klīstošais cilvēkbērns
26 Maijs 2016 @ 22:46
 
Mmbg! Kur tu esi?
Pietrukst man tevis loti...
Sapnos redzu tavu mati. Menesa laika 2reiz. Man liekas kaut kas nav kartiba. Masa neatbild uz manam vestulem. Un neviens nezin.kur esi...

Mila mana. Nevienam nav viegli. , bet kopa mes spejam...
Teicu to pirms gadiem 10 un saku to tagad...
 
 
pielietas ausis ar:: Korn
 
 
klīstošais cilvēkbērns
08 Maijs 2016 @ 06:34
 
Draugs mani bildinaja. Es teicu - Ja.
Nu labi - ne draugs un ne mans (ex)puisis.
bet mans (ex) uzreiz kluva greizsirdigs. Vins visu laiku saka- mana ex... bet mums velaizvien ir sex un vins klust greizsirdigs, kad kads cits pievers man vairak uzmanibas... un tas puisis, kurs mani bildinaja vienkarsi gribeja redzet mana (ex) reakciju... joks. It ka. Bet ja butu? Pedeja laika to chali es saprotu vairak un vins mani. Bet ar savu (ex) man ir labakais sex. Tagad pat labaks neka abus sos 2 gadus...
Ka saprast?

vakar nopirkam masinu. Pirmo.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
08 Maijs 2016 @ 00:24
 
Es neesmu slikts cilveks. Smadzenes vienmer strada. Dazreiz nokluseju to, ko velos pateikt un pec ta, to visu pardzivoju sevi. Protams, ir cilveki, kas visu pasaka uzreiz, nemaz nepadomajot un pec tam nozelojot toHow could it happen?, ko ir pateikusi, bet es esmu no tiem cilvekiem, kas izvelas neteikt to, kas ir uz meles, jo nevelos salaist visu griste.
Draugi... ja ir draugi, ir cilvek, kas palidz, sad tad rupejas, bet es nevaretu teikt, ka man ir draugi. Pazinas. Cilveki, kas apkart. Nekas vairak. Gadus 15-20 atpaklal sacereju dziesmu. Un aizvien tam ticu un parliecinos, ka ta tiesam ir -
"Neviens nezin tevi labak... tikai ka tu pats
neviens tevi nemil labak tikai ka tu pats...
viens par otru lielaks melis, viens par otru stulbaks melis,
viens par otru meligaks, viens par otru debilaks...

mana dzive ir sagrauta, mana dvesele ir nozagta,
mana sirds ir izrauta,
mana sirds, mana sirds, mana sirds..."

nevienam nevar uzticeties. Nevienam nevar ticet. Tik daudz cilveku apkart ar dubultahjam sejam...

Nozaga telefonu no manas majas. Nozagts, nevis pazaudets, jo nakamaja vakara/nakti peksni uzradas telefona vacins taja pasa mana livingroom.
paaslaik dzivojam 4 cilveki. Un man ir 4 aizdomas turamie. Tagad jau 5...
nudien vinus nesaprotu. Reizem siemcilvekiem pazud bilde, bet es limeju to bildi kopa. Kur ir problema? Kapec cilveki nesaprot/nezin savus limitus? Tas, ko neatceros -nav noticis?
 
 
klīstošais cilvēkbērns
17 Oktobris 2015 @ 02:40
 
Vairak ka gads. Gribejas uzrakstit dzejoli. Pilns Ar lietuviesiem. Puisis un kamini...
Bralis precas vasara. Zina no teva tikai.
Ja - viens no trim. Bet viens jau precets .
Un visi zin ka man brivdienas jaiznem Vismaz Vismaz meeeenesi ieprieks...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
09 Jūnijs 2014 @ 00:23
 
Laimiga. Dzivoju aizvien turpat, bet tagad man ir lietuviesu puisis.
darba laiks velkas, bet brivdienas paskrien nemanot. Nudien - viss kas
notiek, notiek uz labu.
 
 
pielietas ausis ar:: stay with me
 
 
klīstošais cilvēkbērns
22 Marts 2014 @ 14:33
uk  
divas nedelas atpakal parvacos. tagad dzivoju kopa ar 6 viriesiem un neviens nav mans, pat ne tuvu. nu ja - viens ta ka gribetu, bet lidz sim nekas nav bijis. un ja - 5 lietuviesi un viens Latvijas krievs.
jauni kaimini, jauni kontakti, iespejama, drizuma ari jauns darbs. tad jau manis.
darba vakar kartoju testu pirms anglu valodas kursiem. anglu valoda man B1 katagorija.

vispar jutos ka cita pasaule.
nu jau pieci menesi seit un atpakal vel nevelk. ja - paris cilveku trukst, bet nav ta, ka nevaretu dzivot bez viniem. ar gimeni sazvanos svetkos, jo viss mainas, viss iet uz prieksu. vienigi manas privichkas ir palikusas. sasodits!
bus labi... jabut! sis tas japamaina un viss bus ok...
lv? iespejams, uz vasaru...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
09 Janvāris 2014 @ 22:15
 
jau 3 menesi UK un nekas it ka nepietrukst. nav nozelas, ka neesmu vairs LV un pagaidam nav ne jausmas ik ilgi te sabusu un kad atgriezisos.

vienigi sodien pietrukst mezs. Riga es, izejot no majas 10 minusu laika vaeju tikt lidz mezam, bet te - neko dizi vairak par darbu un majam neredzu.
ikdiena aiziet darba, sestdienas [vai svetdienas] ir iepirkumu dienas un piektdienas [vai sestdienas] vakari aiziet lielakos vai mazakos tusinos - vai nu mes ejam ciemos vai pie mums nak ciemos. pagasnedel pie mums majas bija pokera vakars.

viss ir labi un bus vel labak.


p.s. man nav garumzimju...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
02 Septembris 2012 @ 22:53
 
visvairāk man tracina cilvēki, kas nepārtraukti vārās [naļaujot izteikties otram], lamājās [neprot savaldīties] un stāsta pasakas, kaut zinu patiesību [jo citādi viņi domā, ka viņus nenovērtē]. un tā ir viena no manām sāpēm, jo ir daži tuvi cilvēki tādi. pat pārāk tuvi.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
02 Septembris 2012 @ 22:30
 
jo retāk es esmu mājās, jo retāk te vēlos būt. te jūtos kā svešinieks starp savējiem. es jau reiz teicu - ir vietas, kur cilvēki mani pazīst nemaz nepazīstot un ir, kur mani nepazīst pazīstot.

šodien pirmo reizi divu nedēļu laikā man ir brīvs vakars, kad pēc darba neeju pa taisno gulēt. šovakar uzmetu savējam, esmu viena un esmu savās mājās pie neta. darbs, draugs, darbs, darbs, draugs, darbs, otrs darbs, savas mājas...

daudz dažādu notikumu ir bijis pēdējā laikā. daudz dažādi piedāvājumi, izpildījumi, jaunas iepazīšanās, vecas tikšanās - viss vienās ballītēs. visvairāk man patīk tas, ka es varu darīt ko gribu. lai gan mans pašreizējais puisis ir gatavs nosist jebkuru, kurš uz mani ne tā paskatīsies, es vienmēr pati par sevi varu patstāvēt un neviens man neuzliks robežas, ja es pati to nevēlēšos. nedaudz ar sevi lepojos, jo ne viens vien cilvēks man ir teicis, ka esmu viena no foršākajām bārmenēm pasaulē, bet reizēm ir tā ka ir nedaudz par daudz.
 
 
pielietas ausis ar:: Nirvana - where did you sleep last night
 
 
klīstošais cilvēkbērns
14 Aprīlis 2012 @ 16:41
 
man ir uznākusi grāmatu lasīšanas kāre. kādu gadu nebiju grāmatu rokās turējusi. nu jau nedēļas laikā 2 izlasītas un prasās vēl. aizvakar bija smuks pavasris un devos ar grāmatu pastaigā.
 
 
pielietas ausis ar:: laima vaikule - ja vishla na pikadili
 
 
klīstošais cilvēkbērns
26 Marts 2012 @ 22:58
 
sapratu, ka sen neesmu rakstijusi. atcerejos, ka pirms krietna laika bija teksts, kas skaneja galva, bet nekur nevaru atrast pierakstus... tas, ko atceros, ka biju aizmirsusi:

Pamodos no sapņa un palika bail,
jo izrādās, ka sapnis ir īstenība, kas bal.


