/griežot zobus un imagināri briesmīgi šņācot/ Šitais tak vairāk nav izturams! Kā, nu, kā un kāpēc vislaik jālieto vārdu pamazināmās formas? Es vēl tiešām saprastu tādas cacas, kas pašas uz poda neiet, un runā tikai par nagu, ragu un citu ekstremitāšu 'meistarītēm', bet vīrieši, kāpēc?! Failiņi, mapīte, problēmiņa, precīte, programmiņa, burtiņi, fontiņi, stundiņa, āāāāā! Es valdos, bet reizēm jau sāku tāpat runāt pretī, īsti pat necerot, ka pieleks. Domāju, ka, ja es pateiktu šitā "Failiņš pēc divām stundiņām neder, vajag jau pēc pusstundiņas, citādi klientiņš atcels pasūtījumiņu un radīsies problēmiņa', tad jau varbūt saprastu. Bet nu, protams, neteikšu es tā. Lai jau. Katram savs. Es tikai nesaprotu to iedomāti galanto attieksmi pret sievietēm, kas izpaužas deminutīvos.