Atkal saskaros ar savu seno problēmu, ka nu tiešām nekad nespēju noteikt, kādi ir otra cilvēka (nujājā, arī otra dzimuma) nolūki attiecībā uz mani, kaut ko vaicājot. Es laidelējos starp abām galējībām: saskatu baigās štelles, kur to nav, un citreiz nepamanu neko līdz mani nesāk jau bučot. OK, par to nav jāsmejas:)
Tagad atkal nespēju izdomāt, ko nozīmē uzaicinājums braukt peldēties. Ja jau tiešām peldēties, tad viss kārtībā. Vēlāk atkal varēšu pastāstīt, cik precīzi šoreiz spēju noteikt, ko no manis vēlas