Es vēlētos, lai kaut tūlīt
Tie plīvuri ap mani krīt
 
 
klīstošais cilvēkbērns
26 Marts 2012 @ 22:24
 
Starp citu - aizmirsu pieminēt, ka mani pagāšnedēļ naktī no trešdienas uz ceturtdienu apzaga - klubā nozaga somiņu, kas pec 2 stundām atkal paradījas (personāls bija atradis iemestu tumšā, VIP telpā), bet BEZ pases, pāris atlaižu kartēm (elvi,rimi,statoil,čili pica) un bez i-bankas kodu kartes, zobupastas&zobubirstes un bez tonālā krēma. Galvenais, ka vienīga mana derīgā maksājuma karte gan bija atstāta somina... Nu, kam gan ir vajadzīgas tās manas nozagtās lietas? Nu, ko viņi ar tām darīs?
Policijā biju, uzrakstīju iesniegumu, no atbildes vēstules, kuru saņēmu šodien gan neko nesapratu. It kā varu mēģinat iet taisīt jaunu pasi, vismaz izraksts, ka pases man nav, no policijas man ir. Bankā arī nobloķēju savu kodu karti.
Stulbākais tas, ka pasi(jo nav naudas) tagad uztaisīt nevaru un kodu karti arī ne(jo nav pases). Bet pirmā alga man būs tik 30.aprīlī...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
25 Marts 2012 @ 15:05
 
ar nākamo nedēļu mainu darbu. pareizāk sakot - sāku strādāt jaunā darbā, jo jau 3 nedēļas nestrādāju.
bet pašai prieks! lai dzīve izdodas!
 
 
klīstošais cilvēkbērns
01 Marts 2012 @ 20:33
 
reizēm aizdomājos, ka tas ir kāds lāsts, varbūt pat tajos septiņdesmitajos. degradējušies. atkarīgi. monotomi. sveši. individuālisti. nekas diži nav mainījies. tik vien kā reizēm, es aizmirstu, ka viss notiek pa īstam.
kārtējās beigas un kārtējais sākums. pašas izvēle. svesais starp savejiem, savejais strap svesiem. neviens nezin.
bet - lai dzīve izdodas!
 
 
pielietas ausis ar:: Чай Вдвоем - Милая
 
 
klīstošais cilvēkbērns
12 Decembris 2011 @ 15:45
 
ar katru no viņiem es jūtos īpaša. vismaz tajos brīžos, kad esam kopā.

bet tikai ar vienu no viņiem es labi jūtos sabiedrībā. ar savu Buču mauku bijām klubā, kur iepazināmies ar Artūru - pusi, kuru pameta meitene. vispār mēs bijām tā vakara vakara naglas, jo iekustinājām un uzmundrinājām arī pārējo publiku. bet cilvēki domāja, ka mēs esam kopā kā pāris, bet nē... brīvās attiecības. es pat nezinu kā definēt šīs mūsu attiecības - draugi, mīļākie, klauni? bet katrā ziņā mēs zinām, ka katram no mums ir vēl kāds cits..
 
 
pielietas ausis ar:: enriqe iglesias - tonight I'm f**ing you
 
 
klīstošais cilvēkbērns
29 Septembris 2011 @ 01:11
 
mans mīļākais Mīļākais ir devies trimdā. teicās, būs Latvijā nākamgad.
pāris dienas atpakaļ iemīlējos veikalā nejauši satikta nepazīstama latviešu puiša Raimonda krievu dzejā.

ir neaizmirstamas atmiņas, ir jauni iespaidi.
ir atkārtojumi, ir vienas nakts pasakas.

un, ja man kāds jautātu - "vai tev ir draugs? vai tev ir īpašs draugs?", es atbildētu - "viņi visi ir īpaši".
 
 
pielietas ausis ar:: Igo & R.A.P. - dzīve bez apstājas
 
 
klīstošais cilvēkbērns
01 Septembris 2011 @ 20:08
 
vēsture atkārtojas. vienīgi dekorācijas nomainījušās.
it kā vienalga, bet sāp.
svešinieki pazīst, tuvinieki neatpazīst.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
04 Janvāris 2011 @ 03:50
 
šis man solās būt labs gads. ja vien tic tiem visiem [nudien daudzajiem] laba vēlējumiem un horoskopiem un izlietajai laimītei [un mēģinājumiem saskatīt, ko tas varētu nozīmēt] un noskaņai un kārtējām jaunām paziņām un pāris atkārtoties uzaicinājumiem uz tikšanos un un un...
eh! labs gada nobeigums bij! gan Ziemassvētki, gan Jaungada sagaidīšana! vienīgi pirmās šī gada dienas bij grūtas, jo jāstrādā. bet vismaz klienti pozitīvi - nekad iepriekš nebiju saņēmusi no klientiem dāvanas [neskaitot dzeramnaudas], bet vecā gada nogalē un šā gada sākumā saņēmu veselas trīs - atslēgu piekariņu zaķīti, šokolādi un black balsam cola kokčiņu! un jā - tad vēl uzaicinājumu no jauna puiša - klienta uz ballīti, kas tā arī nenotika, bet tā vietā nākošajā dienā uzaicinājumu uz vakariņām k-kad... katrā ziņā patīkami! daudzsološs gads! kā gadu sagaidīsi - tā pavadīsi
 
 
klīstošais cilvēkbērns
01 Oktobris 2010 @ 03:44
 
2010. gada 30. septembris.
diena, kad mani atlaida no 2 darbiem.
abiem.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
27 Septembris 2010 @ 21:16
 
precētu vīriešu lāsts. pēc tam būs šis stāsts. aizvien jaunas avantūras. un būs arī afēras.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
16 Septembris 2010 @ 03:07
 
Visādas muļķības esmu darījusi pēdējā mēneša laikā un turpinu darīt. Trakais!
septembrī līdz šim man ir bijusi tikai 1 brīva diena un to pašu pavadīju ar pavisam nepazīstamiem ļautiņiem, kurus sastapu pa ceļam no baltās nakts uz mājām. lieki piebilst, ka tajā naktī līdz mājām netiku. bija laba kompānija, dzīvokļa ballīte un pirts, kas sākās 5os no rīta, kā arī skvēriņš Rīgas centrā, kur mierīgi var iedzert alu.
arī darbs ir tīri tā neko. abi darbi. man patīk strādāt pasākumu vakaros. it kā varētu domāt - cik tizli, bet man katrreiz ir sajūta kā dzimšanas dienā, kad jāapčubina katrs viesis un katram jāvelta sava daļa uzmanības. tajos vakaros es jūtos brīvi. tāds bija 80o gadu party, blue jeans party, arī Rīgas svētki. šonedēļ būs Verka Serdjučka, bet man brīvs vakars. varbūt aiziet iečekot? who knows? šonedēļ atkal nav nevienas pilnas brīvdienas.
arī pagājušonedēļ vairāk kā diennakts pēc kārtas nostrādāta - svētdienā 6os no rīta beidzās viens darbs, stunda sidram un 8os no rīta sākās otrs darbs. kopā negulētas kādas 36 stundas no vietas, jo vēl jau Lāsma bij jāsasveic un mans vīrietis piektdienas vakarā/sestdienas rītā jāsamīļo. mans? nē! mēs taču jūnijā izšķīrāmies, bet tiekamies ik pārnedēļu. viņš nepārtraukti grib mani piespēlēt kādam citam [vai vismaz provocēt uz grupņiku] - tā teikt - ar vienu roku atgrūž, bet ar otru velk atpakaļ. un kā teica viens viņa draugs "viņš ir kretīns. saprotu - tavs bijušais. bet viņš grib ar tevi būt kopā. nezinu, kāpēc jūs neesat". jā - es arī nezinu. un šodien viņam dzimšanas diena...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
12 Augusts 2010 @ 14:36
ballīte!  
Lai vai kā - no piektdienas vakara to vien daru kā ballējos. Piektdien bija Normunda Rutuļa koncerts klubā, man bija jāstrādā un tika tas gods griezt Marmeladejas torti. Sestdien un svētdien biju Raivja un Sigitas kāzās. Priecājos, ka nevienu no saviem 3 variantiem [arī +1 no Pļavniekiem netika] nepaņēmu līdzi uz kāzām. Kāzas bija fantastiskas! Bambulim tomēr ir varen feina, atraktīva, pozitīva un interesanta ģimene, arī no sievas puses. Ar līgavas brāļiem un līgavaiņa draugiem gājām nakts vidū pirtī un nopelst un dejot un jautri pavadījām laiku. Eh! Būtu tādu puišu vairāk... vai vismaz man! Pirmdien un otrdien atkal bij darbs, un pēc darba ar saviem bijušajiem Lido alus pagraba kolēģiem - Rati un Reini laidām dejot, vakar ar abiem viņiem un vēl Kasparu laidām uz jūru - nopeldēties un uzspēlēt futbolu un vakar vakarā ar Raiču divatā laidām uz karaoki Metro bārā, kur ieguvu atkal jaunus kontaktus un nedaudz pareklamēju savu jauno darba vietu - PaSaules mūzikas klubu ACCO. Šodien un rīt atkal būs ballīte - es gan šoreiz kā apkalpojošais personāls.
 
