Cik daudz piedzīvots, cik daudz vēl priekšā.
Nedaudz dusmojos uz savu puisi, ka viņš (materālā ziņā) nedomā par nākotni (mums vajag salabot zobus/pabeigt iesākto, jo viņam 12 (?) implanti būs, bet 1/2 gadu jau - tik skrūves).

Palicis prātīgāks - 75% no algas pārved man, lai nedaudz iekrātu (bet reizēm prasa kādu summu atpakaļ).
Kādi plāni?

Vajag mašīnu nopirkt, bet nav tiesības...
Nevajag, bet vēlos bērnus (2?).

Gribam pārvākties. Es gribu māju un dārzu tepat Anglijā, viņš domā (drīzāk sapņo) par citu valsti kā Zviediju vai Nīdarlandi

Matilde Cecīlija Kalniņa.
Tās 2 kas izveidoja šo - vai varētu būt mans pseidonīms Stopkadru stāstiem? Varbūt būs citi...

Par jums - kas tālu prom, bet sirdī vienmēr...
Dubaja, Jelgava, Lestere...

When you dreaming - close your eyes. My favorite sentence at least last 20 years...


But never give up. Don't Trust. just trust by yourself


(more than 20 years ).
I'm 38 now.



I know its Latvian/latviešu grupa/dienasggrāmata/portāls...... bet... man cittautieši apkārt jau 10 gadus.
Savu dzimto valodu neesmu aizmirsusi, bet vēlos, lai mani apkārtējie arī saprot.


Ja godigi - es jau vairs nezinu kā lietot sviesta cibu (klab.lv).
Kā bildi nomainīt, kā opcijas lielākas?


Bet 10 gadu laikā 3.vai 4. ieraksts...

Manas attiecības śajā dziesmā. Vismaz šonedēļ.



https://youtu.be/9dwyeCedj7U?si=hQ2D8nkuV6hgSxRd

Stay alive in real life...
Sāk paradīties ievesma. Nezinu kāpēc...
10-20 gadus atpakaļ bija iemesli, tagad it kā ne

Pat karstākajā stīdā ar dzīvesbiedru ir jānosprauž kaut kādas robežas un jāmāk sadzīvot - "gribu aiziet viena pati uzpīpēt,...) un vēlāk buča un viss kārtībā...

Jūtos kā 20gadīga meitene (reizēm), betan nepilni 3 līdz 40...

Parasti man iedvesma rodas uz kadu attiecibu/ draudzibas vai dzives pieredzes perioda beigam. Tikko pārlaidu aci stopkadru stāstiem. Izlaidu (pati iesēju vākos) apmēram 10 eksemplaros )


Nekas nav vel beidzies sobrid... varbùt bus kas jauns - domaju par dzeju vai stastiem... un ari par sava attiecibam ar lietuviesu puisi. Preceta aizvien neesmu, bernu ari nav.


Liekas, visi mani izmanto - irnieki parādā 1-4 nedēļas īri (no visiem 3 - kā kurš - cits nedelu, cits gandriz menesi. Un es bez sava stingra pleca - puisa neko nevaru panakt, pat retak satieku vinus, jo mans bf always in living room PS5, un man liekas, ka irnieki jutas arpus konforta zonas, lai runatu ar kadu mums).
puisis domā, ka 500£ ir ok uz mēnesi (mums ap 150-250 kā minimums nedēļā aiziet) man pārvest.


Darba es daru gala procesa darbu viena, ko iepriekšējā procesā 2 vīrieši dara (heavy lifting). Nevaru vairs izturēt (no worries- par pašnāvību nedomāju). Jā - stipra sieviete, pat armijas kursu esmu izgājusi 8 dienu laikā (jo Jaunsardzē ntos gadus biju).

Bet paslaik jau apmeram 2 menesus ar veselibu nav labi... liekas, sieviesu organi. Nakamnedel tik testes, redzes kadi rezultati bus (UK 2 menesi, LV varetu nedelas laika, ka domaju)

Vai nu esmu tik ļoti pretīmnākoša vai tizli vīrieši man apkārt visu mūžu... (skolas laikos puiši mani ignorēja, bet tā vai tā mēğināju kaut kādā veidā atbalstīt).

Man liekas, ka saprotu vīriešu loğiku labāk kā vairums sieviešu. Reizēm gan viņus nesaprotu, reizēm viņi man prasa padomu, reizēm man vajag viņu atbalstu, sapratni vai palīdzību. Bučot, mīlēt un iesist pļauku, ja vajag...
Tie VIŅI ir dažādi - mīļotie, draugi, kolēği, brāļi, pat tēvs...

Bet...

Vēljoprojām pārliecinos, ka vīrieši var koncentrēties tik uz 1 lietu, kamēr sievietes uz 3.
Nu, kāpēc?

Mans durnelis. Oops... Lietuviski.
Bet tā vai tā mīlu viņu...

Nekad neesmu iedomajusies savus bijusos izdzest no bildem. Tas tak atminas - labas, sliktas... Whatever... 

