Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast.
(Jaunākais)
(Arhivētais)
(Draugi)
(Par sevi)
16. Jan 2006
02:57
Es jau īstenībā ļoti gribētu iet gulēt, bet man ir bail no tiem mistiskajiem trokšņiem, kas šķiet pavisam normāli, kad mājās ir vēl kāds.
Bet tā vispār, ja jūs zinātu, kas tagad stāv manā makā monētu nodalījumā, padomātu, ka esmu dīvaina (ja neesat to vēl paguvuši).
Mūzika: Cassandra Wilson - Harvest Moon
12. Dec 2005
22:19 - Nedienas ar sevi
Nu, es jau pati jūtu, ka palieku dīvaina, jūtu jau jūtu! No rīta dušā man arī iešāvās prātā viens no iemesliem (tagad jāsāk likt kopā tāda kā puzle, kurā attēloti visi šie iemesli): 5 gadus es mācījos rūpēties un uzņemties atbildību, uztraucos. Nebūt no sākuma tas negāja tik viegli, tad aizmirsās Kalifam kājās nagafkas, tad dīvainas iedomas, ka zirgam pietiek iziet laukā vien 4 dienas nedēļā, taču pamazām un ar laiku tas rūpju un uztraukšanās instinkts gana stipri attīstījās, beigās jau stallī aizgāja liela daļa mana brīvā laika (kādi drošvien 70%), lai tikai visu izdarītu perfekti. Rūpes un uztraukums, tā būtu jāraksturo šīs jūtas/domas. Taču tagad tā visa vairs nav, un tajā vietā ir palicis liels tukšums. Tādēļ nu, lūdzu, piedodiet, ja es esmu tāda ne īpaši normāla or smth. Būs laikam jāņem no patversmes kāds kaķēns vai jānopērk kāmis, par ko rūpēties, citādi uzkritīšu jums visiem uz nerviem ar savām rūpēm.
Vienīgais mīnuss, ko saskatu šajos dzīvniekos (ne-zirgos): nekad nebūs tādas atgriezeniskās saites, jo zirgi, protams, ka ir gudrākie un atsaucīgākie, un mīļākie dzīvnieki!
18. Okt 2005
01:15
Aj, ko es te vispār atļaujos sūdzēties par atsevišķu cilvēku izturēšanos pret sevi, ja citu personu izturēšanās atsver daudz ko, bet es nemāku to īsti novērtēt. Un laikam to labāko arī neesmu spējusi, mož vienkārši neesmu gribējusi, kas būtībā ir viens un tas pats, ja skatāmies no rezultāta viedokļa.
Ājā, ja jūs vēl nezinājāt, tad es esmu nereāli stulba un slinka, lai arī it kā gudra. Viss joks slēpjas tajā, ka noslinkoju un neaizbraucu uz VSAA pēc izziņas, ka nestrādāju, lai varētu pieteikties stipendijai. Nepieteicos, jo domāju, ka kādu no tām astoņām tāpat man nedabūt. Nuvot, bet tagad es atbraucu mājās un redzu, ka stipendijas izdalītas 30 pēc skaita, bet es būtu sarakstā aptuveni desmitā-divpadsmitā. Nav jau tā, ka tagad miršu badā, bet tie Ls 70 mēnesī tomēr ir tas, ko esmu nopelnījusi: tas ir sūra grūta darba rezultāts. Un es to ar vieglu kustību palaidu garām. Es pat esmu gatava sākt mācīties, lai dabūtu nākošo stipendijas "metienu", kas tiks piešķirta pēc sesijas rezultātiem. Bļē, ku man būs labas sesijas atzīmes!
Garastāvoklis:: bļē, stulba es esmu
1. Okt 2005
17:00
Eunu, attiecības tak nevar veidot pēc principa: no news is good news?