 
pielietas ausis ar:: instrumenti - apēst tevi
 
 
klīstošais cilvēkbērns
03 Augusts 2010 @ 22:46
 
"ietinu brūces deķītī vecā" [grupa vadītājs konduktors]
pēc tādiem norītiem kumosiem [sarunām&pāremtumiem ar/no bosu par darbu agrās rīta stundās, kad abi esam iedzēruši un pat pāris stundas pēc darbalaika beigām un tukšām sapulcēm], gandarījumu rada apciemot bijušo bosu un bijušos kolēģus. tas ceļ uz kājām. jo tur aizvien mani ciena un priecājas redzēt. kā nekā - gandrīz 5 gadi tur nostrādāti.
kopš vakardienas 3 dienā esmu gulējusi tik 1 stundu [vēl daži pazīstami&feini cilvēki laiž prom uz ārzemēm, bija mums tāds atvadu tusiņš].
esmu pārliecināta, ka pēc kāda laika mans top dzēriens būs rums. būtu jau forši, ja visu varētu norīt tik viegli kā kādu dzērienu, bet es tikai turu sevī. šodien vismaz palika nedaudz vieglāk, bet daudz kas vēl priekšā. tuvāko pāris nedēļu laikā jāpierāda sevi vēl labāk. pa šiem darba gadiem esmu iemācījusies, ka nedrīkst jaukt darbu ar privāto dzīvi. uztvert kā joku var, bet palikt nopietnam - tā, lai neuzzina par daudz. rīt diena, parīt nakts un aizparīt vakars jāstrādā. sestdien laižu uz Bambuļa kāzām!
 
 
pielietas ausis ar:: deficīts - pereļotnaja ptica
 
 
klīstošais cilvēkbērns
01 Augusts 2010 @ 19:49
 
man ir laba intuīcija. dīvaini sapņi un svarīgas sarunas bijušas pēdējā laikā diezgan bieži. un čigāniete - zīlniece, kas uzklupa kolēģei pirmdien, pastāstīja par viņu un pēc tam pieprasīja naudu ar ļaunu acu skatu. bail, jo arī uz mani viņa nolūrēja.
un ar bailēm gaidu otrdienu.
jaunajā darba vietā tiks atlaisti 3 cilvēki. un man ir nojausma, kuri. tad jau redzēs...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
29 Jūlijs 2010 @ 04:04
 
pārdomu laiks.
darbs. nauda. privātās attiecības. ģimene.

"tas, kurš nesaprot jūsu klusēšanu, visticamāk, ka nesapratīs arī jūsu vārdus"
un tādos brīžos gribās sist galvu pret radiatoriem.

"es nevaru lidot, man salauzti spārni"
 
 
pielietas ausis ar:: sīpoli - dvēselīte
 
 
klīstošais cilvēkbērns
19 Jūlijs 2010 @ 20:08
 
šodien bija pirmā pilnā brīvdiena [ja neskaita sapulci 2 stundu garumā] pēdējo 3 nedēļu laikā, vakar līdz 6iem rītā tika pavadīts laiks klubā, kaut arī darbu beidzām ap pus4 no rīta. pēc tam aizlaidu uz Juglu un tad laidām uz Bukultiem pie Sašinkas kopā ar Jāni un bonīti. apdega mugura bišk - tā ir ka saulē aizmieg uz stundām teiksim 6. ar Jāni izrunājām pāris lietas - tas priecē.
prasās pēc pamatīgas izgulēšanās, bet nespīd. naktis par gaišu. sajaukts dienas ritms. un ir cilvēki, kas jāsatiek savos brīvajos brīžos. citādi visu laiku solos, bet nesatieku. šodien jāsatiek Dīvainītis. rīt varētu laist ar Yakudzu uz jūru. un parīt jau atkal darbs. īstenībā dikti daudz kas [man kā vecākajai viesmīlei] jādara un jāpilnveido klubā, bet es nevaru tam visam koncentrēties.
 
 
pielietas ausis ar:: pienvedēja piedzīvojumi - pēdējais viesis
 
 
klīstošais cilvēkbērns
11 Jūlijs 2010 @ 01:02
 
superīgs kolektīvs! Vērmaņdārzā Dziesmu un deju svētku laikā un nedaudz žēl, ka mums rīt pēdējā kopīgā darba diena. mēs jau štukojam kur un kad varētu atkal kopā sastrādāties, bet tā kā neviens [neviens!] ikdienā nestrādā uzņēmumā, kuru mēs pārstāvam, tad tik cerība, ka mūs visus atkal uzaicinās kā komandu uz kādu izbraukuma tirdzniecību. vismaz mums ir pieejami visu kolēģu telefonnumuri un doma par kopīgu tusiņu arīdzan ir.
izsecināju, ka ar draugiem labāk kopā nestrādāt. ar kolēģiem var pa draugam strādāt, bet ar draugiem pa kolēģisko ir kā ir [vismaz ar BG bija pāris nepatīkamu brīžu - no ēdināšanas servisa un apkalpošanas kultūras viedokļa]
 
 
pielietas ausis ar:: palaid puķīti pa dambi
 
 
klīstošais cilvēkbērns
04 Jūlijs 2010 @ 00:32
 
no pagājušās trešdienas līdz nākamajai svētdienai pavisam noteikti esmu aizņemta ar darbiem.
izrādās, vasaras terases viens no 2 īpašniekiem ir mana brālēna labs draugs.
un klubā iepriekš strādāja viens mans bijušais darbabiedrs. teica, ka riska nav, viss būs bumbās.
un būšu aizņemta ar Dziesmu un deju svētku tirdzniecību.

it kā nav laika, bet ceturtdienas vēlā vakarā aizlaidu pie Jāņa, vakar ap 1 naktī satikos ar puisi vārdā Juris, kuru redzēju pirmoreiz dzīvē, bet viņš mēģināja mani pārliecināt, ka esam tikušies vismaz divreiz [kad, kur un kā - konkrētāk viņš neko neminēja - tik to, ka vienreiz manā exdarba vietā un vienreiz manā rajonā] un, ka tieši es esmu devusi viņam savu telefonnummuru. lai vai kā - labi pavadīju laiku.
vienīgi šodien jutos pavisam ne savā ādā - pirmā darba diena vasaras terasē. neziņa par iekšējo uzņēmuma sistēmu un nenormāli maz tautas [7 stundu laikā 10 klienti uz 3 viesmīlēm]. atradu arī laiku pastaigai no centra līdz pļavniekiem [lēnā garā ejot tas ir apmēram 1,5h] un pa ceļam sastapu BG un McK un kopā ar viņiem iedzēru pifcīti.
bet kaut kāds nemiers iekšā.
 
 
pielietas ausis ar:: Red Bee - Men's World
 
 
klīstošais cilvēkbērns
01 Jūlijs 2010 @ 12:02
 
ar darbu kā ar puišiem. ar puišiem kā ar darbu. kad nav, tad nav neviena, kad ir - tad 3 uzreiz.

