Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast.

00:38 - Kā tev iet?

( Vienkārši zajebis! )

19:27

( Sigulda )

01:50

Zinkā? Gribētos, lai ir skaisti visu laiku, bet tas jau laikam ir gana nereāli, gribētos, lai vienmēr ir adekvāta attieksme no citu puses, bet tas būtu pārāk pieradinoši (pieradumu izraisoši), turklāt nevaru no otra prasīt to, ko ne vienmēr sniedzu es, to es neizdomāju tajā fckn Turcijā, kur sabiju visu pēdējo nedēļu, nē, tur pa prātu plosās praktiskākas dabas jautājumi, kas visi demonstrē stipri pretrunīgo valsti un tās iedzīvotājus, piemēram, kā izvairīties no stulbajiem uzmanības apliecinājumiem vai arī apkrāpšanas. Un kas man, stulbajai, blondajai latvietei, šķita dīvaināk par dīvainu: viņu "veikalos" var nopirkt visādas padjobkas (tagad zinu, kur var dabūt "īstu" LV vai Prada somiņu), ādas jakas vai zeltus, bet nevar dabūt nevienu sūda grāmatu vai avīzīti; un kādēļ viņiem vīrieši (tie redzētie) dejo vēderdejas krutāk par sievietēm? Un tad vēl es nekādi nesaprotu, kā uz mūsu gadu veco (informācija no ceļojumu aģentūras Latvijā) viesnīcu citi sastaptie atpūtnieki brauc jau sesto gadu. Un pirmo reizi dzīvē ar mani notika tas: man pajautāja, vai mana māsa ir mana meita. Tas bija patiesi sāpīgs moments, ibio.

Un tagad atpakaļ Latvijā, kur viss ir tik pierasts, redzēts, darīts un piedzīvots, bet tik mīļš un feins! Piemēram, ūdenspīpīte boulingā vai arī pret mani demonstrētā brīžam neizprotamā attieksme. Un, jā, es šodien redzēju īstu mazo ostu un atkal safočējos pie tās zīmes, kas aizliedz cilvēkiem kaut kur ieiet, tā jau sāk kļūt par tradīciju, lai gan ir lietas, ko par tradīciju vēlētos vairāk iztēlot un ne tikai iztēlot bet arī īstenot.

12:47 - Nē, nevajadzētu to uztvert pārāk nopietni.

Vakarnakt es jautrajai un viegli iereibušajai pušu kompānijai pastāstiju, ka man, kā jau stilīgai meitenei, vajag savu geju draudziņu. diamond tāds ir, značit man arī vajag! Beigu beigās jau Māris piedāvājās izdrāzt Nauri un par tādu kļūt, bet, hei, man nevajag nekādu "divi vienā" variantu :) Un tagad man ir zilums uz vaiga, tā ir kaut kāda iezīmēšanas metode?

Vispār jau es gribēju pateikt, ka manis nedēļu nebūs un uzdot jums mājasdarbiņu: ilgoties pēc manis.

00:35

Šodien izpīpēju vienu laikam Winston cigareti. Nu, nē, tādu sūdu nekad vairs mūžā!

21:20 - Par bērniem

Poll #8149
Open to: All, results viewable to: All

No kā tu uzzināji, kā rodas bērni?

Un kā tad viņi rodas?

22:38 - Par nedēļas nogali

Šodien Jankumam prasīju, kā top viņa ieraksti. Piemēram, vairums manējo top, visu kārtīgi apdomājot un pārdomājot, un tikai tad kaut kas parādās šeit. Bet bieži tā arī neparādās. Bet te nekad nav to pašu sliktāko lietu. Par samazgu spaini man kalpo mana papīra dienasgrāmata, jā, jā, es tādu rakstu. Starp citu, tikko salīmēju vienu no tās izplēsto lapu. Biju dienasgrāmatu parādījusi Mārim, bet tad sapratu, ka tas jau ir par traku, tas rakstītais, ka vajadzētu to visu nahuj laukā. Bet pēc saplēšanas man palika žēl. Jo tā tomēr ir mana subjektīvā patiesība. Tas, kā tobrīd esmu jutusies. Un rakstīta man, tikai manām acīm, jo var būt pārāk sāpinoša un nepareizu priekšstatu radoša. Tādēļ atziņa, ka dienasgrāmatu var rakstīt tikai un vienīgi sev vai arī nevar bez komentāra rādīt. Jo tas patiešām ir melni, melni, melni. Man dienasgrāmata ir domāta, lai dzīvē es vairāk varētu starot kā saulīte, atmetot to visu negatīvo miskastē.

