Ir tā nedaudz neparasti, kad cilvēki, kuriem par tevi nav nekādas intereses, atceras par tevi vidēji divas līdz trīs reizes gadā, piemēram, šodien es esmu saņēmusi baismīgi daudz apsveikumu, daži patiesi negaidīti un tādēļ ļoti iepriecinoši. (Ļoti ceru, ka vismaz kādi pieci vai desmit no visa tā lēruma bija patiešām no sirds, ne tikai tādēļ, ka draugiem.lv izmet lodziņā šīsdienas jubilārus). Piemēram, mans brālis par godu man (tā viņš pajokojās) šodien staigā ar stringiem. Teicās, ka baigi ērti esot. Un lielumlielais paldies Jankumam par to vēstuli, viņa man tiešām palīdzēja!
Un tad vēl es tā iedomājos par pazīšanos dzīvē un internetā. Dažreiz šķiet, ka labāk būtu, ja šīs divas pasaules nekrustotos, bet citreiz atkal to krustpunktā dzimst brīnišķīgas pazīšanās. Nesaprotu, kādēļ cilvēks var būt tik dažāds atkarībā no tā, kur tiek uzklausīts (nē, tas nav šobrīd mērķēts uz kādu konkrēti).
Un atkal es neko jēdzīgu nepateicu, man laikam uz to ir talants!