šodien dodos apmācībās uz Silts [tas restorāns-vasaras terase, kas bija plānots atvērties maija sākumā, bet atveras tikai šopēcpusdien].
no 8.-11.jūlijam man piedāvāja haltūru Vērmaņdārzā Dziesmu un deju svētku ietvaros. piekritu.
9. vai 10. plāno, ka atvērsies mans [tas, kur vakar un sestdien, svētdien un vēl pirms Jāņiem tīrīju, krāsoju un iepazinu burvīgu kolektīvu] Pasaules mūzikas klubs [exFolkklubs].

Yakudza prasās ar mani uz jūru. dikti grib mani satikt.
Dīvainītis [neesmu viņu redzējusi kopš savas 21.jubilejas] grib ar mani divatā uz jūru vai ezeru vai dajebkur citur.
un vakar atkal uzradās Džonijs ar domu, lai nakts vidū braucu pie viņa.


tracina man šitādas situācijas. aizvakar pati uzdevu ziņu [UK] Jānim, ar domu, ka varētu kādreiz kautko. nezinu kāpēc starp trim puišiem, kuri man skrien pakaļ, es izvēlos ceturto.
vienīgi Yakudza nezin, ka atkal esmu brīva sieviete. nu jā - viņš nemaz nezināja, ka biju aizņemta. tas tā - paskrēja garām.

ja varētu - paņemtu biškucīt no visa. bet jāizvēlas!
 
 
klīstošais cilvēkbērns
21 Jūnijs 2010 @ 02:06
 
Groduma piemiņas koncertā es lieliski jutos metālistu vidū - sēdējām Vērmaņdārza zālītē ar Hesburger Colas glāzēm, klausījāmies dziesmās un runājāmies un ļāvāmies fotogrāfu uzmanībai [vienīgi es bildes nekur nevaru atrast - bet skats bija iespidīgs - viens čalis mūsu kompānijā - reperu biksēs, divi kompanjoni gandrīz puķu bērni, viens baigais ķip baikers un es tāda klasiskā] + feini parunājos ar Yakudzu telefoniski.
nezinu vēl īsti ko darīšu šodien [v.d.], bet domās jau esmu ārpus Rīgas. Laidīšu uz Konknesi Līgo dienā - un atkal tauta būs dažnedažādā, bet tas ir forši - es vismaz vienmēr esmu bijusi pret stilu iedalījumu. Vismaz beidzot 5 gadu laikā būšu ne darbā, bez steigas un ārpus Rīgas.
 
 
pielietas ausis ar:: Līvi - Dzimtā valoda
 
 
klīstošais cilvēkbērns
14 Jūnijs 2010 @ 16:14
 
Man arī būtu bail.
Ja nebūtu piezvanījis viņš, zvanītu es. Satikāmies, jo abi to gribējām. Un viņš beidzot atzinās, ka šķīrās no manis tikai tāpēc, ka viņam bail, bail par to, ka kopā aizbraucot uz Angliju, es nevarētu atrast darbu. Un ko tad? Bet viņam jau arī nav garantijas, kā teikt - viņš laiž uz duračku. Jā - man arī par to bail. Pavadījām kopā nakti un nākamo dienu. Un bijām katrs savās domās.
Pēdējās nedēļas laikā man māte uzjautāja, kāpēc es nelaidu uz Grieķiju, jo kaimiņienes meita tur tagad strādā par viesmīli; arī tēvs uzjautāja, kāpēc nelaižu uz Turciju, jo tur tak labi pelna. Varbūt viņi grib man sponsorēt? īstenībā, es tam neticu.
Pēdējā laikā es dikti daudz domāju, pat tā, ka man rādās sapņos sadzīviskas ainiņas. Kas būs tālāk? Laiks rādīs.
 
 
pielietas ausis ar:: The Art Company - Susanna [I'm crazy loving you]
 
 
klīstošais cilvēkbērns
12 Jūnijs 2010 @ 16:08
 
Tie, kas saka, ka Rīgā nav vietas, kur var atpūsties pie dabas, dikti maldās. Ar BG visu šo nedēļu čilojām pie dabas. Pirmdien kopā ar Normīti bijām pie Velnezera Juglā, paņēmām līdzi tēju, kārtis un burbuļpūšamo un uz segas spēlējām kārtis, minējām krustvārdu mīklas, vienkārši sēdējām un mākoņojāmies, pēc tam pastaigājāmies no Juglas līdz Mežciemam/Biķerniekiem/Pļavniekiem/Dreiliņiem - ja godīgi, man nav ne jausmas pie kura rajona tas pieder, bet tur ir liela, liela pļava un miers un sajūta kā laukos. Otrdien izstaigājām Pļavnieku, Purvciema, Mežciema daļu. Trešdien aizlaidām ar ričukiem uz Ķengaragu un vakar atkal devāmies Dreiliņu/Biķernieku pastaigā. Burvīg!
Gribu Jāņus! Gribu uz Koknesi pie Elvija!
 
 
dvēseles kliedziens:: chill
pielietas ausis ar:: dj tiesto - traffic
 
 
klīstošais cilvēkbērns
08 Jūnijs 2010 @ 19:02
 
viņš bija mans maijs... pāris dienas nesatikāmies, viņš nevarēja atrast man laiku un kad beidzot norunājām, ka tiksimies, necēla telefonu un neatbildēja uz īsziņām. un tad pēc 2 dienu klusuma atsūtīja sms: "čau! es uzskatu ka mums jāpārtrauc attiecības! es jebkurā gadījumā braukšu prom uz UK un tādēļ nav jēga kko turpināt! vēlāk tas būtu vēl nepatīkamāk! sorry!". tik vienkārši. bez atvadām. es viņam atbildēju, ka biju gatava ar viņu laist, bet... zinu, ka viņš vēl nav aizbraucis un arī visādi dīvaini gadījumi bija mūsu pēdējā tikšanās reizē.
lai vai kā - man Latvijā nu ir 2 reāli darba piedāvājumi [tautu mūzikas krogs, kurš vēl nav atvēries, bet būs vaļā 1.jūlijā un viens bufešu-restorānu tīkls, kurā biju uz pārrunām un, kur man atteica, bet manu CV ieraudzīja viena mana ex-padotā viesmīle un nu rīt jāgaida zvans no viņas priekšnieces, jo viņa esot par mani labus vārdus aizlikusi].
vēl jau viens bijušais skolasbiedrs un JS kompanjons, ar kuru pavisam nesen pavadīju laiku pie Daugavas [[info]scorpsei zināms kā A.Z. - nu tas, kuram vēl bračka G.Z.] piedāvā braukt ar viņu/pie viņa uz Holandi. grib mani precēt, pieņemot manu uzvārdu.
laiks rādīs kas un kā būs, bet garlaicīgi nav. un dikti nepārdzīvoju, vienīgi neizprotu. bet dzīve turpinās.
 
