01:34 - Par sportu
Tas jums jāzina! Šis ir Latvijas skaistākais (subjektīvi) un labākais (objektīvi) konkūra zirgs. Gvidons. Ahhh, sapņu lops!
© M. Millers
Mūzika: Gorky Park - California Promises
Nedaudz vēlējos noskaidrot, vai tas, ko domāju tiešām atbilst patiesībai. Lāgā neatceros, vai ko tādu jau nesen nejautāju, betnujā, tagad tātad jautāju vēlreiz:)
Arvienvārdsakot, visu laiku diezgan secīgi mainījās dažādi mākslas virzieni, kas bija visaptveroši (renesanse, romantisms, klasicisms utt.), skāra visas dzīves jomas, ļoti bieži arī valsts pārvaldi, neba jau, ka valsts pārvalde ir pakārtota, betnu w/e. Tad nāca 19./20. gs. mija, kas ieviesa savas korekcijas. Tipa atnāca modernisms, kas noliedza visas iepriekšējās tradīcijas, un par vienotu virzienu runāt nav iespējams. Arhitektūrā laikam kas tāds bija jūgendstils (modernissimo, kā nekā). Un tad ir postmodernisms: tie visi neo-, vecās lietas atkal atzītas par labām esam, bet izmantotas pa savam. Nulūk, apmēram tā izskatās tas mans iegūto zināšanu summējums, es vienkārši gribu zināt, vai domāju pareizi. Par to neesmu pārliecināta. Un, piemēram, kā tad visā tajā iekļaujas popkultūra, kas tomēr definējas kā kultūras virziens, tātad visaptverošs??
UPD: Un vispār, ja jūs man negribat palīdzēt ar savām zināšanām, varbūt zinat, kurā vietā irkaut kāda informācija par šo pasākumu visu?
Pilnīgi žēl paliek, kad aizdomājos par tiem cilvēkiem, ar ko kopā kādreiz ir dzīvots. Ar to nedomāju kopīgas mājvietas dalīšanu vai ko tādu. Un pilnīgi neomulīgi paliek, ka, satiekot viņus pēc ilgāka laika, rodas iespaids, ka runā ar pavisam citu cilvēku. Cilvēku, kurš ir palicis uz vietas jeb arī devies pavisam citā virzienā. Ja godīgi, pagaidām man ir tikai viena patiesi lielu laika pārbaudi izturējusi draudzība, par kuru varu teikt: ejam vienā virzienā un vienā ātrumā. Ļoti jau gribētos, lai ne pēdējā, bet hū nouz.
Mēs ar draugiem drīz brauksim uz Ungāriju. Un man radās tā nepieklājīgā doma ierakstīt disku ar līdzidziedamajām dziesmām, lai nav garlaicīgi braukt busiņā (jo es ticu, ka nobeigšos, ja visu laiku skanēs nigeri, kas viņiem visiem trakoti patīk). Lūdzu jūsu ieteikumus, lai salasītu tās populārās latviešu un varbūt ne obligāti latviešu dziesmas, kurām mēs visi varētu izgaudot līdzi un vismaz lielākā daļa no mums šīs dziesmas būtu dzirdējusi (esam vidusmēra jaunieši :P )! Palīdzēsiet?
UPD: Labāk precīzas dziesmas:)
Parasti jau es tā nedaru, bet nevarēju atturēties :)
http://www.draugiem.lv/draugs/?9939
Un raksta viņa šādi:
? :/ kaaa pa rubli.. ehh -es nesaprotu shjos iztejcienus... ehh -lajkam taa arii jaadziiwo...
nju lajkma jaw zinu.... ;p ;D
Piedodiet, ka te piespamoju, bet KUR ŠITĀDI RODAS??
Protams, jūs jau to zinājāt. Nu, to patiesību par maniem līkajiem pirkstiem. Tadnutā, es te biju nolaidusi otru kompi līdz vienkārši-zemāk-vairs-nevar. Tagad viņam ir ielikts jauns vindouz (XP-Professional), bet man neiet tas sasodītais nets. It kā viss ir kārtībā, bet neiet. Any ideas??
