Mēs tā ar mammu šodien ot duši parunājāmies, es viņai pastāstīju, ka man viss jau zajebala, ka apnicis šajā mājā (mhm, esmu nepateicīga!), un viņa teica, ka tas esot tikai normāli. Un tad mēs sākām runāties par aerobiku, tenisu un slēpošanu. Šogad viņa pirmo reizi sadūšojās braukt uz lielajiem kalniem. Es sāku stāstīt, ka neko jau lāgā vēl nejēdzu par to savu sesiju, viņa man atkal atsaka, ka biļetes ir nopirktas. Es jau sāku stresot, ka nebūs, kur likt biļeti, ja es netieku etc. Lielā cūcība slēpjas faktā, ka sesijas dēļ (jo es tā pati teicu) viņi man biļeti nemazam nav nopirkuši! Nu, bļin, nedaudz iegrieza, ka šitā. Kurš gribētu februārī izvēdināt galvu ar man Alpos kaut kur?
Nedaudz vēlējos noskaidrot, vai tas, ko domāju tiešām atbilst patiesībai. Lāgā neatceros, vai ko tādu jau nesen nejautāju, betnujā, tagad tātad jautāju vēlreiz:)
Arvienvārdsakot, visu laiku diezgan secīgi mainījās dažādi mākslas virzieni, kas bija visaptveroši (renesanse, romantisms, klasicisms utt.), skāra visas dzīves jomas, ļoti bieži arī valsts pārvaldi, neba jau, ka valsts pārvalde ir pakārtota, betnu w/e. Tad nāca 19./20. gs. mija, kas ieviesa savas korekcijas. Tipa atnāca modernisms, kas noliedza visas iepriekšējās tradīcijas, un par vienotu virzienu runāt nav iespējams. Arhitektūrā laikam kas tāds bija jūgendstils (modernissimo, kā nekā). Un tad ir postmodernisms: tie visi neo-, vecās lietas atkal atzītas par labām esam, bet izmantotas pa savam. Nulūk, apmēram tā izskatās tas mans iegūto zināšanu summējums, es vienkārši gribu zināt, vai domāju pareizi. Par to neesmu pārliecināta. Un, piemēram, kā tad visā tajā iekļaujas popkultūra, kas tomēr definējas kā kultūras virziens, tātad visaptverošs??
UPD: Un vispār, ja jūs man negribat palīdzēt ar savām zināšanām, varbūt zinat, kurā vietā irkaut kāda informācija par šo pasākumu visu?