00:45 - Dīvaina lieta tā draudzība
Pilnīgi žēl paliek, kad aizdomājos par tiem cilvēkiem, ar ko kopā kādreiz ir dzīvots. Ar to nedomāju kopīgas mājvietas dalīšanu vai ko tādu. Un pilnīgi neomulīgi paliek, ka, satiekot viņus pēc ilgāka laika, rodas iespaids, ka runā ar pavisam citu cilvēku. Cilvēku, kurš ir palicis uz vietas jeb arī devies pavisam citā virzienā. Ja godīgi, pagaidām man ir tikai viena patiesi lielu laika pārbaudi izturējusi draudzība, par kuru varu teikt: ejam vienā virzienā un vienā ātrumā. Ļoti jau gribētos, lai ne pēdējā, bet hū nouz.
Mūzika: Radiohead - Climbing up the Walls (Fila Brazilia remix)
bet cilvēki ir un paliek aktieri. mainās epizodes, mainās aktieri. skatuve gan paliek viena. un grūti pateikt cik ilgi varēs publiku izklaidēt ar vienu ievilkušos teātra izrādi. aktierim ir jāprot spēlēt līdzi - viens otram.
bet ne vienmēr jau viņiem sapas ampluā un iedalītais scenārijs. ar to laikam ir jāsamierinās
eh, pilnīgi nostaļģija (vai kā viņu tur) pārņēma. Ir tā draudzība dīvaina lieta. Man, piemēram, arī tagad pietrūkst daži draugi, kuri kādreiz tādi man bijuši... un kur tas viss paliek? Laikam aizpeld līdzi laikam...