/Šitamais ir baigi feinais, lai arī ganka kādus 30 gadus vecs:)
Klubā Exclusive ir tā rubrika "To (ko) es gribu jums pastāstīt". Es jums gribu pastāstīt par savu sapņu profesiju, beidzot tā ir nostabilizējusies (japs, nevēlos būt ne balerīna, ne ārste, ne konduktore, nedz arī konditore). Es gribu būt mūza. Kā Salvadoram bija Gala, Meistaram - Margarita. Nu, tāda sieviete, kas pati ir personība: izglītota, talantīga. Kas nekad nepaliek ēnā, bet galveno lomu tomēr atstājusi savam Meistaram. Tas laikam visvairāk atbilstu manai būtībai, jo nenozīmē visu manu profesionālo ambīciju atbīdīšanu dibenplānā, vienkārši man vajag cilvēku ar gana plašu vērienu, spēcīgāku personību par mani pašu, ko apbrīnot. Bet sava mūza arī ir jāapbrīno, jāmīl, es teiktu jādievina. Tas tā īsos vārdos mans dzīves modelis. Vienīgi aizmirsu piebilst, ka tas viss attiecas uz laiku pēc kādiem gadiem desmit.
UPD: Vienīgi nedaudz škrobīgi, ka tas viss jau kādam ir bijis :)
Bet tā jau principā nav, ko teikt: Rīga ir ne tikai bezspēcīga pret sniega uzbrukumu, arī lietus tai var būt katastrofāls. OK, nav mums 50 ļimonu, lai to visu salabotu, bet, HELLO, nevaram atļauties VUGD mašīnām ieliet degvielu, kad AA 56 un 66 numuri braukalē apkārt tā, ka maz neliekas? Kaut kas šajā valstī ir ļoti, ļoti greizs un nepareizs
Principā jau cūcība, ka šodien astoņos cēlos, lai uz jūru brauktu, bet, protams, ka nekas man nesanāca, jo laiks bija tāds, ka drīzāk pa peļķēm bradāt, ne sauļoties. Ap vienpadsmitiem izskatījās cerīgāk, taču, kad vienos biju Majoros, pludmalē nosalu un aši-knaši devos mājās. Vienkārši eleganti izčakarētas divas dienas v parjad: vakardien ritenim pedālis nokrita, labi, ka tikai kilometru no mājām:)
OK, pietiek žēloties, jāiet baudīt mākslīgā saule un pēčāk dzīve. Vēlot Jums to labāko,
Signe :*
Nē, nē, nē, tikai nevajag smieties, bet uzminiet gan, kur es iestājos? Mhm, manis nicinātajos vadībniekos RTU. Par vienīgo attaisnojumu kalpo tas, ka esmu budžetā (tas, patiesību sakot, arī ir vienīgais iemesls, kādēļ tur stājos). Bet uzskatu, ka tas ir tas, ko esmu nopelnījusi. Sūrs darbs, saldi augļi un tagad vēl sūrāks darbs turpinājumā.
Un, jā, atgriezos no Lietuvas, bijām ar tēvu biznesu kārtot. Man iekrita šofera un statista loma. Betjā, ziniet, divas stundas paklausoties pārrunas ar viņa jaunajiem darbiniekiem es no tās visas štelles sapratu daaaaaudz vairāk nekā pēc trīs gadiem skolā visus biznesus un mārketingus, un menedžmentus, un grāmatvedības mācoties. Mhm, vēl pēc tam, atceļā, diezgan nopietna saruna par lietām. Interesanta sajūta. Un interesanta blūzīte iegādāta, tagad būs katru dienu kādas 100 presītes jātaisa un jāatsakās no šokolādes, lai to valkātu, bet nekas pēc 3 nedēļām jau varēs. Tas tā sievišķīgi.
Bet vispār jūtos daudz vairāk no pasaules un sevis uzzinājusi.
PS Nekādi nesaprotu tos gājienus, ka viens cilvēks otru ieinteresē pēc, teiksim, pusgada. Manuprāt, ja simpātijas ir, tad viņas ir. Bet citādi viņu nav un nebūs. Laikam ātri atslābst man tā interese par otru, ja nav atbildes reakcijas. Un tad jau vairs neatjaunojas
Tas jums jāzina! Šis ir Latvijas skaistākais (subjektīvi) un labākais (objektīvi) konkūra zirgs. Gvidons. Ahhh, sapņu lops!
