kur rodas motivācija (tad, kad neviens par to nemaksā) bīdīt savus textus ārpus savas galvas? tas taču prasa piepūli- gan smadzenēm, kurām no gaisīgo domu virtenēm jāuzveido textuāls morfisms, daudz maz atbilstošs valodas normām (semantika, sintakse un citi divdabja teicieni) un vismaz nedaudz piemērots potenciālā obzervera sapratnei, gan pirkstiem, kuriem tas murgs jāieklabina, acīm- visu redzēt un izkontrolēt, nemaz nerunāsim par atbilstošās tehnikas amortizāciju, mūža ilguma samazināšanos, izcūkoto skābekli un kalorijas, kuras organisms nodedzina šī procesa laikā? un nahuj? lai kāds pumpains kretīns iedirstu komentāros? lai palepotos citiem tādiem pat stulbeņiem, ka hej, man arī ir weblogs?
P.S. patiesībā es zinu, ka mani texti ietekmē civilizācijas, nu labi- vismaz nācijas attīstību. pēc 20 gadiem visi centīsies izlikties, ka domā tā kā domā klukucis.