Mēs tā ar mammu šodien ot duši parunājāmies, es viņai pastāstīju, ka man viss jau zajebala, ka apnicis šajā mājā (mhm, esmu nepateicīga!), un viņa teica, ka tas esot tikai normāli. Un tad mēs sākām runāties par aerobiku, tenisu un slēpošanu. Šogad viņa pirmo reizi sadūšojās braukt uz lielajiem kalniem. Es sāku stāstīt, ka neko jau lāgā vēl nejēdzu par to savu sesiju, viņa man atkal atsaka, ka biļetes ir nopirktas. Es jau sāku stresot, ka nebūs, kur likt biļeti, ja es netieku etc. Lielā cūcība slēpjas faktā, ka sesijas dēļ (jo es tā pati teicu) viņi man biļeti nemazam nav nopirkuši! Nu, bļin, nedaudz iegrieza, ka šitā. Kurš gribētu februārī izvēdināt galvu ar man Alpos kaut kur?
Aj, ko es te vispār atļaujos sūdzēties par atsevišķu cilvēku izturēšanos pret sevi, ja citu personu izturēšanās atsver daudz ko, bet es nemāku to īsti novērtēt. Un laikam to labāko arī neesmu spējusi, mož vienkārši neesmu gribējusi, kas būtībā ir viens un tas pats, ja skatāmies no rezultāta viedokļa.
Ājā, ja jūs vēl nezinājāt, tad es esmu nereāli stulba un slinka, lai arī it kā gudra. Viss joks slēpjas tajā, ka noslinkoju un neaizbraucu uz VSAA pēc izziņas, ka nestrādāju, lai varētu pieteikties stipendijai. Nepieteicos, jo domāju, ka kādu no tām astoņām tāpat man nedabūt. Nuvot, bet tagad es atbraucu mājās un redzu, ka stipendijas izdalītas 30 pēc skaita, bet es būtu sarakstā aptuveni desmitā-divpadsmitā. Nav jau tā, ka tagad miršu badā, bet tie Ls 70 mēnesī tomēr ir tas, ko esmu nopelnījusi: tas ir sūra grūta darba rezultāts. Un es to ar vieglu kustību palaidu garām. Es pat esmu gatava sākt mācīties, lai dabūtu nākošo stipendijas "metienu", kas tiks piešķirta pēc sesijas rezultātiem. Bļē, ku man būs labas sesijas atzīmes!
Ziniet, es par to avāriju domāju jau no sestdienas, skatos apkārt, painteresējos, kas pa kam. Beigu beigās es galīgi vairs neko nesaprotu. Konkrētāk, varēju iedomāties visādus scenārijus, bet ne tādu, kā tur viss bija: BMW čika esot stāvējusi, bet tad metusies pāri ceļam, kad moči bija tikai dažus metrus no viņas. Kas viņa iedomājās, ka pa kaut kādām sekundes daļām pagūs pabraukt garām, vai? OK, otra prātā neielīdīsi.
Bet šinī sakarībā es atcerējos par savu instruktoru autoskolā, kuram patika šādi jociņi par sievietēm, kas nespēj aptvert visu situāciju kopumā, kārto eksāmenu ilgi un dikti, beigās tiesības nopērk vai arī nokārto uz pusēm ar Dievu. Jā, viņam tas šķita makan jautri un amizanti, bet reku viens Dieva brīnumiņš tikko nošķīla divus jauniešus. Manuprāt, vajadzētu tad ieviest kaut kādu pasākumu, ka tev nepeišķir tiesības, ja esi izkritis eksāmenā, piemēram, 5 reizes. Vai arī jānosūta uz kādām papildu psiholoģiskajām pārbaudēm.
Un, jā, rītā man ir jāparaksta līdzjūtības vēstule meitenes māsai. Gribētos gan zināt, vai viņai palīdzēs kaut kāda sveša cilvēka uzrakstīta un parakstīta vēstule. Man laikam nepalīdzētu.
( Un tagad es padirsināšos par savu angļu valodu )
Kaut kur pa nedēļas vidu man gribējās rakstīt, ka riebjas šis iestādījums, ka gribu prom un ka neko vispār negribu. Bet nav jau tik traki, ja neskaita to, ka nevarēju pagulēt kādas 4 naktis un man rādījās murgi (tādi no sērijas "www.feardotcom.com" un vispār visām manis redzētajām šausmenēm, plus, dienas laikā domātās nejēdzības), tagad it kā rādās normāli. Man sāk iepatikties, beidzot esam ieraudzījuši savu grupu (meiteņu bariņš), esmu iepazinusies ar dažiem cilvēkiem, tagad zinu kas ir mātricas (ar riktīgu krievu izrunu), māku viņas reizināt un saskaitīt, un vēlvisko, bet aizvien nesaprotu, kam to vajag. Un profesors Nešpors ir gōrdžes, tik nezinu, vai pie viņa ir iespējams vispār eksāmenu nokārtot. Vēl jau, dārgie, beidzot baudu to sajūtu, kad visi saprot matemātiku un neviens neuzdod muļķīgus jautājumus. Tas ir wii!
Nujā, gribēju tikai pateikt, ka man iet labi. Un jums?
http://info.rtu.lv/uk/report/statis
Tas ir diezgan šausmīgi (vismaz, kad es tagad skatos): pirmkārt, diezgan amizants budžeta vietu sadalījums, otrkārt, citur, kur ir budžeta vietas, nav pat neviena pretendenta uz viņām, kreizīness, neviens nevēlas būt par inženieri vai, teiksim, mācīties IT vai arī automātiku un datortehniku. Ja būsim gluži atklāti, man īsti nav sajēgas, kas tas viss ir, bet nevar taču būt, ka nevienu Latvijā tāda lieta neinteresē. Uz vadībnieku 50 budžeta vietām (priekš kam viņiem vispār budžeta vietas, priekš kam viņus vispār tādos kvantumos vajag???) jau ir ap 400 studētgribētāju. Sorry, bet nebūs viņi visi vadītāji. Vadītājs jau vispirms ir vadītājs savu personisko īpašību un pieredzes dēļ, sorry, bet izlgītība ir otršķirīga. Piemēram, mans tēvs ir lielisks vadītājs (boss;) ) ar agronoma augstāko izglītību. Nedomāju, ka viņš augstu vērtētu daudzus notiem jefiņiem, kas ir jaunie vadītāji.
Nedaudz savu sāpi izkliedzu gan:)