Par lielajiem brāļiem
Pirms kāda laika man bija viens pretīgs, pretīgs projekts, kā ietvaros man ļoti daudz laika nācās pavadīt, internetā skatoties uz visādām uzpariktēm un detaļām, no kurām es neko nesapratu. No projekta izdevās tikt vaļā, bet kopš tā laika Amazone, kas man parasti sūta maigus un ne pārāk kaitinošus aicinājumus pirkt tādu grāmatu vai šitādu grāmatu, monotonijas nojaukšanai piesviežot klāt arī kādu galda spēļu ieteikumu, nu jau ik pa brīdim sūta man ierosinājumus pirkt detaļas!! Kloķa klaņa mehānismu! Luktura ietvaru! Speciālo uzgriežņu atslēgu komplektiņu!
Un katru reizi, kad man kas šāds ielec e-pastā, es satrūkstos kā stepes zirgs un lādējos, jo, ziniet, tiešām, nē, paldies.