Reizem liekas, ka kads doma, ka esmu egoiste, bet ne - esmu realise.
Man (aizvien, Nu jau 7 gadus) lietuviesu puisis kurs neapzinas naudas vertibu. Bet es esmu ta, kas doma par maju kaiminiem (irniekiem) un visadam neparedzetam situacijam (mums paris menesus atpakal saplisa cepeskrasns. Kas nopirka? Protams, es... Jo parejie dzivo tik sodienai... Ta nav vieniga lieta, ko mes kopa izmantojam, bet es tik atjaunoju...
Un- ne - neesmu nekadu narkomanu sabiedriba...
Ehh... Redzes ka bus talak.. Var but kada maciba no katras situacijas...

laba filma bija - Judy... Frank Sinatra stila...
PALDIES Anetei, ka iepazistinaja mani ar Sinatras muziku... paldies Arturam, ka iepazistinaja ar ingus Petersons muziku, paldies manam Bleka Gabalinam, ka iepazistinaja ar disturbed un system of a down un korn, un manai bijusajai klasesbiedrenei Alisei -no 2.-4 klasei kopa macijamies - vina man paradija, kas ir Nirvana

AK jelll... cik gadi pagajusi...
man tik tada apcere...
gadi iet, laiki mainas...
kadreiz bija svarigi,kas ir tavi draugi, cik draugi TEV ir, bet man pie kajas tas ir tagad un,- cik ateros, ir bijis vienmer - kops skolas laikiem... biju klases vecaka - draugs visiem, bet ta isti nevienam...
darba ari atradu lidzdzivotajus (Lido, Prisma, CML, Boden, Caterpillar,..) - ... ir palidzejusi dazadas dzives situacijas {abpuseji},.. bet ar laiku ari sie draugi pazud...nepilnu gadu atpakal uzrakstiju savam BG (neesmu vinu satikusi kadus gadus 6-8) -par to, kam pazinot - ja nu gadijuma vairs neesmu saja pasaule..
(par to, ko gribetu redzet savas beres- divaini skan.. protams, ka neredzesu...)- un mans draugu pulks (ari radi tur) vismaz 5 reiezes mazaks neka mana facebook.., katra zina vina (BG - mans Bleka Gabalins) ir informeta...
man viss ok tagad -no worries, ... but never knows when your last day comes...

Mmbg! Kur tu esi?
Pietrukst man tevis loti...
Sapnos redzu tavu mati. Menesa laika 2reiz. Man liekas kaut kas nav kartiba. Masa neatbild uz manam vestulem. Un neviens nezin.kur esi...

Mila mana. Nevienam nav viegli. , bet kopa mes spejam...
Teicu to pirms gadiem 10 un saku to tagad...

Draugs mani bildinaja. Es teicu - Ja.
Nu labi - ne draugs un ne mans (ex)puisis.
bet mans (ex) uzreiz kluva greizsirdigs. Vins visu laiku saka- mana ex... bet mums velaizvien ir sex un vins klust greizsirdigs, kad kads cits pievers man vairak uzmanibas... un tas puisis, kurs mani bildinaja vienkarsi gribeja redzet mana (ex) reakciju... joks. It ka. Bet ja butu? Pedeja laika to chali es saprotu vairak un vins mani. Bet ar savu (ex) man ir labakais sex. Tagad pat labaks neka abus sos 2 gadus...
Ka saprast?

vakar nopirkam masinu. Pirmo.

Es neesmu slikts cilveks. Smadzenes vienmer strada. Dazreiz nokluseju to, ko velos pateikt un pec ta, to visu pardzivoju sevi. Protams, ir cilveki, kas visu pasaka uzreiz, nemaz nepadomajot un pec tam nozelojot toHow could it happen?, ko ir pateikusi, bet es esmu no tiem cilvekiem, kas izvelas neteikt to, kas ir uz meles, jo nevelos salaist visu griste.
Draugi... ja ir draugi, ir cilvek, kas palidz, sad tad rupejas, bet es nevaretu teikt, ka man ir draugi. Pazinas. Cilveki, kas apkart. Nekas vairak. Gadus 15-20 atpaklal sacereju dziesmu. Un aizvien tam ticu un parliecinos, ka ta tiesam ir -
"Neviens nezin tevi labak... tikai ka tu pats
neviens tevi nemil labak tikai ka tu pats...
viens par otru lielaks melis, viens par otru stulbaks melis,
viens par otru meligaks, viens par otru debilaks...

mana dzive ir sagrauta, mana dvesele ir nozagta,
mana sirds ir izrauta,
mana sirds, mana sirds, mana sirds..."

nevienam nevar uzticeties. Nevienam nevar ticet. Tik daudz cilveku apkart ar dubultahjam sejam...

Nozaga telefonu no manas majas. Nozagts, nevis pazaudets, jo nakamaja vakara/nakti peksni uzradas telefona vacins taja pasa mana livingroom.
paaslaik dzivojam 4 cilveki. Un man ir 4 aizdomas turamie. Tagad jau 5...
nudien vinus nesaprotu. Reizem siemcilvekiem pazud bilde, bet es limeju to bildi kopa. Kur ir problema? Kapec cilveki nesaprot/nezin savus limitus? Tas, ko neatceros -nav noticis?

Vairak ka gads. Gribejas uzrakstit dzejoli. Pilns Ar lietuviesiem. Puisis un kamini...
Bralis precas vasara. Zina no teva tikai.
Ja - viens no trim. Bet viens jau precets .
Un visi zin ka man brivdienas jaiznem Vismaz Vismaz meeeenesi ieprieks...

