Mirklī starp pāreju no sapņu (miega) valstības uz nomodu redzēju, ka skatos pa logu un snieg sniegs. Tik mierīga pamošanās ļoti iepriecināja. Taču tad atvēru aizkarus un... tiešām snieg!

Vai ir kāda atšķirība kraukšķī garšā, kad žagariņus cep taukos un kad eļļā?

Šobrīd ar Lauvu skatāmies tiešām foršu anime par futbolu, "BlueLock", un cita starpa tur tiek pieminēts, ka pēc iesistiem vārtiem spēlētājs nereti ir tā safārejies ("pumped"), ka nevar pa nakti gulēt. Šonakt man varētu būt līdzīgi. Esmu novadījusi savu pasākumiņu, viss izdevās, un cilvēkiem patika. Vāāāārti!
( ... tālāk ... )

Gaidot vilcienu, ieklīdu grāmatnīcā un bērnu nodaļā sirdī iekrita šveiciešu ilustratores Johannas Šaibles bilžu grāmata "Reiz bija un reiz būs". Katrā lapā ir tikai viens teikums, taču ļoti iepatikās dizains, ideja un izpildījums, kas ir nedaudz kā ceļojums laikā, no pagātnes lielās pasaules uz sevi un no sevis atpakaļ uz nākotnes milzu pasauli, tā radot iespaidu, ka visi laiki norit vienlaicīgi vai paralēli. Grāmata sākas ar teikumu: Pirms miljardiem gadu veidojās zemes virsa. Un tā līdz pat grāmatas vidum sarūk ne tikai laika nogrieznis, bet arī lapas izmērs. Katrs teikums sākas ar vārdu pirms. Un tad jau pamazām esi nokļuvusi brīnumainajā mirklī pirms aizmigšanas starp sapni un nomodu. Pirms stundas norietēja saule. Pirms mirkļa tika izslēgta lampa. Un tā nonākam grāmatas vidū, kur sagaida mūžīgais tagad. Tagad! Vēlies kaut ko! Vienīgais izsaukuma teikums visā grāmatā! Grāmatas otrajā daļā seko tikai jautājumi. Kā jau noprotat, tie ir par nākotni. No pavisam tuvas uz aizvien tālāku. Cikos tu celsies rīt no rīta? Kas notiks brīvdienās? Ar ko tu sastapsies pēc mēneša? Kad lapas izmērs atgtuvis sākotnējo, grāmata noslēdzas ar jautājumu: Kādu nākotni tu vēlies? Tādas domas laikam vienmēr bijušas nozīmīgas cilvēkiem visos laikos. Kopumā skaists un neparasts Šveices pulkstenis.

Jāpajautā cibiņiem kadā īsti ir pieredze ar savu iepriekšējo auto pārdošanu, kā veicies pašiem, varbūt varat ieteikt kādu servisu, kas nesāpīgi un jauki to nokārto?

Meloju pati sev.

Mēģinot noslēpt patiesību.



Jā- šovakar nedaudz iedzērusi, bet visa patiesība nāk ārā.
Man jau 2 gadus nav labi(nevēlos uztraukt vecākus, bet iespējams iedzimts). Mamma izvairās no ārstiem, tèvsm 2 insultu un
operācijas bija.,


Man spiediens lēkā. Galvas reiboņi,.,. Par zobiem šoreiz nerunāsim.
tik tagad pēc accident (noģību uz trepēm)apkārtêjie (pat mans +- gandrīz vīrs) sāk pievērst vairāj uzmanību man.

Rīt gaidāms augstākais atmosfēras spiediens pēdējos desmit gados. Būs jāpieskata, kādus dančus rīkos mans asinsspiediens.

Kas jādara, lai nemaksātu muitu, ja no ASV sūta mazpaciņu privātpersona privātpersonai?

(Sūda tirgotājs neatsūtīja preci uz ASV adresi laikus, lai to atvestu uz Ziemassvētkiem rokasbagāžā, un uz sūdzību izliekas par beigtu.)

Mājās pazudis cukurtrauks. No rīta vēl bija, tagad vairs nav. Kā gaisā izkūpējis. Ar visu karoti, vāciņu un cukuru. Pagaidām cukuru sabēru kastītē, kas paredzēta vates kociņiem.
Esmu atsākusi rēķināt procentus. Gan X procentus no skaitļa, gan veselus skaitļus no X procentiem. Pēc turpat divu nedēļu izvairīšanās. Līdz šim es turējos kā vīrs un skaidroju, ka 6. klasi jau vienreiz emu pabeigusi, atgriezties tur netaisos, vēl vairāk - neko neatceros, viss ir pārāk sarežģīts un par skolotāju arī nestrādāju. Bet šodien pat es sapratu, kas jādara. Pat Lauvu man vēl 100% pārliecības nav.
Ļoti nāk miegs. Biju cerējusi šodien aizmukt no darba un pasnaust diendusu, bet bija nenormāli daudz darba.
Un rīt jāceļas sešos, jo Lauvam no rīta konsultācija matemātikā, uz kuru viņu pieteicu jau vakar, kad viņš kārtējo reizi diedelēja, ka viņam vajagot palīdzību ar procentiem.
- Nu, re - es pašapmierināti teicu. - Es tev palīdzēju. Pierakstīju tevi uz konsultāciju!
Pieļauju , ka šis man joks ierindosies, Lauvasprāt, nesmieklīgāko joku topā. Rīt, kad man būs jāceļas kopā ar viņu, man droši vien liksies tieši tāpat.
Bet nu kopējiem pūliņiem Lauvas sekmībai eksaktajās zinātnēs vajadzētu celties.

Par spīti tam, kad atkal šonakt pazudu grāmatā, līdz attapos, ka pulkstenis ir 4 naktī, diena šķiet salīdzinoši jauka, pat ja maz gulēts. Vienīgi skumji, ka jau mēnesi nesanāk īstenot apņemšanos par aiziešanu gulēt laicīgi (vismaz pusnaktī). Pūces paliek pūces.

P.S. Jānovāc grāmatu galdiņš pie gultas, tas varētu līdzēt.

Nylon es zinu, bet kā iztulkot to Padded - gan nē.

Nu, un atnāk uz darbiņu tādi pavisam mazi mazi kaķīši un uz atvadām apskauj un pieglaužās, un kā lai te neizkūst?

Nu, bet galvenais, ka kājas šodien nav izkritušas no eņģēm.