lūk- viens no bežāk izmantotajiem pukstiem. galu galā katrs cibiņš agrāk vai vēlāk kaut ko līdzīgu pasaka. lai atkratītos no kāda nīgra komentētāja, lai aizstāvētu sava puksta cēlumu vai sava žournāla tiesības izskatīties tieši tādam kāds tas ir.

tikai "nepatīk, nelasi" savā ziņā ir absurds teiciens. un ne jau tikai tādēļ, ka nelasot jau nevar uzzināt vai patīk vai nē.

īpaši aplami šis teiciens skan tad, kad to saka cibiņš citam cibiņam, kurus vieno savstarpējs drauģeļa (jeb kā tas te cibā definēts- frend/frendof) statuss. jo ja ir kaut kas, kas materializē drauģeļu būšanu, tad tā ir drauģeļa žournāla rūpīga lasīšana un komentēšana. un pievienojot kādu savam drauģeļu sarakstam- tu jau esi pateicis "tu man patīc" jeb precīzāk "to, ko tu raksti, man patīk lasīt".

kāds tur vairs "nepatīk, nelasi".