Laimiga. Dzivoju aizvien turpat, bet tagad man ir lietuviesu puisis.
darba laiks velkas, bet brivdienas paskrien nemanot. Nudien - viss kas
notiek, notiek uz labu.

divas nedelas atpakal parvacos. tagad dzivoju kopa ar 6 viriesiem un neviens nav mans, pat ne tuvu. nu ja - viens ta ka gribetu, bet lidz sim nekas nav bijis. un ja - 5 lietuviesi un viens Latvijas krievs.
jauni kaimini, jauni kontakti, iespejama, drizuma ari jauns darbs. tad jau manis.
darba vakar kartoju testu pirms anglu valodas kursiem. anglu valoda man B1 katagorija.

vispar jutos ka cita pasaule.
nu jau pieci menesi seit un atpakal vel nevelk. ja - paris cilveku trukst, bet nav ta, ka nevaretu dzivot bez viniem. ar gimeni sazvanos svetkos, jo viss mainas, viss iet uz prieksu. vienigi manas privichkas ir palikusas. sasodits!
bus labi... jabut! sis tas japamaina un viss bus ok...
lv? iespejams, uz vasaru...

jau 3 menesi UK un nekas it ka nepietrukst. nav nozelas, ka neesmu vairs LV un pagaidam nav ne jausmas ik ilgi te sabusu un kad atgriezisos.

vienigi sodien pietrukst mezs. Riga es, izejot no majas 10 minusu laika vaeju tikt lidz mezam, bet te - neko dizi vairak par darbu un majam neredzu.
ikdiena aiziet darba, sestdienas [vai svetdienas] ir iepirkumu dienas un piektdienas [vai sestdienas] vakari aiziet lielakos vai mazakos tusinos - vai nu mes ejam ciemos vai pie mums nak ciemos. pagasnedel pie mums majas bija pokera vakars.

viss ir labi un bus vel labak.


p.s. man nav garumzimju...

tagad man ir bail. par visu. par kritieniem, par dzērumiem, par trepēm. par nogurumu.
4 šoki vienā nedēļā. nedēļu malkoju pa biškiņam, bet jāpārtrauc. viens posms ir noslēdzies, jāturppina dzīvot tālāk.
vakar piezvanīja labs draugs, atbrauca pie manis uz bāru, teica, ka baigais besis. izstāstījām viens otram savas bēdas, nedaudz kārtējo reizi pieķērāmies viens otram un uztraucāmies viens par otru. man, protams, tā uztraukšanās vairāk pamatota. slimība, tuvinieku nāve, kolēģi, draugi. viss iekšā. reizēm pat liekās - šo gadu vairs neizvilkšu [ironiski, bet salīdzinoši pamatoti].
šodien bija bēres Džarim. pagājušajā piektdienā [kad uzzināju] un šodien [kad bēres] izraudāju gada normu. pagājušajā piektdienā, padodot tālāk info BG [jo caur viņu es iepazinu Džari], jo mana klasesbiedrene uzskatīja, ka labāk pazīstu viņa draugus nekā viņa kā māsa būdama, uzzināju, ka Džaris dienā pirms liktenīgās nakts bja kapos koppā ar BG, savu labāko draugu un BG otru pusi un viņi bija uz 40.miršanas dienu BG mammucim [par ko es uzzināju tikai piekdien, jo izrādās BG manu numuru nebija piefiksējusi no jūnija, citādi es būtu bijusi gan bērēs gan kapos pēc tam].
bijām pāri par 100 cilvēkiem bērēs. nepilnu 2 stundu laikā izstāstīta tika visa dzīve. bija klasesbiedri, skolasbiedi, skolotāji, kaimiņi, radi un draugi. lai vai kā - pēc bērēm mēs savācāmies pāri par 20 cilvēkiem uz viņa mīļāko tusiņa vietu rajonā. nekad līdz šim nebijām bijuši tajā vietā tik liels bars. žēl, ka kaut kam tādam jānotiek, lai mēs visi satiktos, lai mēs atcerētos to labāko, lai paklusētu, lai bišku papriecātos [es nudien vēlētos, lai manās bērēs par mani atcerētos tos labākos, jautrākos brīžus].
šodien pirmo reizi biju pie BG, pirmo reizi ieraudzīju dzīvajā Karolīnu, arī bildē kur Džarim viņa rokās. un satiksimies. sarunājām, ka jāsatiekas biežāk. 20. novembrī būs 40.diena kopš Džaris vairs nav. un 20.novembrī ir BG dzimšanas diena. dzersim, atcerēsimies un sargāsim viens otru. pavisam noteikti. katram no mums ir viela pārdomām. ir domas par to, kas svarīgāks. un nav laika nesatikties, jo kādreiz var būt par vēlu.

visvairāk man tracina cilvēki, kas nepārtraukti vārās [naļaujot izteikties otram], lamājās [neprot savaldīties] un stāsta pasakas, kaut zinu patiesību [jo citādi viņi domā, ka viņus nenovērtē]. un tā ir viena no manām sāpēm, jo ir daži tuvi cilvēki tādi. pat pārāk tuvi.

jo retāk es esmu mājās, jo retāk te vēlos būt. te jūtos kā svešinieks starp savējiem. es jau reiz teicu - ir vietas, kur cilvēki mani pazīst nemaz nepazīstot un ir, kur mani nepazīst pazīstot.