© M. Millers
http://info.rtu.lv/uk/report/statis
Tas ir diezgan šausmīgi (vismaz, kad es tagad skatos): pirmkārt, diezgan amizants budžeta vietu sadalījums, otrkārt, citur, kur ir budžeta vietas, nav pat neviena pretendenta uz viņām, kreizīness, neviens nevēlas būt par inženieri vai, teiksim, mācīties IT vai arī automātiku un datortehniku. Ja būsim gluži atklāti, man īsti nav sajēgas, kas tas viss ir, bet nevar taču būt, ka nevienu Latvijā tāda lieta neinteresē. Uz vadībnieku 50 budžeta vietām (priekš kam viņiem vispār budžeta vietas, priekš kam viņus vispār tādos kvantumos vajag???) jau ir ap 400 studētgribētāju. Sorry, bet nebūs viņi visi vadītāji. Vadītājs jau vispirms ir vadītājs savu personisko īpašību un pieredzes dēļ, sorry, bet izlgītība ir otršķirīga. Piemēram, mans tēvs ir lielisks vadītājs (boss;) ) ar agronoma augstāko izglītību. Nedomāju, ka viņš augstu vērtētu daudzus notiem jefiņiem, kas ir jaunie vadītāji.
Nedaudz savu sāpi izkliedzu gan:)
Šodien noskatījos pasaules kausu, vispār jau visiem, kas neredzēja, publiskais fuj, jo makan labs pasākums. Man jau tie zirdziņi patīk. Sabijām ar manu liebe Madariņu un viņas draudzeni Violetu. Kaut kā tā saruna pavērsās, kad viņa tā pa jokam man prasīja, kā tad tas nākas, ka Māri nekrāpju. Laikam esmu baigi oldskūlīgā. Katrā ziņā teicu, ka man tas šķiet tikai normāli, bet tad nedaudz sapratu, ka visa šī saruna ir baigajās auzās, jo man blakus sēž divas meitenes, kuras abas izčakarējis viens džeks, pie kam vienu ar otru un vēl, protams, ar dažām citām meitenēm. Vistrakākais ir tas, ka vismaz uz Madaru tas atstāja destruktīvu iespaidu. Tik pārvērtušos cilvēkus bieži neredz, patiesībā, pirmais cilvēks, ko redzu, kas patiešām ienīst vai vismaz ar visu sirdi to cenšas darīt. Man tas šķiet pat biedējoši
Man jau šķita, ka kaut kā sāk pietrūkt (tad man pat tā netieši un laipni uz to norādīja). Mhm, nedaudz sievišķības, nedaudz papēdīšu, kas augstāki par centmetru no zemes, kādas feinākas blūzītes. Jā, jā, pamazām šī situācija tiek risināta. Šodien es sevi palutināju un nopirku tādu pavisam gaisīgu gredzentiņu. Un tāds sievišķīgi vieglais ieraksts manā klabā (nav jau vairs džournālis, ja?). Pāris reižu gadā mainīties esot pat tīri vajadzīgs
Man tiktikko uz draugiem.lv (jā, viņi nav mainījuši adresīti atšķirībā no kāda cita) atnāca vēstulīte, ka kāds (man token nezināms cilvēks) ir manu bildi uzlicis sev telefonam kā fona attēlu. Ziniet, baigi jocīgā sajūta, tāda publiska, ja tā var teikt. It kā ne slikta, bet tomēr arī laba līdz galam nav.
/Izlīdzi blondīnei, pasaki, kam tas tag ir domāts?
jau pāris dienas domāju par šo eksperimentu sakrājies viskautkas uz sirsniņas laikam tādēļ viņa tagad arī iesāpas ik pa laikam vai varbūt tā arī nav sirds kas to lai zina kuru tas piš esmu laikam jau visus paguvusi izvest no rāmjiem ar savu PMS ļoti jau nu ceru ka tas ir tas citādāk jāsāk domāt trakas lietas vispār jau forši būt meitenei bet tad atkal ir reizes kā šī kad nebūt nav forši un atkal ir tā pati problēma kas vienmēr naktī guļot es sagudroju visādas štellītes ko rakstīt bet tad pienāk tas skaistais mirklis kad tieku klāt cibai bet nekas nenāk ārā laikam jau tādēļ saka ka skaistums no iekšām nāk šitādā dienā nekas laukā jēdzīgs un skaists nenāk ja jau eksperimentējam kā to Džoiss darīja tad tagad būtu jāraksta visas idejas kas prātā nāk piemēram sestdien un svētdien es braucu uz pasaules kausu Kleistos kādēļ gan jūs to pašu nevēlaties darīt un vēl izgāzos zviedros tādēļ gribēju par spīti budžetā iestāties ganka līmeņi atļauj bet tā programma kurā vēlos studēt budžetu nepiedāvā nu cūcība lai gan kā mamma teica Signīt tētis