O станциях и проч.
Vācijā organizēju sev braukšanu uz Berlīni ar tādu kā komunālo stopēšanu, nē, bet kopīgu [un tādēļ lētāku] braukšanu ar vilcienu. Šādos gadījumos 4-6 pilnīgi svešinieki satiekas un kopā pērk biļeti, un kaut kur brauc. Šoreiz līdzbiedri bija kā jau parasti - visvisādi, bet lielākoties, protams, studenti. Pieklājība prasa mazliet parunāties un tad es atkal skaitu savu stōriju, ka, jā, runāju vāciski, studēju te vairākus gadus, tagad dzīvoju dzimtenē, Latvijā respektīvi, te vienkārši ciemojos, jā, tagad braucu mājās, un tu ko, ā, bioloģiju, briesmīgi interesanti, laiks jauks, jūra, jā, forši. Nu, jā, viss kā parasti, bet ar to izņēmumu, ka viens no līdzbraucējiem [tipisks, manuprāt, ļoti tipisks vācu students - jaunietis, kam noteikti ir virs 25 gadiem] ik pa brīdim mani ļoti aktīvi un ziņkāri pēta. Es, protams, esmu ar visādām kvalitātēm apveltīta un acis nesāp, uz mani raugoties, tomēr šis kaut kā citādi skatās. Nu, ja, kā tad - viņš, izrādās, slāvu filoloģiju mācās un lūkojas uz mani kā veterinārstudents uz savu pirmo uzšķēržamo govi. Bioloģijas studente tikmēr naivi man jautā, kādā valodā tad mēs tur Latvijā runājot, un pārsteigta uzzina, ka latviski. Kā, Latvijā ir sava valoda? Nu un tad slāvu filologs atplauka un sāka runāt par valodām un krievu valodu particularly, un viss tāds priecīgs, un jautā, vai es krieviski māku.
Jā, un tad viņš mums izstāstīja tematiski ļoti iederīgu stāstu par to, kā krieviski saucot staciju, respektīvi, par 'вокзал', un kāpēc tā.
Reiz Anglijā netālu no Londonas tika ierīkots tāds kā publisks izklaides komplekss/parks, kur notika koncerti, pastaigas, uguņošanas un visādas citādas izklaides. Šo parku nosauca zemes īpašnieces un projekta kuratores vārdā par 'Vauxhall' - Vaux no uzvārda, hall kā halle. Parks kļuva varen populārs un līdzīgus iestādījumus atvēra gan citviet Anglijā, gan Amerikā, gan arī Krievijā, visupirms Maskavā. Pēc angļu modes šādus parkus turpina saukt par 'воксхолл', tomēr vārds transformējas uz mazliet krieviskāko 'воксал'. Interesantais, manuprāt, notiek brīdī, kad vokshollu ierīko Pavlovskā - vietā netālu no Pēterburgas, kur tiek būvēta pirmā dzelzceļa līnija Krievijā. Un tad nu ir tā, ka cilvēks aizbrauc bānītī uz Pavlovsku, izkāpj no vilciena un nokļūst pašā jautrības virpulī - balagāni, koncerti, feijerverki, klauni, dāmas ar sunīšiem, karuseļi, oh-la-la! Šādi visu Pavlovskas vilciena staciju sāka saukt par 'вокзал', bet pēcāk tā dēvēja jau visvisādas stacijas. Starp citu, oficiālos dzelzceļu un citos papīros staciju nesauc par 'вокзал', bet gan par 'пассажирское здание'. Starp citu vēl - kad vārdu 'вокзал' pārņēma stacijas, iepriekšējos izklaides parkus sāka saukt par 'курзал' - no kūrorta.