šodien pirmo reizi divu nedēļu laikā man ir brīvs vakars, kad pēc darba neeju pa taisno gulēt. šovakar uzmetu savējam, esmu viena un esmu savās mājās pie neta. darbs, draugs, darbs, darbs, draugs, darbs, otrs darbs, savas mājas...

daudz dažādu notikumu ir bijis pēdējā laikā. daudz dažādi piedāvājumi, izpildījumi, jaunas iepazīšanās, vecas tikšanās - viss vienās ballītēs. visvairāk man patīk tas, ka es varu darīt ko gribu. lai gan mans pašreizējais puisis ir gatavs nosist jebkuru, kurš uz mani ne tā paskatīsies, es vienmēr pati par sevi varu patstāvēt un neviens man neuzliks robežas, ja es pati to nevēlēšos. nedaudz ar sevi lepojos, jo ne viens vien cilvēks man ir teicis, ka esmu viena no foršākajām bārmenēm pasaulē, bet reizēm ir tā ka ir nedaudz par daudz.

man ir uznākusi grāmatu lasīšanas kāre. kādu gadu nebiju grāmatu rokās turējusi. nu jau nedēļas laikā 2 izlasītas un prasās vēl. aizvakar bija smuks pavasris un devos ar grāmatu pastaigā.

sapratu, ka sen neesmu rakstijusi. atcerejos, ka pirms krietna laika bija teksts, kas skaneja galva, bet nekur nevaru atrast pierakstus... tas, ko atceros, ka biju aizmirsusi:

Pamodos no sapņa un palika bail,
jo izrādās, ka sapnis ir īstenība, kas bal.


Es vēlētos, lai kaut tūlīt
Tie plīvuri ap mani krīt

Starp citu - aizmirsu pieminēt, ka mani pagāšnedēļ naktī no trešdienas uz ceturtdienu apzaga - klubā nozaga somiņu, kas pec 2 stundām atkal paradījas (personāls bija atradis iemestu tumšā, VIP telpā), bet BEZ pases, pāris atlaižu kartēm (elvi,rimi,statoil,čili pica) un bez i-bankas kodu kartes, zobupastas&zobubirstes un bez tonālā krēma. Galvenais, ka vienīga mana derīgā maksājuma karte gan bija atstāta somina... Nu, kam gan ir vajadzīgas tās manas nozagtās lietas? Nu, ko viņi ar tām darīs?
Policijā biju, uzrakstīju iesniegumu, no atbildes vēstules, kuru saņēmu šodien gan neko nesapratu. It kā varu mēģinat iet taisīt jaunu pasi, vismaz izraksts, ka pases man nav, no policijas man ir. Bankā arī nobloķēju savu kodu karti.
Stulbākais tas, ka pasi(jo nav naudas) tagad uztaisīt nevaru un kodu karti arī ne(jo nav pases). Bet pirmā alga man būs tik 30.aprīlī...

ar nākamo nedēļu mainu darbu. pareizāk sakot - sāku strādāt jaunā darbā, jo jau 3 nedēļas nestrādāju.
bet pašai prieks! lai dzīve izdodas!

reizēm aizdomājos, ka tas ir kāds lāsts, varbūt pat tajos septiņdesmitajos. degradējušies. atkarīgi. monotomi. sveši. individuālisti. nekas diži nav mainījies. tik vien kā reizēm, es aizmirstu, ka viss notiek pa īstam.
kārtējās beigas un kārtējais sākums. pašas izvēle. svesais starp savejiem, savejais strap svesiem. neviens nezin.
bet - lai dzīve izdodas!

ar katru no viņiem es jūtos īpaša. vismaz tajos brīžos, kad esam kopā.

bet tikai ar vienu no viņiem es labi jūtos sabiedrībā. ar savu Buču mauku bijām klubā, kur iepazināmies ar Artūru - pusi, kuru pameta meitene. vispār mēs bijām tā vakara vakara naglas, jo iekustinājām un uzmundrinājām arī pārējo publiku. bet cilvēki domāja, ka mēs esam kopā kā pāris, bet nē... brīvās attiecības. es pat nezinu kā definēt šīs mūsu attiecības - draugi, mīļākie, klauni? bet katrā ziņā mēs zinām, ka katram no mums ir vēl kāds cits..

mans mīļākais Mīļākais ir devies trimdā. teicās, būs Latvijā nākamgad.
pāris dienas atpakaļ iemīlējos veikalā nejauši satikta nepazīstama latviešu puiša Raimonda krievu dzejā.

ir neaizmirstamas atmiņas, ir jauni iespaidi.
ir atkārtojumi, ir vienas nakts pasakas.

un, ja man kāds jautātu - "vai tev ir draugs? vai tev ir īpašs draugs?", es atbildētu - "viņi visi ir īpaši".

vēsture atkārtojas. vienīgi dekorācijas nomainījušās.
it kā vienalga, bet sāp.
svešinieki pazīst, tuvinieki neatpazīst.