 
pielietas ausis ar:: bob marley - sun is shining
 
 
klīstošais cilvēkbērns
27 Maijs 2010 @ 15:13
ko nu?  
Asaras acīs jau no vakardienas. Par dzīvi un apstākļiem. Darba nav, naudas nav,...
Laist uz UK? Viņš pāris dienas atpakaļ izdomāja, ka laidīs jau šo sestdien [man saņēmās to pateikt un pajautāt tik šorīt], jo Latvijā viņam vairs neesot ko darīt. Šodien 4 no rīta viņš man piezvanīja un mēģināja pierunāt sev līdzi, norunājām gandrīz stundu pa telefonu un tad viņš man atbrauca pakaļ, aizbraucām pie viņa un nelaidām viens otru ārā no apskāvieniem. Mēs pa šo laiku esam viens otram ļoti pieķērušies. Pēdējais brauciens uz UK un atpakaļ pielika punktu viņa biznesam, jo pārāk daudz melno svītru pārvadājuma laikā - uz prāmja melnajā sarakstā, cilvēki piekāsa un viņš aizmiga Polijā pie stūres nakts vidū.
Bet man rīt darba pārrunas. Ja godīgi, apsvēru tādu domu - pēc Jāņiem laist uz UK [70%, ka jā], bet šonedēļ? Man vajag laiku. Gribas kautcik nostāties uz savām kājām, lai ir vismaz kaut kāds sākumkapitāls un visi mani nosūtītie CV dod cerības, vismaz uz kādu laiku. Nevaru iedomāties kā to pateikt ģimenei, ka laižu uz UK [neesmu vēl pati pārliecināta] - viņi takš Jāni nav pat redzējuši, arī viņš nevar iedomāties ko teiks mana ģimene par to visu. Man pat ceļam naudas nav, bet uzkraut visu uz viņa pleciem arī negribas. Nevaru iedomāties pat sākumu tur, jo garantijas, ka darbs būs, dzīvot varēs un nomaksāt parādus, nav. Vņsm, protams, lielākas izredzes, jo vidēji 2reiz mēnesī viņš brauca uz Lielbritāniju kā pārvadātājs un vēl pirms tam 7 mēnešus tur nodzīvoja, bet man tas būs kas jauns. Garantijas nav - arī viņam ne.Bet vViņš ir gatavs uz visu un grib mani sev blakus... Un es negribu viņu pazaudēt...
 
 
pielietas ausis ar:: liepājas braļi - liedagā
 
 
klīstošais cilvēkbērns
23 Maijs 2010 @ 23:34
Jānis un UK  
Pēdējā laikā man dikti dīvaini sapņi. Reizēm pat sāku sapņot ar vaļējām acīm.
Burvīgi pavadīts laiks no ceturtdienas līdz svētdienai. Protams, ar pāris nepatīkamiem atgadījumiem, bet vismaz ar savu lielisko vīrieti - dzimšanas dienas svinības, bārs, Malibu tīrajā, biljards, viesnīca, kautiņš, ezers, privātmāja, pirts, grillēšanās, alus, kāršu spēles, sauļošanās/slaistīšanās un, protams, viņš. Tagad gan baigais sagurums - no pusgulētām/negulētām naktīm vai saules - īsti saprast nevar.

Pēc Jāņiem laist uz Angliju? Kopā ar viņu. Darba meklējumos un uz dzīvošanu. Stāstīju to šodien Bleķa Gabaliņam, ka man ir tāds piedāvājums no Jāņa - ar viņu laist uz UK, un šī šokā, jo viņai likās, ka dzird to otreiz; ko līdzīgu viņa bija dzirdējusi no Sabīnes pāris dienas atpakaļ, pirms man Jānis bij to piedāvājis. Sabinčiks BG teica: "Man tāds čujs, ka Egita ar Jāni aizbrauks uz Anglija", uz ko Inese:"uz nedēļu?"; "nē - pavisam". Jā - Sabīne ir nedaudz ar gaišreģes spējām... - ir pierādījies. Sabīnei šodien bij atvadu tusiņš - pa mierīgo - pie jūras tvērām sauli un vēju un sarunas. Šī pēc nedēļas laiž uz Grieķiju praksē.

Un ja godīgi - es nezinu īsti ko darīt. Nav darba, nav naudas, parādi iekrājušies, bet bezdarbība sāk tracināt, valodas zināšanas arīdzan nav tās pašas labākās un nav garantijas. Baidos. Varbūt tāpēc, ka esam viens otram pārāk tuvi, kaut pazīstami esam tikai 3 nedēļas, varbūt tāpēc, ka viens par otru maz ko zinām. Negribu pazaudēt viņu.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
13 Maijs 2010 @ 19:02
 
Visādas mazas veiksmītes silda mani kā svecītes..

Viņš ir pats labākais, kas ar mani līdz šim noticis :)
No iepazīšanās dienas nav izlaista neviena, kad nebūtu tikušies.

Viņš nudien ir burvīgs. Mīļš, jauks, uzmanīgs, gādīgs, jautrs un pietiekami nopietns savam vecumam. Esot ar viņu es jūtos droši, nepiespiesti un fantastiski. Gaidu nākamo nedēļu ar nepacietību, jo tikai tad man būs iespēja viņu satikt.

Bet nu gan - jāķeras pie darbiem!
 
 
pielietas ausis ar:: Dzelzs vilks - sažņaudz manas rokas
 
 
klīstošais cilvēkbērns
11 Maijs 2010 @ 15:43
 
Satiku Andreju, to, kurš precējies. Izgājām svētdienas vakarā ārā. Forši parunājāmies, draudzīgi, mīļi. Šis apjautājās kā man ar darbiem, kā ar puišiem un vispār... Apstāstīju kas un kā. Un tad es pirmoreiz dzirdēju vīrieša viedokli par maniem vīriešiem. Konkrēti par Yakudzu - lai es viņu sūtot na***. Un man kārtējā dillemma. Klubā iepazinos ar burvīgu puisi, kaut arī iepriekšējā naktī biju ar Yakudzu, es tomēr aizlaidu pie šī puiša. Ak jā - pirmoreiz pusgada-gada laikā mēs ar Ditiņu aizlaidām uz klubu, kur arī šis puisis atcerējās viņu no studiju laikiem un tā nu es ar viņu sāku burvīgi pavadīt laiku. Arī šajā rītā; vakarā tiekamies atkal. Ja ar Yakudzu mums neliels mulsums un nevaram saprast ko un kā darīt vienam ar otru, tad ar Jonasu es jūtos pavisam brīvi... Kā būs tālāk?
 
 
klīstošais cilvēkbērns
05 Maijs 2010 @ 03:40
svētku dienas - katras dienas  
Latvijai 20!
Pīlīšu regati nokavēju, mīlestības minūtes skaitīšana nemaz tik dikti nepiesaistīja. Biju saules ielas svētkos vai kā tie tur saucās - fotoizstāde ar sauli un Saules muzeja 1 gada dzimšanas dienas tortes ēšana. Uztaisīju rozā brilles Bastejkalnā. Un izgāju caur Vērmaņdārzam, kur tāpat kā citi mazi bērni uztaisīju rozīti no krepapīra. Tas bija 3.maijā. Pati izlēmu tik vakarpusē turp laist un kompāniju tā arī nesavervēju. Un 4.maija svinības kompānija sāka bez manis. Krastmalā bija labs koncerts. un tagad man sāp kakls, jo tika dziedāts līdzi gandrīz visām tautasdziesmām [tām, kurām nezināju vārdus, meklēju tos uz ekrāna. smieklīgi tas, ka zinu, ka BG, Sabinčiku un iespējams mani vairākreiz rādīja tiešraidē pa ltv1 un tieši tajā brīdī, kad vārdus nezinājām...]