Bet tā jau šonedēļ neiztikām bez dažas labas pikantākas ainiņas ;) un Jankums teica, ka man obligāti jāuzraksta, ka viņš esot jājis (man tas padodoties labāk), un, zinies, viņam arī ļoti labi padevās priekš pirmās reizes (nē, šeit cūkas laimes princips nespēlē!). Un divas stundas tā mēs bariņā jājām. Interesanti, kā tur puišiem rītā būs ar kājām? Piemēram, es jau jūtu, ka vispirms no voltizēšanas, tad divām stundām mežā un visbeidzot vēl savas pusstundas pastrādāšanas man rītā nebūs labi. Vēlams, lai nebūtu daudz trepju jāekspluatē. Ziniet, es tomēr uzskatu, ka zirgi ir gandrīz pats labākais, kas ar mani gadījies dzīvē. Novēlu arī jums piedzīvot zirgu*!

( * )

23:40

Murrrr, man tik ļoti uzlabojās garastāvoklis, ka murrāt gribas. Aj, mani mīļie (īpaši jau viens mīļums), ar jums ir tik feini un jautri!

Un, jā, akžē, jums ar' būtu jautri, ja būtu asistējuši tās izdarības. Sākotnēji mūsu kompānijas brīvajiem puišiem Hofmaņu Jānim un Ādamsonu Reinim zirgi nepatika. Tad mēs aizbraucām pie zirgmeitenes (šis teiciens: Jankuma blamāža) Sabīnes. Tagad abiem brīvajiem jauniešiem patīk zirgi, viņi (es par zirgiem) ir vienkārši lieliski etc. Un abiem pēkšņi vajag Sabīni. Ja mēs tā atklāti, tad šī situācija ir nežēlīgi smielīga: viņiem katram ir savs piegājiens, nezinu, vai apzināti, bet no malas amizanti izskatās.

Bet es jau pirmā zināju, cik Sabis ir superīga!

00:20 - Da tā, ne par ko, tik par mani un manu pasaulīti

Šodien skolā, manā mīļākajā priekšmetā - Saskarsmes pamatos - zīmējām Džohari logu, manuprāt, ko tādu mēs jau darījām arī skolā, taču šoreiz tas šķita interesantāk. Redz, ko dod labs pedagogs!

Ideja ir tāda, ka cilvēka iekšējā pasaule sastāv no 4 daļām: 1) no tā, ko par sevi zinām mēs un citi, 2) no tā, ko par sevi zinām mēs, bet, pasdies, par to uzzina kāds cits, 3) no tās daļas, kur ir citu vērtējums par mani, ko es pati nezinu un 4) melnā kaste, kur ir manis un jūsu neapjaustas īpašības.

Jūs nevēlaties man palīdzēt un padalīties ar iespaidiem par to trešo zonu? Tas būtu (vismaz man) interesanti un vērtīgi :)

Un, starp citu, izdarot kaut ko ļoti ļaunu (jā, jā, tas pats iepriekšējais puksts), es jūtos tomēr palikusi labāka.

Un visa Holivudas glance nestāv pat blakus tai traģikai un skaudrumam, ko šodien redzēju filmā "Apslēptais".

