Vai nu esmu tik ļoti pretīmnākoša vai tizli vīrieši man apkārt visu mūžu... (skolas laikos puiši mani ignorēja, bet tā vai tā mēğināju kaut kādā veidā atbalstīt).

Man liekas, ka saprotu vīriešu loğiku labāk kā vairums sieviešu. Reizēm gan viņus nesaprotu, reizēm viņi man prasa padomu, reizēm man vajag viņu atbalstu, sapratni vai palīdzību. Bučot, mīlēt un iesist pļauku, ja vajag...
Tie VIŅI ir dažādi - mīļotie, draugi, kolēği, brāļi, pat tēvs...

Bet...

Vēljoprojām pārliecinos, ka vīrieši var koncentrēties tik uz 1 lietu, kamēr sievietes uz 3.
Nu, kāpēc?