Īstenībā dikti garas brīvdienas man bijušas, bet katra pavadīta citādāk. Piekdienas pirmo cēlienu pavadīju kā aukle mēnesi vecajam Kristiānam [Ditiņa un Rolis jau man nemitīgi saka, ka man jātrenējas]. Piektdienas vakaru beidzu tik svētdienas pēcpusdienā. Pļavnieki-Mežciems-Pļavnieki-Mežciems-Purvciems-Pļavnieki. Ārprāc! Tā taču nebiju darījusi gadus 2, 3, ja ne pat visus 4. Nu tā - improvizēti, ar dažnedažādām kompānijām, lietojot alkoholu tādās devās un variācijās. Sākās jau pavisam nevainīgi - ar BG piedāvājumu iedzert aliņu Mciemā. Un tad mūsu 3 dāmu ģevčatņiks nakts vidū turpinājās ar mūsu Pļavnieku bandu - 4 puišiem ārā [jo mums nav māju, kur mēs visi esam gaidīti], kur nokļuvām nostopējot burvīgu vīrieti burvīgas mūzikas pavadībā un mūsu ģevčatņiks turpinājās pie mana [es jau sāku domāt, ka pēc tās nakts/rīta izdarībām ar viņu un BG, nu jau ex-] mīļākā ar šņabi un kantrī mūzikas pavadījumu kopā 2 veču kompānijā ar pāris stundu miegu. Un uz vakarpusi atkal devāmies uz Mciemu, pa ceļam ēdot rasolu, kur satikām BG ex?/-puisi un pāris stundas ar alu un man pēkšņi pārgāja doma iet mājup, tā, ka mēs divatā turpinājām pie 2 viņa draugiem. Lieki piebilst, ka vispār es gribēju būt Yakudzas tuvumā jau no pašas piektdienas vakara, bet tā kā viņš bij ārpus Rīgas pie draugiem un es viņa draugus nepazīstu un viņu pašu dzīvajā neesmu redzējusi nu jau gandrīz 2 mēnešus, tad nu tusējos uz pilnu klapi. Nē - neko amorālu nedarīju! No sestdienas rīta bija izlādējies telefons un sms, arī par nesasniedzamajiem zvaniem man bij dikti daudz. Es pat brīnos, ka pēc 2 ne[iz]gulētām naktīm jutos labi un filma tā arī nepazuda nevienā brīdī.
 
 
pielietas ausis ar:: liepājas brāļi - liedagā
 
 
klīstošais cilvēkbērns
26 Aprīlis 2010 @ 01:47
 
Dzimšanas diena pa mierīgo. 24.aprīļa pusnakti sagaidīju ar BG ceļā uz Pļavniekiem no dragreisa Mežciemā. Izgulējāmies katra savās mājās un tad atkal satikāmies un devāmies svinībās. Savas dzimšanas dienas beigas arī sagaidīju viņas kompānijā. Bet mājās es pārrados mājās tik 25. aprīļa vakarā.
Svinības manās otrajās mājās. Vairākās, bet otrajās. Ar savu ģimeni [jā - draugi man ir pat tuvāk nekā īstā ģimene]. Cik nu svinības - drīzāk tāda pasēdēšana, bet vismaz kopā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem to vēlējos un nedaudz improvizēti.
Sākums Lidiņā ar Kix un BG pie alus kausiem un dažādiem bezalkoholiskajiem dzērieniem un veco laiku atmiņām un sarunām, kuras agrāk mēs viena otrai nebūtu stāstījušas. Tad ar BG braucot mājās, sarunājām ieiet pie Andrejkas [jeb Zaķa] izdzērām šampanieti un skatījāmies visādus ukraiņu un ASV talantus. Un tad, kad jau doma ap pusnakti doties mājup, pēkšņi man zvana Ole - 2 bērnu māte, ar kuru pirms gadiem 2-3 tusējām gandrīz katras brīvdienas, šī aicina pie sevis, jo viņai šonedēļ atbraucis viņas vīrietis un bērnu tēvs no UK uz nedēļu un šie bišk trijatā iesvin; tas trešais bija Mārtiņš. Tā kā viņa negribēja būt starp 2 vīriešiem un tas otrais bij tieši Mārtiņš, tad nu šī zvanīja man. Tā nu mēs četratā, kamēr abas meitas guļ, virtuvē dzērām Hektoru, stāstījām jokus un diskutējām. Ditiņa ar Roli arī iepriekšējā vakarā mājās bij iedzēruši par manu veselību, bet uz Lidiņu nebrauca, jo negribēja ar ratiem un bērnu tur atrasties. Lai vai kā vakars mums beidzās ap 6 rītā, un rītu [pēc nelielas pagulēšanas] atkal sagaidīju pie Mārtiņa [vienā no pirmajām reizēm Bumbulītis jeb Ditiņa izteicās, ka palīdzēs man pārvākties pie viņa]. Noskaidroju attiecības ar Mārtiņu, bet ne tiešā sarunā ar viņu. Jā - izmantojam viens otru seksam. Visi mūsu kopīgie draugi zin visu par visiem un reizēm pat vairāk. Smieklīgi, bet tā ir [Starp citu - vasarā Olita ar Ivo precēsies, bet viņa to vēl nezin]. Ap pusdienlaiku [man tas ir ap 15iem] mēs visi kopistiski devāmies ārā - 3 mazi bērni [2 Olitas&Ivo, 1 Ditiņas&Roļa], Mārtiņš, Ivis, es, Ole un Ditiņa [jo Rolis iepriekšējā vakarā ar Andreju un Pušu bij aizlaidis uz klubu un rīts viņam bij bik smagāks. ak jā - man tak vēl pēc pusnakts zvanīja Andrejs, apjautājās par nočņiku pie manas mājas un plašāk izprasīja kas un kā man iet]. Es biju iepirkusi torti, bet neviens viņu īsti lāgā nevarēja dabūt iekšā - kaut ko jau es ar Bumbulīti un Ivi paknubinājām ar plastmasas karotītēm ārā esot, bet lielāko tortes daļu vakarā aiznesu mājup. Lai vai kā pēc pagozēšanās saulītē palīdzēju Bumbulītim tikt mājās [jo vienai ar ratiem un iepirkuma maisiem tikt uz 6.stāvu ir pagrūti], uztaisījām pusdienas, parunājām, paskatījāmies tv,... - jā, tās arī vienas no manām otrajām mājām. Un tad jau es beidzot devos savās mājās.
Starp citu, šonedēļ ir doma tikties ar Yakudzu [Oskaru]. Katrā ziņā viņš ir bijis vienīgais no maniem pēdējā laika vīriešiem, kas izrāda par mani interesi - ne tikai tāpēc un tad, lai ievilktu gultā. Varbūt tomēr ar viņu kaut kas varētu sanākt.
Katrs no maniem vīriešiem man ir īpašs.
 
 
pielietas ausis ar:: līvi - saldus saule
 
 
klīstošais cilvēkbērns
19 Aprīlis 2010 @ 02:59
 
šonedēļ dzimšanas diena. mans gads kā nekā. bet kārtējo reizi - nav domu, nav ideju. nav naudas. pamatīgi sajaukts dienas ritms.
draugi man atrada vairākus sirmus matus. un pēdējās dienās nenormāli aug elkoņi. niez. stulbā psoriāze! parasti tas ir tad, kad iekšā viss vārās. dīvaini, jo šoreiz tā nav.


sāk likties, ka puišu ziņā esmu izdarījusi nepareizo izvēli.
draugu kompānijā esam viens otram sveši, kaut arī mūsu draugi zin, ka mēs guļam un viņi bija tie, kas mūs saveda kopā. vakar gribēju ar viņu izrunāties. par mums. viņš uzaicināja pie sevis, sakot, ka mājās vienam garlaicīgi. viņš arī gribot noskaidrot, ko es sagaidu no šīm attiecībām. es atnāku, šis ar draugu un abi pamatīgā flaķī. nekāda saruna par mums nesanāca. un kamēr sagurušais Mārtiņš gulēja, es izklaidēju ar sarunām viņa viesi. bija 70-80 gadu mūzikas vakars [depeche mode, smokie, bišk elviss, utt.]. no rīta puses atkal pārgulējām, nogulšņājām visu dienu un sarunājām sazvanīties. tā - diezgan vēsi - bez atvadu bučām, bezkaislīgi. es vēlos ko vairāk...
 
 
pielietas ausis ar:: bob marley - no woman, no cry
 
 
klīstošais cilvēkbērns
16 Aprīlis 2010 @ 02:35
 
"būsi mana?". tā Džonijs pirms pāris dienām. es viņam neko neatbildēju uz šo vēstuli. kā jau minēju - tā mūsu pēdējā tikšanās reize bija pamatīga kļūda. un viņš par to informēts. viņš ir informēts arī par to, ka man ir cits, bet viņu tas nebūt neuztrauc. nedēļu atpakaļ viņš mēģināja mani savervēt. kaut vai viens no vairākiem tās dienas viņa sms "ko viņš nezin tas viņu neskar un es taču esmu mazais jaukais apaļais mīļais čabulītis". nebūs! pietiekami daudz reizes jau esmu apdedzinājusies...



man vajag kaislīgu vīrieti. tādu, ar kuru var dejot regeja, salsas,... mūzikas pavadījumā. man vajag tādu, kuram interesē visādas mazas muļķības - teātra izrādes, izstādes un vienkāršas pasēdēšanas ar draugiem rajonā uz trepēm, soliņiem vasaras nakts vidū. man vajag...
 
 
pielietas ausis ar:: collie buddz - blind to you
 
 
klīstošais cilvēkbērns
14 Aprīlis 2010 @ 00:48
Staburags  
Atkal nestrādāju. un rīt/šodien atkal dodos uz darba pārrunām.