šis man solās būt labs gads. ja vien tic tiem visiem [nudien daudzajiem] laba vēlējumiem un horoskopiem un izlietajai laimītei [un mēģinājumiem saskatīt, ko tas varētu nozīmēt] un noskaņai un kārtējām jaunām paziņām un pāris atkārtoties uzaicinājumiem uz tikšanos un un un...
eh! labs gada nobeigums bij! gan Ziemassvētki, gan Jaungada sagaidīšana! vienīgi pirmās šī gada dienas bij grūtas, jo jāstrādā. bet vismaz klienti pozitīvi - nekad iepriekš nebiju saņēmusi no klientiem dāvanas [neskaitot dzeramnaudas], bet vecā gada nogalē un šā gada sākumā saņēmu veselas trīs - atslēgu piekariņu zaķīti, šokolādi un black balsam cola kokčiņu! un jā - tad vēl uzaicinājumu no jauna puiša - klienta uz ballīti, kas tā arī nenotika, bet tā vietā nākošajā dienā uzaicinājumu uz vakariņām k-kad... katrā ziņā patīkami! daudzsološs gads! kā gadu sagaidīsi - tā pavadīsi

2010. gada 30. septembris.
diena, kad mani atlaida no 2 darbiem.
abiem.

precētu vīriešu lāsts. pēc tam būs šis stāsts. aizvien jaunas avantūras. un būs arī afēras.

Visādas muļķības esmu darījusi pēdējā mēneša laikā un turpinu darīt. Trakais!
septembrī līdz šim man ir bijusi tikai 1 brīva diena un to pašu pavadīju ar pavisam nepazīstamiem ļautiņiem, kurus sastapu pa ceļam no baltās nakts uz mājām. lieki piebilst, ka tajā naktī līdz mājām netiku. bija laba kompānija, dzīvokļa ballīte un pirts, kas sākās 5os no rīta, kā arī skvēriņš Rīgas centrā, kur mierīgi var iedzert alu.
arī darbs ir tīri tā neko. abi darbi. man patīk strādāt pasākumu vakaros. it kā varētu domāt - cik tizli, bet man katrreiz ir sajūta kā dzimšanas dienā, kad jāapčubina katrs viesis un katram jāvelta sava daļa uzmanības. tajos vakaros es jūtos brīvi. tāds bija 80o gadu party, blue jeans party, arī Rīgas svētki. šonedēļ būs Verka Serdjučka, bet man brīvs vakars. varbūt aiziet iečekot? who knows? šonedēļ atkal nav nevienas pilnas brīvdienas.
arī pagājušonedēļ vairāk kā diennakts pēc kārtas nostrādāta - svētdienā 6os no rīta beidzās viens darbs, stunda sidram un 8os no rīta sākās otrs darbs. kopā negulētas kādas 36 stundas no vietas, jo vēl jau Lāsma bij jāsasveic un mans vīrietis piektdienas vakarā/sestdienas rītā jāsamīļo. mans? nē! mēs taču jūnijā izšķīrāmies, bet tiekamies ik pārnedēļu. viņš nepārtraukti grib mani piespēlēt kādam citam [vai vismaz provocēt uz grupņiku] - tā teikt - ar vienu roku atgrūž, bet ar otru velk atpakaļ. un kā teica viens viņa draugs "viņš ir kretīns. saprotu - tavs bijušais. bet viņš grib ar tevi būt kopā. nezinu, kāpēc jūs neesat". jā - es arī nezinu. un šodien viņam dzimšanas diena...

Lai vai kā - no piektdienas vakara to vien daru kā ballējos. Piektdien bija Normunda Rutuļa koncerts klubā, man bija jāstrādā un tika tas gods griezt Marmeladejas torti. Sestdien un svētdien biju Raivja un Sigitas kāzās. Priecājos, ka nevienu no saviem 3 variantiem [arī +1 no Pļavniekiem netika] nepaņēmu līdzi uz kāzām. Kāzas bija fantastiskas! Bambulim tomēr ir varen feina, atraktīva, pozitīva un interesanta ģimene, arī no sievas puses. Ar līgavas brāļiem un līgavaiņa draugiem gājām nakts vidū pirtī un nopelst un dejot un jautri pavadījām laiku. Eh! Būtu tādu puišu vairāk... vai vismaz man! Pirmdien un otrdien atkal bij darbs, un pēc darba ar saviem bijušajiem Lido alus pagraba kolēģiem - Rati un Reini laidām dejot, vakar ar abiem viņiem un vēl Kasparu laidām uz jūru - nopeldēties un uzspēlēt futbolu un vakar vakarā ar Raiču divatā laidām uz karaoki Metro bārā, kur ieguvu atkal jaunus kontaktus un nedaudz pareklamēju savu jauno darba vietu - PaSaules mūzikas klubu ACCO. Šodien un rīt atkal būs ballīte - es gan šoreiz kā apkalpojošais personāls.

"ietinu brūces deķītī vecā" [grupa vadītājs konduktors]
pēc tādiem norītiem kumosiem [sarunām&pāremtumiem ar/no bosu par darbu agrās rīta stundās, kad abi esam iedzēruši un pat pāris stundas pēc darbalaika beigām un tukšām sapulcēm], gandarījumu rada apciemot bijušo bosu un bijušos kolēģus. tas ceļ uz kājām. jo tur aizvien mani ciena un priecājas redzēt. kā nekā - gandrīz 5 gadi tur nostrādāti.
kopš vakardienas 3 dienā esmu gulējusi tik 1 stundu [vēl daži pazīstami&feini cilvēki laiž prom uz ārzemēm, bija mums tāds atvadu tusiņš].
esmu pārliecināta, ka pēc kāda laika mans top dzēriens būs rums. būtu jau forši, ja visu varētu norīt tik viegli kā kādu dzērienu, bet es tikai turu sevī. šodien vismaz palika nedaudz vieglāk, bet daudz kas vēl priekšā. tuvāko pāris nedēļu laikā jāpierāda sevi vēl labāk. pa šiem darba gadiem esmu iemācījusies, ka nedrīkst jaukt darbu ar privāto dzīvi. uztvert kā joku var, bet palikt nopietnam - tā, lai neuzzina par daudz. rīt diena, parīt nakts un aizparīt vakars jāstrādā. sestdien laižu uz Bambuļa kāzām!

