla atkaliņās ledusskapī dzīvā, siks tranzīts pie glōrijas mundes.