Šodien noskatījos pasaules kausu, vispār jau visiem, kas neredzēja, publiskais fuj, jo makan labs pasākums. Man jau tie zirdziņi patīk. Sabijām ar manu liebe Madariņu un viņas draudzeni Violetu. Kaut kā tā saruna pavērsās, kad viņa tā pa jokam man prasīja, kā tad tas nākas, ka Māri nekrāpju. Laikam esmu baigi oldskūlīgā. Katrā ziņā teicu, ka man tas šķiet tikai normāli, bet tad nedaudz sapratu, ka visa šī saruna ir baigajās auzās, jo man blakus sēž divas meitenes, kuras abas izčakarējis viens džeks, pie kam vienu ar otru un vēl, protams, ar dažām citām meitenēm. Vistrakākais ir tas, ka vismaz uz Madaru tas atstāja destruktīvu iespaidu. Tik pārvērtušos cilvēkus bieži neredz, patiesībā, pirmais cilvēks, ko redzu, kas patiešām ienīst vai vismaz ar visu sirdi to cenšas darīt. Man tas šķiet pat biedējoši