man ir laba intuīcija. dīvaini sapņi un svarīgas sarunas bijušas pēdējā laikā diezgan bieži. un čigāniete - zīlniece, kas uzklupa kolēģei pirmdien, pastāstīja par viņu un pēc tam pieprasīja naudu ar ļaunu acu skatu. bail, jo arī uz mani viņa nolūrēja.
un ar bailēm gaidu otrdienu.
jaunajā darba vietā tiks atlaisti 3 cilvēki. un man ir nojausma, kuri. tad jau redzēs...

pārdomu laiks.
darbs. nauda. privātās attiecības. ģimene.

"tas, kurš nesaprot jūsu klusēšanu, visticamāk, ka nesapratīs arī jūsu vārdus"
un tādos brīžos gribās sist galvu pret radiatoriem.

"es nevaru lidot, man salauzti spārni"

šodien bija pirmā pilnā brīvdiena [ja neskaita sapulci 2 stundu garumā] pēdējo 3 nedēļu laikā, vakar līdz 6iem rītā tika pavadīts laiks klubā, kaut arī darbu beidzām ap pus4 no rīta. pēc tam aizlaidu uz Juglu un tad laidām uz Bukultiem pie Sašinkas kopā ar Jāni un bonīti. apdega mugura bišk - tā ir ka saulē aizmieg uz stundām teiksim 6. ar Jāni izrunājām pāris lietas - tas priecē.
prasās pēc pamatīgas izgulēšanās, bet nespīd. naktis par gaišu. sajaukts dienas ritms. un ir cilvēki, kas jāsatiek savos brīvajos brīžos. citādi visu laiku solos, bet nesatieku. šodien jāsatiek Dīvainītis. rīt varētu laist ar Yakudzu uz jūru. un parīt jau atkal darbs. īstenībā dikti daudz kas [man kā vecākajai viesmīlei] jādara un jāpilnveido klubā, bet es nevaru tam visam koncentrēties.

superīgs kolektīvs! Vērmaņdārzā Dziesmu un deju svētku laikā un nedaudz žēl, ka mums rīt pēdējā kopīgā darba diena. mēs jau štukojam kur un kad varētu atkal kopā sastrādāties, bet tā kā neviens [neviens!] ikdienā nestrādā uzņēmumā, kuru mēs pārstāvam, tad tik cerība, ka mūs visus atkal uzaicinās kā komandu uz kādu izbraukuma tirdzniecību. vismaz mums ir pieejami visu kolēģu telefonnumuri un doma par kopīgu tusiņu arīdzan ir.
izsecināju, ka ar draugiem labāk kopā nestrādāt. ar kolēģiem var pa draugam strādāt, bet ar draugiem pa kolēģisko ir kā ir [vismaz ar BG bija pāris nepatīkamu brīžu - no ēdināšanas servisa un apkalpošanas kultūras viedokļa]

no pagājušās trešdienas līdz nākamajai svētdienai pavisam noteikti esmu aizņemta ar darbiem.
izrādās, vasaras terases viens no 2 īpašniekiem ir mana brālēna labs draugs.
un klubā iepriekš strādāja viens mans bijušais darbabiedrs. teica, ka riska nav, viss būs bumbās.
un būšu aizņemta ar Dziesmu un deju svētku tirdzniecību.

it kā nav laika, bet ceturtdienas vēlā vakarā aizlaidu pie Jāņa, vakar ap 1 naktī satikos ar puisi vārdā Juris, kuru redzēju pirmoreiz dzīvē, bet viņš mēģināja mani pārliecināt, ka esam tikušies vismaz divreiz [kad, kur un kā - konkrētāk viņš neko neminēja - tik to, ka vienreiz manā exdarba vietā un vienreiz manā rajonā] un, ka tieši es esmu devusi viņam savu telefonnummuru. lai vai kā - labi pavadīju laiku.
vienīgi šodien jutos pavisam ne savā ādā - pirmā darba diena vasaras terasē. neziņa par iekšējo uzņēmuma sistēmu un nenormāli maz tautas [7 stundu laikā 10 klienti uz 3 viesmīlēm]. atradu arī laiku pastaigai no centra līdz pļavniekiem [lēnā garā ejot tas ir apmēram 1,5h] un pa ceļam sastapu BG un McK un kopā ar viņiem iedzēru pifcīti.
bet kaut kāds nemiers iekšā.

ar darbu kā ar puišiem. ar puišiem kā ar darbu. kad nav, tad nav neviena, kad ir - tad 3 uzreiz.

šodien dodos apmācībās uz Silts [tas restorāns-vasaras terase, kas bija plānots atvērties maija sākumā, bet atveras tikai šopēcpusdien].
no 8.-11.jūlijam man piedāvāja haltūru Vērmaņdārzā Dziesmu un deju svētku ietvaros. piekritu.
9. vai 10. plāno, ka atvērsies mans [tas, kur vakar un sestdien, svētdien un vēl pirms Jāņiem tīrīju, krāsoju un iepazinu burvīgu kolektīvu] Pasaules mūzikas klubs [exFolkklubs].

