Jedem das Seinige
Mani diezgan fascinē tas, ka latviešu vārds 'Kārlis' nāk no tā paša etimoloģiskā avota kā vārds 'karalis'. Līdz brīdim, kad Kārlis Lielais sāka darīt lielas lietas, Kārlis jeb, protams, Karl bija vien parasts vīrieša vārds. Nē, patiesībā diezgan neparasts, jo tur, no kurienes tas vārds cēlies, citi vārdi bija daudz smalkāki un garāki, piemēram, Ādalvolfs vai Hildegarde. Pats Kārlis gan nozīmēja ko labu - brīvu vīru. Pēc Kārļa Lielā varenajām izdarībām saradās vesela rinda tautiņu, kas itin visus valdniekus sāka dēvēt par Kārļiem, respektīvi, karaļiem. Mēs, lietuvji, rinda ar slāviem, tostarp krieviem (король), turki.

Kārlis - Karl - Charles - Carolus/Karolus - karalis

Savukārt kāds cits liels vīrs jau sen bija savācis sev valdnieku nosaukuma domeinu - tieši Jūlija Cēzara dēļ vācu valdnieku sauca par ķeizaru, bet krievu - par caru. Kā zināms, gan Jūlijs, gan ķeizars, gan krievu cari - tie nebija vienkārši valdnieki, bet gan kaut kas uz imperatoru pusi.

Caesar - Tzar - Kaiser - ķeizars

Angļu karalis ('king') gan nenāk ne no viena varena vīra vārda, bet gan no kāda ļoti sena indoģermāņu vārda un valodnieki mēģina iestāstīt, ka tas esot nozīmējis personu no cienījamas dzimtas ('kin') - šajā kontekstā kādu, kas būtu cienīgs kļūt par valdnieku. Arī latviski ir valdnieka nosaukums, kas nāk no šī paša vārda. Amizants gan ir fakts, ka tas pats proto-vārds latviski ir radījis vēl kādu nozīmes ziņā tuvu vārdu - 'kungs'. Arī krievu 'князь', kas nebūt nav nekāds ļoti liels valdnieks, nāk no tiem pašiem.

ķēniņš - König - kuning - king - *kuningaz - князь - kungs

Ar ko es bērnībā nodarbojos? Tik ilgi prātā un reizēm arī skaļi teicu kādu vārdu, ka iepratos tikt vaļā no tā nozīmes un ievērtēt to kā skaņu virknējumu, lai (visbiežāk) izdomātu, kāds pilnīgi bezsakarīgs vārds tas ir, jo, palicis bez nozīmes, skaņas tēls bija tas, kas tas bija - vien tukša, arbitrāra skaņa. Tikai krietni vēlāk es uzzināju, ar ko nodarbojos - Ferdinands Lieliskais de Sosīrs jau divdesmitā gadsimta sākumā bija izvirzījis tēzi, ka vārds, zīme sastāv no divām daļām - skaņas tēla un koncepta (significant/signified). Respektīvi, vārds 'zirgs' ir konkrētās skaņas, kas rodas, to sakot, un saistītais tēls, kas mīt prātā, nu tur, zvērs ar četrām kājām, kuplu asti, smukiņš. Nē, vāvere sanāk. Lai nu kā, vēl Ferdinands teica, ka šitie divi ir neatdalāmi. Un es tad teicu, nū, vecīt, kur tad nedalāmi, pamēģini pats pateikt vienu un to pašu vārdu simts reizes pēc kārtas, atdalīsies kā mīļie.