Mūzika: BigBang - Girl in Oslo
5. Sep 2005
00:01 - Loģikas nav, ir tikai baigais aizvainojums sakrājies uz sirsniņas
Es nesaprotu kur var vienā brīdī būt tik jēdzīgi bet tad atkal var uzvesties kā pilnīgs muļķis untātālāk šoreiz tas ir brālis kas man vienreiz ir pieriebies paņemts līdzi uz laukiem lai viņam būtu ko darīt lai nebūtu garlaicīgi lai būtu cilvēciņš atpūties pirms skolas sākuma bet tad atkal tas ir pārāk grūti man jo ir jāpacieš sešinieka loma nav jau arī normāli ka te viens darbarūķis uztaisa ēst novāc mēslus un tad vēl dabū dzirdēt ka ir nepateicīgs jo nespēj novērtēt trīs nomazgātos šķīvjus kā baigo sasniegumu jā nespēju gan esmu bezsirdīgs monstrs kas tādus milzīgus nopelnus cilvēces labā nespēj saprast un izcelt to nozīmīgumu un iepūt! a ko tad kad man paliek par grūtu jau visa šitā nekā nedarīšana plus neviens cits no līdzbraucējiem jājā mans vīrietis un exvīrietis kā mēs te jautrojāmies neko vairs nedara un tad vēl es esmu baigi sliktā kad piesolu ka būs vien jābrauc mājās ar autobusu ja šitā pret mani turpinās tad es esmu bezsirde kura iedomājas ka viņai ir vara jo viņa sēž mašīnā visādi citādi jau es esmu labs cilvēks tikai ja vēl sēdētu klusi kad man liktu to darīt un taisītu ēst kad liktu un novāktu mēslus kad viņi rastos tas man būtu jāpamana pašai jo tādas lietas jau nav VĪRIEŠU KOMPETENCĒ principā man zajebala vienīgais gaismas stariņš man uzspīdēja vakarā kad vedām uz Rīgu no Siguldas tādu puisi Artūru kurš gan no skata diezgan urlīgs bet pēdējā laika sakarīgākais satiktais cilvēks tiešām beidzot viens nolika pie vietas manu pusstulbo egocentrisko izlaisto un izlaidušos un slinko parazītisko brāli vismaz viens lai arī svešs cilvēks teica ka tā pret savu māsu nedrīkst izturēties ka tā vispār pret meitenēm nedrīkst tad es sēdēju un smaidīju kā češīras kaķis jo beidzot kāds aizstāv arī mani.
A nežēlīgi sāpīgi, ka tas kāds ir pilnīgi svešs cilvēks. Jā, tas pat uzdzen vēl lielāku sāpi, jo aizstāv svešs džeks pret pašas brāli, bet pašas draugs arī jautri kompānijas pēc par tevi uzjautrinās. Jā, šodien ir mana diena! Un tagad jums visiem mani jāžēlo, kritiku izteiksiet vēlāk!
Garastāvoklis:: raudulīgs (nu, kad raud)
3. Sep 2005
01:14 - Jēgas lasīt tiešām nav
Šodien tāda laikam nopietnā diena, jo pavadīta ar tēti (esmu viņa šoferis, kad viņš dzer alu vai vīnu, vai ne tikai alu un vīnu) ne tikai mājās bet arī darbā. Laikam to nosacīti varēja saukt par darbu, jo pēc pusdienām mēs ar viņu aizbraucām uz (kā lai labāk paskaidro), nu, uz darbu. Bet darba laiks bij' beidzies, tādēļ pēc viena kaut kāda kontrakta parakstīšanas viņi tur nosēdās uz saviesīgu pasēdēšanu pie vīna glāzes. (Vīnu mēs nopirkām Alfā, kur bijām skatīties man zābakus. Kaut ko tādu, kā iešanu uz apavu veikalu bez galējas nepieciešamības, es no tēta nebiju gaidījusi, viņš varonīgi izturēja kādas piecas bodes līdz padevās un teica, ka naudu iedos, tik lai viņu nemoca) Tas, ko es gribēju pastāstīt, ir viena ļaunā-melnā-blondā anekdote.
Blondīne kādu rītu darbā ļoti gauži raud, visu rītu bimbo, te viņai kolēģe prasa:
- Inesīt, ko tu raudi?
- Man mamma nomira!
Pēc kādas stundas tā pati kolēģe redz, ka blondīne raud vēl gaužāk, ja tas maz iespējams, viņa atkal apjautājas par raudāšanas iemesliem, uz ko blondīne atbild:
- Man zvanīja māsa. Arī viņas mamma ir nomirusi!
Tad vēl es dabūju pastudēšanai vienu kredītlīgumu (maita Unibanka, baigā maita!) un dzirdēju tekstu, ka viņš (respektīvi, tēvs) nevēlas, lai kādam no viņa bērniem būtu dzīvoklī jādzīvo, ka visiem jānodrošina māja. Bet, mīļais tēti, es tagad, 20 gadu vecumā, netaisos mājā dzīvot. - Jā, dzīvoklis klusajā centrā ir līdzvērtīgs. - A mož Vecrīgā? Galīgi nesaprotu, ar ko es būtu ko tādu izpelnījusies. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
darkz uz šitādām domām uzvedināja.