00:43

Es domāju, ka tas ir itin bieži jau aprunāts, bet arī man nepatīk filmas no tāda aspekta, ka tur tomēr emocijas ir parādītas spilgtākas, tās tiek pastiprinātas ar mūziku, pareizo kameras leņķi, ideāliem vai arī - tieši pretēji - pareizajās vietās, no pareizajiem leņķiem neideāliem cilvēkiem. Un, piemēram, man sagribas ko tādu pašu, bet nav ne mūzikas, ne pareizā skatu punkta. Un tad var sekot vilšanās, kurai tur nebūt nav jābūt, ja tik nebūtu šīs ietekmes no filmām (lai gan jādomā, ka grāmatas ir vēl spēcīgāks "raidītājs", vismaz es lasot informāciju uztveru daudz pamatīgāk). Vēl viens spriedelējums no manas puses, laikam gribu, lai jūs visi piekrītoši kratītu galvu vai arī ļoti enerģiski to noliegtu. Es aizmirsu pieminēt superatjautīgos dialogus ar spožajām un trāpīgajām frāzēm, kādas man parasti ienāk prātā tikai pāris stundas pēc sarunas vai vispār naktī :)

Starp citu, izteicu minējumu, ka cilvēku saskarsmes stils ir atkarīgs no viņu izglītības līmeņa. Vai nav kādu ideju, kur pameklēt informāciju, kas šo teoriju apliecinātu, lai man nebūtu jāraksta kontroldarbiņi un ieskaites?

00:13 - Par mani

Ir tā nedaudz neparasti, kad cilvēki, kuriem par tevi nav nekādas intereses, atceras par tevi vidēji divas līdz trīs reizes gadā, piemēram, šodien es esmu saņēmusi baismīgi daudz apsveikumu, daži patiesi negaidīti un tādēļ ļoti iepriecinoši. (Ļoti ceru, ka vismaz kādi pieci vai desmit no visa tā lēruma bija patiešām no sirds, ne tikai tādēļ, ka draugiem.lv izmet lodziņā šīsdienas jubilārus). Piemēram, mans brālis par godu man (tā viņš pajokojās) šodien staigā ar stringiem. Teicās, ka baigi ērti esot. Un lielumlielais paldies Jankumam par to vēstuli, viņa man tiešām palīdzēja!

Un tad vēl es tā iedomājos par pazīšanos dzīvē un internetā. Dažreiz šķiet, ka labāk būtu, ja šīs divas pasaules nekrustotos, bet citreiz atkal to krustpunktā dzimst brīnišķīgas pazīšanās. Nesaprotu, kādēļ cilvēks var būt tik dažāds atkarībā no tā, kur tiek uzklausīts (nē, tas nav šobrīd mērķēts uz kādu konkrēti).

Un atkal es neko jēdzīgu nepateicu, man laikam uz to ir talants!

22:14

Baigā multene: "Aļoša Popovs" (laikam tā viņa saucas), tāds krievu Šreka variants, multenīte par varoni Aļošu un viņa piedzīvojumiem no 2garina (Tugarina) cenšoties Aļošas ciemam piederošo zeltu. Vispār jau iesaku noskatīties, tāds divos līmeņos uztverams gabaliņš, smējos, kā kutināta. Dienas citāts: "Es zinu Aļoša, ka tu baidies no nopietnām attiecībām" "Nē, es nebaidos no nopietnām attiecībām, es esmu tik nopietns, ka pat savam atspulgam nesmaidu".

Nu, iesaku noskatīties, iesaku :)

UPD: A jūs man nevarētu kāds uz atspulgs (a) gmail.com atsūtīt to Powerpuff Girls dziesmu? Lūdzu, lūdzu! :)