jau tev ļaus studēt ko vien vēlies ja jau bija ar mieru sūtīt tevi uz Angliju vai ASV vai kur jau vēlies bet es nevēlos esmu kaut kāda dīvaina vietsēde esmu īsta meitene kurai gribās lai viņu ganka ne tikai mīl bet arī savā ziņa dievina ku muļķīgi un gejparādi man arī gribējās skatīties bet tā laikam ir atcelta žēl vēl jau vienīgā ķeza ka tajā dienā māsu jāpieskata tādēļ ar viņu uz gejparādi būtu jāiet vienīgi nezinu vai tas ir tas kas piecgadīgam bērnam jāredz un ko gan vēl tādu vēlējos teikt hmm jā par Griškovecu visi kārtīgie mūzik's klausītāji drošvien viņu jau sen zina bet nezinātājiem varu tikai ieteikt viņa amizierēšanos ar mūziku man piemērams skudriņas skrēja pār kauliem jā ne bieži tā gadās kaut ko klausoties un vēl jau arī gribu iemācīties latgaliski tā takš ir tāda vērtība ko visi nenovērtē jo skan smieklīgi un blablabla bet nē tā būs mana vērtība latgaļu valoda un vispār man tomēr možka bērniņu arī gribētos bet noteikti ne tagad tagad man lūdzu dodiet izīrējamo bērniņu kuru varu ucināt kamēr viņš ir neprasīgs un jauks varbūt pat pasmaida vai iesmejas bet noteikti ne neļauj naktīs gulēt un brēkājas pa dienu tādu man nevajag vispār ja runājam par to ko man vajag tad nu zinies koka grīdu istabā Māri man vajag mammu un varbūt labu laiku un kameru telefonā Tracy Chapman disku un balsi kā Mirdzai Zīverei un vajag man atcerēties kas bija tas sasodīti svarīgais ko vēlējos uzrakstīt mjā atkal man nešancē pareizie smadzeņu kambari starp citu kas labs ir skatāms Budapeštā most probably ka itin drīz tur aizdošos nē īstenībā vienas desmit stundas sajutos ka varbūt esmu māmiņa tās bija labas stundas bet tagad kaut kā labā sajūta ir pagaisusi nebūtībā jo pieslēdzās realitāte kas vispār ir diezgan nedraudzīga pret mani vai arī es esmu nedraudzīga ar realitāti tāds nesabiedrisks skuķis patrāpījies kam pietiek ar saviem cilvēkiem i citus nevajag ir tendence nedaudz gandrīz nosisties ar autō baigi regulāri laikam vienā ātrumā man blakus brauc ne tikai maja smertj bet arī mans sargeņģelis tā vot a Griškovecu paklausieties gan uz Kalifs sāk iejusties tēlā un mazpamazām plivina mani nostum kā es nevaru sevi ciest ka katru reizi samīžos un nokāpju nostum "nesaistītu" iemeslu dēļ katru reizi ir tik grūti uzkāpt tad pēčāk virsū un kārns viņš ir nežēlīgi kārns tārpi laikam apsēduši un gribu zirgu Rīgā bet negribu vairs to pienākumu un atbildību jā gribu nolīst no sabiedrības gribu lai man nebūtu neta
Atkal saskaros ar savu seno problēmu, ka nu tiešām nekad nespēju noteikt, kādi ir otra cilvēka (nujājā, arī otra dzimuma) nolūki attiecībā uz mani, kaut ko vaicājot. Es laidelējos starp abām galējībām: saskatu baigās štelles, kur to nav, un citreiz nepamanu neko līdz mani nesāk jau bučot. OK, par to nav jāsmejas:)
Tagad atkal nespēju izdomāt, ko nozīmē uzaicinājums braukt peldēties. Ja jau tiešām peldēties, tad viss kārtībā. Vēlāk atkal varēšu pastāstīt, cik precīzi šoreiz spēju noteikt, ko no manis vēlas
Man te bija tāds maziņš polliņš par to, kā man gājis eksāmenos. Arvienvārdsakot, visprecīzākie bijām mēs ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
archix.
Bet rezultāti? Šādi:
BEP - B
Latviešu valoda - B
Ģeogrāfija - B
Angļu valoda - A
Matemātika - B
Vēsture - B (par šito pašai baigais prieks!)
Un jums, mīļie, kā gāja?
Tadnutā. Piedošanu par nakts gaudu postu. Pie vainas bija tomēr stress galvenokārt par to stulbo zviedru skolu, kurā man arvien mazāk un mazāk gribās mācīties. Saprotiet, man paziņoja, ka viņiem vienu nedēļu ilgst vasaras brīvlaiks. Ar kaut kā tāda dzirdēšanu bija gana :)
Un nav slikti, mīļie, nav
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)