Es jūtu, ka nav labi; nav tak labi, ka vakars par godu skolas gaitu uzsākšanai izvēršas tik patīkams tikai viena iemesla (lasi: cilvēka) dēļ. Nepaliek tā atkarība par lielu jau? Un, jā, piedodiet par to mūsu nozušanu "pastaigāties pa Vecrīgu" pusdivos! :))
15. Aug 2005
04:49
Viss, man zb, bet godam esmu tikusi galā ar to stūlbo darbiņu, tipa nevarēja man viņu piešķiebt jau divas nedēļas atpakaļ, nē man tagad pa divām naktīm bij' jātiek galā, trakākais, ka vakardien kaut kā galīgi negribējās, tad nu šonakt sanāca diezgan intensīvs darbiņš, rītā busiņā laikam būs intensīva gulēšana:)
Mani ļoti pārsteidza tas, ka pēc pāris frāžu apmaņas mani tik viegli "atkost": genius tā feini noformulēja visas manas domas, vienīgi piemirsās viņam par tām bailēm, jā, bailes arī ir, lai arī ne vienmēr.
"Vēlme piesiet Tev rodas tikai tāpēc, ka Tu uzskati, ka Tevi
nepietiekoši mīl, vai ne? :) Muļķības :) Pati saņemsi tikai tik
mīlestības, cik pati dosi ;)"
Un tagad es eju gulēt, neesmu ekstrēmiste-negulētāja!
1. Aug 2005
23:05 - Mani nākotnes plāni
Klubā Exclusive ir tā rubrika "To (ko) es gribu jums pastāstīt". Es jums gribu pastāstīt par savu sapņu profesiju, beidzot tā ir nostabilizējusies (japs, nevēlos būt ne balerīna, ne ārste, ne konduktore, nedz arī konditore). Es gribu būt mūza. Kā Salvadoram bija Gala, Meistaram - Margarita. Nu, tāda sieviete, kas pati ir personība: izglītota, talantīga. Kas nekad nepaliek ēnā, bet galveno lomu tomēr atstājusi savam Meistaram. Tas laikam visvairāk atbilstu manai būtībai, jo nenozīmē visu manu profesionālo ambīciju atbīdīšanu dibenplānā, vienkārši man vajag cilvēku ar gana plašu vērienu, spēcīgāku personību par mani pašu, ko apbrīnot. Bet sava mūza arī ir jāapbrīno, jāmīl, es teiktu jādievina. Tas tā īsos vārdos mans dzīves modelis. Vienīgi aizmirsu piebilst, ka tas viss attiecas uz laiku pēc kādiem gadiem desmit.
UPD: Vienīgi nedaudz škrobīgi, ka tas viss jau kādam ir bijis :)
Mūzika: The Streets - Such a Twat
28. Jul 2005
23:58 - Zirņi un pelavas
Nē, nē, nē, tikai nevajag smieties, bet uzminiet gan, kur es iestājos? Mhm, manis nicinātajos vadībniekos RTU. Par vienīgo attaisnojumu kalpo tas, ka esmu budžetā (tas, patiesību sakot, arī ir vienīgais iemesls, kādēļ tur stājos). Bet uzskatu, ka tas ir tas, ko esmu nopelnījusi. Sūrs darbs, saldi augļi un tagad vēl sūrāks darbs turpinājumā.
Un, jā, atgriezos no Lietuvas, bijām ar tēvu biznesu kārtot. Man iekrita šofera un statista loma. Betjā, ziniet, divas stundas paklausoties pārrunas ar viņa jaunajiem darbiniekiem es no tās visas štelles sapratu daaaaaudz vairāk nekā pēc trīs gadiem skolā visus biznesus un mārketingus, un menedžmentus, un grāmatvedības mācoties. Mhm, vēl pēc tam, atceļā, diezgan nopietna saruna par lietām. Interesanta sajūta. Un interesanta blūzīte iegādāta, tagad būs katru dienu kādas 100 presītes jātaisa un jāatsakās no šokolādes, lai to valkātu, bet nekas pēc 3 nedēļām jau varēs. Tas tā sievišķīgi.
Bet vispār jūtos daudz vairāk no pasaules un sevis uzzinājusi.
PS Nekādi nesaprotu tos gājienus, ka viens cilvēks otru ieinteresē pēc, teiksim, pusgada. Manuprāt, ja simpātijas ir, tad viņas ir. Bet citādi viņu nav un nebūs. Laikam ātri atslābst man tā interese par otru, ja nav atbildes reakcijas. Un tad jau vairs neatjaunojas
Mūzika: nav man mūzikas, jo nomira jūžual dators
24. Jul 2005
00:45
Man jau šķita, ka kaut kā sāk pietrūkt (tad man pat tā netieši un laipni uz to norādīja). Mhm, nedaudz sievišķības, nedaudz papēdīšu, kas augstāki par centmetru no zemes, kādas feinākas blūzītes. Jā, jā, pamazām šī situācija tiek risināta. Šodien es sevi palutināju un nopirku tādu pavisam gaisīgu gredzentiņu. Un tāds sievišķīgi vieglais ieraksts manā klabā (nav jau vairs džournālis, ja?). Pāris reižu gadā mainīties esot pat tīri vajadzīgs