00:01 - Loģikas nav, ir tikai baigais aizvainojums sakrājies uz sirsniņas

Es nesaprotu kur var vienā brīdī būt tik jēdzīgi bet tad atkal var uzvesties kā pilnīgs muļķis untātālāk šoreiz tas ir brālis kas man vienreiz ir pieriebies paņemts līdzi uz laukiem lai viņam būtu ko darīt lai nebūtu garlaicīgi lai būtu cilvēciņš atpūties pirms skolas sākuma bet tad atkal tas ir pārāk grūti man jo ir jāpacieš sešinieka loma nav jau arī normāli ka te viens darbarūķis uztaisa ēst novāc mēslus un tad vēl dabū dzirdēt ka ir nepateicīgs jo nespēj novērtēt trīs nomazgātos šķīvjus kā baigo sasniegumu jā nespēju gan esmu bezsirdīgs monstrs kas tādus milzīgus nopelnus cilvēces labā nespēj saprast un izcelt to nozīmīgumu un iepūt! a ko tad kad man paliek par grūtu jau visa šitā nekā nedarīšana plus neviens cits no līdzbraucējiem jājā mans vīrietis un exvīrietis kā mēs te jautrojāmies neko vairs nedara un tad vēl es esmu baigi sliktā kad piesolu ka būs vien jābrauc mājās ar autobusu ja šitā pret mani turpinās tad es esmu bezsirde kura iedomājas ka viņai ir vara jo viņa sēž mašīnā visādi citādi jau es esmu labs cilvēks tikai ja vēl sēdētu klusi kad man liktu to darīt un taisītu ēst kad liktu un novāktu mēslus kad viņi rastos tas man būtu jāpamana pašai jo tādas lietas jau nav VĪRIEŠU KOMPETENCĒ principā man zajebala vienīgais gaismas stariņš man uzspīdēja vakarā kad vedām uz Rīgu no Siguldas tādu puisi Artūru kurš gan no skata diezgan urlīgs bet pēdējā laika sakarīgākais satiktais cilvēks tiešām beidzot viens nolika pie vietas manu pusstulbo egocentrisko izlaisto un izlaidušos un slinko parazītisko brāli vismaz viens lai arī svešs cilvēks teica ka tā pret savu māsu nedrīkst izturēties ka tā vispār pret meitenēm nedrīkst tad es sēdēju un smaidīju kā češīras kaķis jo beidzot kāds aizstāv arī mani.

A nežēlīgi sāpīgi, ka tas kāds ir pilnīgi svešs cilvēks. Jā, tas pat uzdzen vēl lielāku sāpi, jo aizstāv svešs džeks pret pašas brāli, bet pašas draugs arī jautri kompānijas pēc par tevi uzjautrinās. Jā, šodien ir mana diena! Un tagad jums visiem mani jāžēlo, kritiku izteiksiet vēlāk!

02:04

Īstenībā es pirmo reizi Māra telefonā ielūkojos tikai svētdien. Ziniet, septiņus mēnešus nebiju skatījusies. Tā ir tāda terra nova jaunatklāta zeme (likās jau, ka tas nelatviskais vārds būs baigi kruti, bet tad aizdomājos vēlreiz), tāda ļoti interesanta sajūta, nedaudz kā mazam likumpārkāpējam, lai gan viss bija pavisam legāli: man vajadzēja atrast telefona numuru. Kad iedomājos, kā mans bračka čeko savu draudzeņu meilus, visu ūber-saitu profilus un visas citas figņas + atbild uz vēstulēm viņu vietā vai arī neatbild un izdzēš (pēc izvēles), tad man šermuļi pār kauliem pārskrien. Var tak mīlēt arī bez tādas kontroles!

Un, starp citu, vai zinājāt, ka ar prezervatīviem ieteicams mīlēties ne biežāk kā reizi dienā? Tomēr maitas laikam diezgan kancerogēni. Dzīvot vispār mūsdienās ir tik kaitīgi, galvenais, ka pats cilvēks jau rada visu to kaitīgumu, kas īstenībā ir ļoti ērts un tā (piemēram, teflons un automašīnas). Kuda mir kaķitsa?

20:43

Āhahahahahahā, "Dienas Bizness" mammu ierindojis 100 veiksmīgāko Latvijas biznesa sieviešu sarakstā. Nu ko: skaidri zināms vien tas, ka ar tām 100 sievietēm tētis var konkurēt.

00:42

Bet vispār jau tas skaistais teiciens "the best is yet to come" ir pilnīgā pakaļā. Tā tu visu dzīvi vari nodzīvot ar domu, ka labākais vēl būs un mūža nogalē nomirsti vecs un nelaimīgs, jo neko neesi darījis, bet gaidījis, kad tie labie laiki nāks. To drīkst tikai izmantot īslaicīgi, kad gadījušās baigās šaizes, kurām jau beigas redzamas.