Staburagā - jaunajā darba vietā nostrādāju 3 dienas. šodien bija paredzēta ceturtā. atnāku uz darbu, sāku darīties un pēkšņi man priekšniece pasaka:"paga, stop! nemaz neturpini. mēs jau vakar tevi pavērojām un sapratām, ka tu neko nejēdz. diemžēl, mēs šķiramies." un īstenībā man prieks. jo cilvēki, kuriem tā kā vajadzētu apmācīt jauno darbinieku un paskaidrot konkrēti kādi darba pienākumi un kas un kā īsti ir jādara [jo ēdināšanas servisa uzņēmumi nudien ir dažādi un katram ir sava neliela apkalpošanas specifika un uzņēmuma politika], vienkārši naturāli bļauj virsū, sauc par stulbeni un stučī vai ir jau pati priekšniecība. lai vai kā - tādu attieksmi pret jauno darbinieku negaidīju. cilvēks, kurš mani apmācīja, man apstāstīja tikai teorētiski, kas jādara. strādāju bistro - padomju laika variants [domāšanas ziņā priekšniecei pavisam noteikti], biju kasiere, kas 5os vakarā dodas uz restorānu palīgā bārmenim un viesmīlei kā viesmīle un arī trauku novācēja (jo tie 2 to nedara) un kasiere (es biju vienīgais cilvēks, kurš drīkstēja izsist visus čekus kasē), pa dienu vēl jāpabaro visi darbinieki - jāieliek viņiem porcijas un jāpieraksta cik zupas ir apēsts un cik kartupeļi, un vēl pašā vakarā ņemu visas kases atskaites, skaita pārdoto produkciju, slēdz gaismas, mūziku, durvis, signalizāciju... 12 stundas dienā, kas reāli ir vismaz 13. un banketu stundas viņi nemaz neuzskaita.

ceturtdien [kas man bija otrā darba diena šajā iestādē] man nācās apkalpot banketu. par to, ka man vispār jāapkalpo bankets, uzzināju tik 2 stundas pirms tā sākuma un atkal ar pārmetumu, kāpēc es neeju viņu uzklāt, jo man taču tam bija visa diena [man taču neviens neko neteica ne par ēdienkarti, ne dzērieniem, ne klājumu, ne cilvēku skaitu,... !], kaut arī iepriekšējā dienā priekšniece ar viesmīli runāja, ka es kā jaunais darbinieks banketu neapkalpošu, ceturtdien izdomāja, ka mēs to darīsim divatā, bet jau pirmajās 10 minūtēs kolēģe mani pameta vienu. bankets no plkst. 18 ievilkās līdz pusnaktij, kamēr visu novācu, sarakstīju, darba telpas pametu ap pus 2 naktī. mājās biju ap 3, jo kājiņām no centra uz pļavniekiem.

lai vai kā - viesmīle un priekšniece man klupa virsū par visu. un ar augsti paceltu balsi te pāris piemēri:
* zupa nav pietiekami karsta [neba jau es vāru un neba es es esmu pavārs!]
* aiz letes, no mani 3 metru attalumā uz mazmazītiņa galdiņa stāv tulpes kantainā putaplastā [vai kā to sauc, kur puķes reizēm sprauž?]. protams, es tām puķēm nebiju vispār pievērsusi uzmanību, jo man taču ir bistro sadale un galdņi + restorāna galdiņi + pusdienas darbiniekiem un papīri jāsaraksta. te pēkšņi nāk priekšniece un saka "tas nekam neder. tās puķes tur ne pēc kā neizskatās, paņem un novāc. kas tu neko neredzi?". kamēr es apkopējai lēju viņai pienākošās pusdienas, apkopēja pati man čukstot austiņā tās puķes novāca. un priekšniece atkal: "kur tu tās puķes liki? es taču teicu, ka tā paplāte, kas apakšā jānoņem, nevis tās puķes kaut kur jānes". kā gan pēc viņas pirmās frāzes var pareizi saprast, ka tā paplāte tur neiederas?
* izrādās es nemāku novākt galdiņus un vispār neko nesajēdzu - tā priekšniece teica.
* vistas gaļas fileja grilēšanai. klients pasūta. pavārs man uzliek uz galda šķīvi ar jēlu gaļu un saka - nes. man šoka moments. kā gan man bija zināt ka tās plītiņas, kas atrodas uz dažiem galdiem ir paredzētas grilēšanai, ja nemaz neatgādina grilu un neviens nav parādījis vai pateicis, ka man arī tā plītiņa ir jāieslēdz un ka klientiem tā gaļa jāgrillē pašiem?]
* priekšniece man vakar uzklupa par to, kāpēc 3 veidu kokteiļsalātiem [kur uz cenu zīmes nemaz nav nekas cits kā nosaukums 'kokteiļsalāti' un cena 2 varianti - vai nu 65santīmi vai 93santīmi] ir viena cena? varētu domāt, ka es zinu kuri salāti cik maksā... šodien viņa aplauzās, kad tehnoloģe [cilvēks, kurš izdomā kāda kuram ēdienam būs cena], atbalstīja mani, sakot, ka viss kārtībā, es neesmu kļūdījusies, jo augstāku cenu tiem salātiem nedrīkst likt, kaut pašizmaksa visiem 3 salātiem pāris santīmus atšķiras. man par to bija neviltots prieks, jo tehnoloģe bija vienīgais cilvēks, neskaitot apkopēju, kas mani uztvēra kā jauno darbinieku, arī šo to labu pamācot un pasakot.
* līgumu tā arī nenoslēdza, teica, ka būs pagājušopiektdien, bet... arī pie tā, ka līgums nav noslēgts, protams, [kā teica priekšniece] esmu vainīga es.

lai vai kā - esmu laimīga, ka esmu prom no tās drausmīgās iestādes. uz atvadām es Staburaga vadībai novēlēju: "turpiniet tādā pašā garā" [es ar to biju domājusi konkrēti bļaušanu un attieksmi pret darbiniekiem], uz ko man atbildēja "bet protams".
vienīgi neliela škrobe, ka atteicu Stockmann Trakajām dienām, jo ar plānoto grafiku nevarēja savienot. būs labi! jābūt! šodien uz bezdarbniekim pie inspektores un uz jaunām darba pārrunām! veiksmes man!
 
 
klīstošais cilvēkbērns
01 Aprīlis 2010 @ 19:37
dilema. nedaudz puiši. un pārsvarā darbs  
vakar pēkšņi Yakudza uzdeva ziņu. tikai to, ka sen neesam viens otru redzējuši un vajadzētu saskrieties.
lai vai kā - starp visiem 3 saviem puišiem [Oskaru, Džoniju un Mārtiņu] esmu izvēlējusies Mārtiņu.