Yakudza prasās ar mani uz jūru. dikti grib mani satikt.
Dīvainītis [neesmu viņu redzējusi kopš savas 21.jubilejas] grib ar mani divatā uz jūru vai ezeru vai dajebkur citur.
un vakar atkal uzradās Džonijs ar domu, lai nakts vidū braucu pie viņa.


tracina man šitādas situācijas. aizvakar pati uzdevu ziņu [UK] Jānim, ar domu, ka varētu kādreiz kautko. nezinu kāpēc starp trim puišiem, kuri man skrien pakaļ, es izvēlos ceturto.
vienīgi Yakudza nezin, ka atkal esmu brīva sieviete. nu jā - viņš nemaz nezināja, ka biju aizņemta. tas tā - paskrēja garām.

ja varētu - paņemtu biškucīt no visa. bet jāizvēlas!

Groduma piemiņas koncertā es lieliski jutos metālistu vidū - sēdējām Vērmaņdārza zālītē ar Hesburger Colas glāzēm, klausījāmies dziesmās un runājāmies un ļāvāmies fotogrāfu uzmanībai [vienīgi es bildes nekur nevaru atrast - bet skats bija iespidīgs - viens čalis mūsu kompānijā - reperu biksēs, divi kompanjoni gandrīz puķu bērni, viens baigais ķip baikers un es tāda klasiskā] + feini parunājos ar Yakudzu telefoniski.
nezinu vēl īsti ko darīšu šodien [v.d.], bet domās jau esmu ārpus Rīgas. Laidīšu uz Konknesi Līgo dienā - un atkal tauta būs dažnedažādā, bet tas ir forši - es vismaz vienmēr esmu bijusi pret stilu iedalījumu. Vismaz beidzot 5 gadu laikā būšu ne darbā, bez steigas un ārpus Rīgas.

Man arī būtu bail.
Ja nebūtu piezvanījis viņš, zvanītu es. Satikāmies, jo abi to gribējām. Un viņš beidzot atzinās, ka šķīrās no manis tikai tāpēc, ka viņam bail, bail par to, ka kopā aizbraucot uz Angliju, es nevarētu atrast darbu. Un ko tad? Bet viņam jau arī nav garantijas, kā teikt - viņš laiž uz duračku. Jā - man arī par to bail. Pavadījām kopā nakti un nākamo dienu. Un bijām katrs savās domās.
Pēdējās nedēļas laikā man māte uzjautāja, kāpēc es nelaidu uz Grieķiju, jo kaimiņienes meita tur tagad strādā par viesmīli; arī tēvs uzjautāja, kāpēc nelaižu uz Turciju, jo tur tak labi pelna. Varbūt viņi grib man sponsorēt? īstenībā, es tam neticu.
Pēdējā laikā es dikti daudz domāju, pat tā, ka man rādās sapņos sadzīviskas ainiņas. Kas būs tālāk? Laiks rādīs.

Tie, kas saka, ka Rīgā nav vietas, kur var atpūsties pie dabas, dikti maldās. Ar BG visu šo nedēļu čilojām pie dabas. Pirmdien kopā ar Normīti bijām pie Velnezera Juglā, paņēmām līdzi tēju, kārtis un burbuļpūšamo un uz segas spēlējām kārtis, minējām krustvārdu mīklas, vienkārši sēdējām un mākoņojāmies, pēc tam pastaigājāmies no Juglas līdz Mežciemam/Biķerniekiem/Pļavniekiem/Dreiliņiem - ja godīgi, man nav ne jausmas pie kura rajona tas pieder, bet tur ir liela, liela pļava un miers un sajūta kā laukos. Otrdien izstaigājām Pļavnieku, Purvciema, Mežciema daļu. Trešdien aizlaidām ar ričukiem uz Ķengaragu un vakar atkal devāmies Dreiliņu/Biķernieku pastaigā. Burvīg!
Gribu Jāņus! Gribu uz Koknesi pie Elvija!

viņš bija mans maijs... pāris dienas nesatikāmies, viņš nevarēja atrast man laiku un kad beidzot norunājām, ka tiksimies, necēla telefonu un neatbildēja uz īsziņām. un tad pēc 2 dienu klusuma atsūtīja sms: "čau! es uzskatu ka mums jāpārtrauc attiecības! es jebkurā gadījumā braukšu prom uz UK un tādēļ nav jēga kko turpināt! vēlāk tas būtu vēl nepatīkamāk! sorry!". tik vienkārši. bez atvadām. es viņam atbildēju, ka biju gatava ar viņu laist, bet... zinu, ka viņš vēl nav aizbraucis un arī visādi dīvaini gadījumi bija mūsu pēdējā tikšanās reizē.
lai vai kā - man Latvijā nu ir 2 reāli darba piedāvājumi [tautu mūzikas krogs, kurš vēl nav atvēries, bet būs vaļā 1.jūlijā un viens bufešu-restorānu tīkls, kurā biju uz pārrunām un, kur man atteica, bet manu CV ieraudzīja viena mana ex-padotā viesmīle un nu rīt jāgaida zvans no viņas priekšnieces, jo viņa esot par mani labus vārdus aizlikusi].
vēl jau viens bijušais skolasbiedrs un JS kompanjons, ar kuru pavisam nesen pavadīju laiku pie Daugavas [scorpsei zināms kā A.Z. - nu tas, kuram vēl bračka G.Z.] piedāvā braukt ar viņu/pie viņa uz Holandi. grib mani precēt, pieņemot manu uzvārdu.
laiks rādīs kas un kā būs, bet garlaicīgi nav. un dikti nepārdzīvoju, vienīgi neizprotu. bet dzīve turpinās.

