Īstenībā es pirmo reizi Māra telefonā ielūkojos tikai svētdien. Ziniet, septiņus mēnešus nebiju skatījusies. Tā ir tāda terra nova jaunatklāta zeme (likās jau, ka tas nelatviskais vārds būs baigi kruti, bet tad aizdomājos vēlreiz), tāda ļoti interesanta sajūta, nedaudz kā mazam likumpārkāpējam, lai gan viss bija pavisam legāli: man vajadzēja atrast telefona numuru. Kad iedomājos, kā mans bračka čeko savu draudzeņu meilus, visu ūber-saitu profilus un visas citas figņas + atbild uz vēstulēm viņu vietā vai arī neatbild un izdzēš (pēc izvēles), tad man šermuļi pār kauliem pārskrien. Var tak mīlēt arī bez tādas kontroles!
Un, starp citu, vai zinājāt, ka ar prezervatīviem ieteicams mīlēties ne biežāk kā reizi dienā? Tomēr maitas laikam diezgan kancerogēni. Dzīvot vispār mūsdienās ir tik kaitīgi, galvenais, ka pats cilvēks jau rada visu to kaitīgumu, kas īstenībā ir ļoti ērts un tā (piemēram, teflons un automašīnas). Kuda mir kaķitsa?