tagad man dilema par darbu. otrdien ir jāiet ar Stockmann slēgt līgums par Trakajām dienām [14.-18.aprīlis]. būšu pārdevēja palīgs. vai arī kasiere, ja nu gadījumā kāds atsakās vai saslimst.
otrdien man būtu jāmācās viesmīles-administratores darbs Staburagā. un tad jau 7. un 8. datumā sāktu strādāt. grafiks apmēram 2 strādā, 2 brīvas, 3 strādā, 3 brīvas. tātad ar Stockmann visām 5 Trakajām dienām apvienot nevaru. otrdienas nākšanu vai nenākšanu uz Staburaga apmācībām vēl īsti neesam sarunājušas, bet it kā priekšniecība piekrita, ka otrdien mani varētu palaist uz pāris stundiņām prom [lai varu noslēgt līgumu ar Stockmann], bet 5 darba dienām pēc kārtas k-kur citur bija kategoriski pret. teicu, ka varu mēģināt vienoties ar to otru darba vietu [kas ir tikai un vienīgi īslaicīgs variants] par darbu ārpus sava iespējamā Staburaga grafika. un es arī īsti nezinu vai Stockmann piekristu mani ņemt uz 2 vai 3 darba dienām, jo vēl vakar teicu, ka varu visas piecas. un arī par Staburagu nezinu - vai mani tiešām ņemtu darbā, ja es atteiktu Stockmann.
otrdien mani uzaicināja uz pārrunām restorāns Ostas skati. teicu, ka otrdien nevaru, ka varu tik ceturtdien. bet, ja nu Staburags ir mana īstā vieta? tad man ceturtdien vajadzētu strādāt Staburagā un tad atkal tās pārrunas būtu jāsarunā uz kādu citu dienu vai jāatsaka vispār.

kad nav, tad nav neviena. kad ir, tad vairāki uzreiz...
un ko nu? kurai [potenciālajai] darba vietai zvanīt pirmajai par savām izmaiņām, savu piekrišanu, atteikšanu?
 
 
klīstošais cilvēkbērns
29 Marts 2010 @ 02:50
 
par spīti visam tagad klausos regeju un salsu.... un domāju par saviem vīriešiem...
varbūt tieši tagad sameklēt filmu dirty dancing un noskatīties?
nenāk miegs.
 
 
klīstošais cilvēkbērns
25 Marts 2010 @ 01:15
 
darbs tā kā būtu. mīlu viesus. aizvien. un atkal. šoreiz nedaudz ar bārmenes pieskaņu un sporta atmosfēru pa 3 ekrāniem darba vietā. ceru, ka turpinājums arī būs, jo līgums vēl nav noslēgts, bet nostrādātas jau 3 dienas. rīt saruna ar bosu. īsti nezinu par ko. nedaudz nervozēju, jo šādi tādi sīkumi nav nokārtoti un šādas tādas mazas kļūdiņas arī tika pieļautas tajās pirmajās dienās. bet - būs jau labi, ne?
 
 
klīstošais cilvēkbērns
12 Marts 2010 @ 18:56
 
kas notiek?
pirms mēs uzsākām attiecības, bija tāda noruna/ieteikums no viņa puses - nesasteigt un ļoti nepieķerties. kā teikt - laiks rādīs...
tagad man tāda tizla sajūta, jo viņš bija tas, kurš pirmais katru dienu man rakstīja, zvanīja, domāja, ilgojās. un tad, kad es sāku pie tā pierast un sāku ilgoties pēc viņa - pēkšņi klusums. pat viņa brīvajās dienās...
kas notiek?
 
 
klīstošais cilvēkbērns
07 Marts 2010 @ 03:33
 
я не отдам тебя никому.
gribētos tādu sajūtu tagad.
8 nedēļas kopš pēdējās darba dienas.
un 8 dienas kopš pēdējās ilgošanās īsziņas no viņa.

ir pāris variantu, bet nav tik labi kā bija.

tā vien gribās pāris cilvēkiem ieslīgt apskāvienos un pateikt cik ļoti man pietrūkst... jā - viņam arī [bet viņa apskāvienos es pavisam noteikti drīz būšu, ja vien mūs atkal nepatraucēs viņa vai mans darbs...] un ne tikai viņam. arī savam ex-bosam, jo viņa kā cilvēks man vienmēr ir bijusi tuvu. lidiņā es jutos kā mājās, jo tur es pat biju biežāk nekā savās mājās.
gribās, lai pasaka ka bez manis nevar. un ne tikai vārdos...
 
 
pielietas ausis ar:: я не отдам тебя никому (Руки Вверх)
 
 
klīstošais cilvēkbērns
03 Marts 2010 @ 13:36
darbi  
rīt pirmā darba diena. nekas vēl īsti līdz galam nav zināms, bet apmācību process un iejušanās sākas rīt 7:30 no rīta. būšu bulciņu pārdevēja. bet turpinu meklēt ko vairāk/labāku/papildus, jo šeit alga [kas man pašlaik diezgan noteicošs un būtisks faktors] šeit ir pat zem minimālās.
starp citu - par pārrunām, kas jau man ir bijušas: pārdošana pa telefonu un pie tam ar neadekvāti augstām cenām biroja precēm man īsti neliekas saistoši; divas pārrunas bija kosmētikas/uztura bagātinātāju izplatīšana [manuprāt - galīgi garām ar visu to naudas ieguldīšanu]; vienas pārrunas - ēdināšanas servisa uzņēmums, kurš vēl nav atvēries un kurš man likās diezgan piemērots ar visām manām prasmēm un zināšanām [kā nekā esmu darījusi visu ko - sākot ar klientu apklapošanu pie galdiņiem, banketu klāšanu, bulciņu/kūku pārdošanu, kokteiļu taisīšanu, inventūras, atskaites un kārtības uzturēšana zālē, darbinieku pakļaušanu un darbu deleģēšanu, darbs ar kases aparātu, u.c. darbiem] man tā arī nepiezvanīja; es kaa lombarda darbinieks nederu un īstenībā tā īsti arī uz to nepretendēju; suvenīru veikala pārdevēja laikam uzskatīja, ka manas krievu valodas zināšanas nav pietiekoši labas pie tā saucamās 90% [man jau liekas, ka tur maximums varētu būt kādi 60%] krievu tautības klientūras.
esmu sasūtījusi daudz un dikti pieteikumu pārdevējas/viesmīles/asistentu vakancēm, aizvien gaidu kādu atbildi. pusi jau var norakstīt, jo pagājis jau krietns laiciņš vai ir jau pieņemti darbā citi kandidāti. bet iespējas pastāv vienmēr! un es ticu, ka izdosies!
 
 
klīstošais cilvēkbērns
28 Janvāris 2010 @ 03:21
 
3.nedēļa bez darba un es sāku jūgties aiz bezdarbības. pirmajā nedēļā bija sajūta, ka atvaļinājums, otrajā jau sāku aizmirst, ka vispār tur kādreiz esmu strādājusi, nu ir pienākusi trešā un man aizvien nav domu, nav ideju, ko darīt tālāk.
nav jau tā, ka neko nedaru - katru dienu skatos sludinājumus, štukoju kur un kā sevi labāk pārdot. esmu aizsūtījusi kādus 15 pieteikumus uz dažnedažādām vakancēm, sākot no ziepju vārītāja, viesmīļa, kasiera/pārdevēja līdz pat vadītāja asistenta, veikala nodaļas vadītāja un personāla speciālista amatiem...
un gaidu, nemitīgi ceru, ka no tām masām izvēlēsies tieši mani...
 
 
klīstošais cilvēkbērns
14 Janvāris 2010 @ 14:05
 
meklēju darbu. kopš pirmdienas vairs nestrādāju. ļāva izvēlēties - atlaiž pēc 101.panta 2.daļas vai rakstu atlūgumu... par šo

tiešais boss un es pati vēl pārvaldniekam jautāja vai nevar kaut citā amatā, bet nē - šis nelokāms [ja nu saimnieks apajautājas, kas notika ar to meiteni, viņam būšot atbilde - atlaista]. nudien haoss. un [ex]saimnieks pēdējā laikā kāpj no gultas ar kreiso kāju. viņam nepatīk, ka vienam skuķim uzmetusies aukstumpumpa - un šis decembra nogalē 9os no rīta pasaka - lai janvārī šī meitene centrālajā kasē nestrādātu. kasās par sīkumiem, jo grib tikt vaļā vēl no ~20 cilvēkiem. vienam feiss ne tāds, vienam nav smaida pret klientiem, vēl kāds pieļauj kļūdas ar naudām, vēl kāds sāli par maz pieber... maniem skuķiem šomēnes vidēji būs 22-25 darba dienas, vidēji 10-12 stundas dienā, jestri, ne? tas saucās - mēs esam par daudz...