Asaras acīs jau no vakardienas. Par dzīvi un apstākļiem. Darba nav, naudas nav,...
Laist uz UK? Viņš pāris dienas atpakaļ izdomāja, ka laidīs jau šo sestdien [man saņēmās to pateikt un pajautāt tik šorīt], jo Latvijā viņam vairs neesot ko darīt. Šodien 4 no rīta viņš man piezvanīja un mēģināja pierunāt sev līdzi, norunājām gandrīz stundu pa telefonu un tad viņš man atbrauca pakaļ, aizbraucām pie viņa un nelaidām viens otru ārā no apskāvieniem. Mēs pa šo laiku esam viens otram ļoti pieķērušies. Pēdējais brauciens uz UK un atpakaļ pielika punktu viņa biznesam, jo pārāk daudz melno svītru pārvadājuma laikā - uz prāmja melnajā sarakstā, cilvēki piekāsa un viņš aizmiga Polijā pie stūres nakts vidū.
Bet man rīt darba pārrunas. Ja godīgi, apsvēru tādu domu - pēc Jāņiem laist uz UK [70%, ka jā], bet šonedēļ? Man vajag laiku. Gribas kautcik nostāties uz savām kājām, lai ir vismaz kaut kāds sākumkapitāls un visi mani nosūtītie CV dod cerības, vismaz uz kādu laiku. Nevaru iedomāties kā to pateikt ģimenei, ka laižu uz UK [neesmu vēl pati pārliecināta] - viņi takš Jāni nav pat redzējuši, arī viņš nevar iedomāties ko teiks mana ģimene par to visu. Man pat ceļam naudas nav, bet uzkraut visu uz viņa pleciem arī negribas. Nevaru iedomāties pat sākumu tur, jo garantijas, ka darbs būs, dzīvot varēs un nomaksāt parādus, nav. Vņsm, protams, lielākas izredzes, jo vidēji 2reiz mēnesī viņš brauca uz Lielbritāniju kā pārvadātājs un vēl pirms tam 7 mēnešus tur nodzīvoja, bet man tas būs kas jauns. Garantijas nav - arī viņam ne.Bet vViņš ir gatavs uz visu un grib mani sev blakus... Un es negribu viņu pazaudēt...

Pēdējā laikā man dikti dīvaini sapņi. Reizēm pat sāku sapņot ar vaļējām acīm.
Burvīgi pavadīts laiks no ceturtdienas līdz svētdienai. Protams, ar pāris nepatīkamiem atgadījumiem, bet vismaz ar savu lielisko vīrieti - dzimšanas dienas svinības, bārs, Malibu tīrajā, biljards, viesnīca, kautiņš, ezers, privātmāja, pirts, grillēšanās, alus, kāršu spēles, sauļošanās/slaistīšanās un, protams, viņš. Tagad gan baigais sagurums - no pusgulētām/negulētām naktīm vai saules - īsti saprast nevar.

Pēc Jāņiem laist uz Angliju? Kopā ar viņu. Darba meklējumos un uz dzīvošanu. Stāstīju to šodien Bleķa Gabaliņam, ka man ir tāds piedāvājums no Jāņa - ar viņu laist uz UK, un šī šokā, jo viņai likās, ka dzird to otreiz; ko līdzīgu viņa bija dzirdējusi no Sabīnes pāris dienas atpakaļ, pirms man Jānis bij to piedāvājis. Sabinčiks BG teica: "Man tāds čujs, ka Egita ar Jāni aizbrauks uz Anglija", uz ko Inese:"uz nedēļu?"; "nē - pavisam". Jā - Sabīne ir nedaudz ar gaišreģes spējām... - ir pierādījies. Sabīnei šodien bij atvadu tusiņš - pa mierīgo - pie jūras tvērām sauli un vēju un sarunas. Šī pēc nedēļas laiž uz Grieķiju praksē.

Un ja godīgi - es nezinu īsti ko darīt. Nav darba, nav naudas, parādi iekrājušies, bet bezdarbība sāk tracināt, valodas zināšanas arīdzan nav tās pašas labākās un nav garantijas. Baidos. Varbūt tāpēc, ka esam viens otram pārāk tuvi, kaut pazīstami esam tikai 3 nedēļas, varbūt tāpēc, ka viens par otru maz ko zinām. Negribu pazaudēt viņu.

Visādas mazas veiksmītes silda mani kā svecītes..

Viņš ir pats labākais, kas ar mani līdz šim noticis :)
No iepazīšanās dienas nav izlaista neviena, kad nebūtu tikušies.

Viņš nudien ir burvīgs. Mīļš, jauks, uzmanīgs, gādīgs, jautrs un pietiekami nopietns savam vecumam. Esot ar viņu es jūtos droši, nepiespiesti un fantastiski. Gaidu nākamo nedēļu ar nepacietību, jo tikai tad man būs iespēja viņu satikt.

Bet nu gan - jāķeras pie darbiem!