It's a Jersey Thing
Šodien no kāda klienta pienāca kārtējais mulsais jautājums par to, aiz kam tas vācu teksts ir piebārstīts ar lielajiem burtiem - oriģinālā taču tā neesot. Tad es iecietīgi [nē, bet tiešām iecietīgi, no offence] stāstu, ka tā nu ir ar tiem vāciešiem, viņi katru lietvārdu raksta ar lielo burtu.
Vācu [un luksemburgiešu] valodas ir unikālas ar to, ka tajās visus lietvārdus tiešām raksta ar lielo burtu. Kāpēc? Jo burtlicis tā izdomāja - tais senajos laikos, kad lika kopā Gūtenberga bībeli.
Tolaik vispār rakstība bija ļoti atkarīga no skrīveru un burtliču iedomām, bet tieši burtliči grāmatspiestuvēs to iespaidoja daudz vairāk - tīri publikāciju apjoma dēļ. Tad nu viņi sāka tātad drukāt grāmatas un izdomāja, ka, ja saliek lielos burtus, tad labāk lasās - nu, vieglāk izšķirt burtus. Līdz tam lielos burtus izmantoja visai maz un vispār lielākoties rakstīja tikai ar mazajiem.
Ar lielajiem burtiem ar lielas cieņas un bijības rakstīja tā saucamos nomina sacra jeb svētos vārdus - 'Dievs, Jēzus, debesis, pāvests' utt, kā arī personvārdus, vietvārdus, bet tas nebija tā ļoti konsekventi, jo burtličiem jau priekšā nestāvēja latīņu vai vācu ekvivalents 'Palīdzi, māsiņ!' vai Konversācijas vārdnīca. Ar lielo rakstīja arī titulus, piemēram, 'kūrfirsts' vai 'ķeizars', kā arī tos cilvēkus un parādības, kam bija tieša saistība ar šiem dižajiem - tādējādi 'mednieks' un 'medības' varēja rakstīt ar lielo, bet 'kalps' un 'zemnieks' - ar mazo, jo viņiem nebija tieša sakara ar ķeizaru.
Tiktāl viss ir diezgan ok, jo šādi izrīkojās arī citās valodās [un izrīkojas joprojām], bet vācu valodā kādā brīdī [ap sešpadsmitā gadsimta vidu] ar lielo burtu sāka rakstīt kādus 80% lietvārdu. Kad viens tā laika gramatiķis aptaujāja burtličus, lai izprastu, kālab tie šādi rīkojas, viņam tika paskaidrots, ka, ja tekstā izceļ lietvārdus, tad 'pat visādiem vientiešiem vieglāk saprast'. Tā nu tas iegājās un, neskatoties uz sabiedrībā pastāvošajiem pretrunīgajiem viedokļiem attiecībā uz lietvārdu lielrakstīšanu, tā ir un paliek. [Dāņiem arī tā bija, bet viņi atcēla un viss.]
Misters Grimms, tas, kurš pasakas taisīja, tas, kurš brālis Jākobs, vispār uzskatīja, ka tas viss ir drausmīga muļķība un sacīja aptuveni šādi: "riebīgo nemodi nevietā izmantot lielos burtu, kas ir mūsu pedantiskās iedabas ļaunākā virsotne, esmu pilnībā atmetis."
Ir jau gan tiesa, ka tie lielburtu lietvārdi grafiski vieglāk uztverami, kā arī novērš dažu labu pārpratumu. Bez lietvārdu lielajiem burtiem teikums 'Helft den armen vögeln!' būtu visai divdomīgs un varētu nozīmēt gan "Palīdziet nabaga putniņiem!", gan arī "Palīdziet nabagajiem nokniebties!"