Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā ([info]savaadaisu) rakstīja,
@ 2006-02-28 13:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Muuzhiigi taa vaavuljoshana par to ka man viss vienalga. Taa sleepshanaas aiz maskas. Ir jau OK lai pasargaatu savu patiesiibaa trauslo dveeseli no saapeem un cieshanaam, bet pienaak briidis kad ielauzhas saape no malas, kad saape un nelaime piemeklee vistuvaako. Tad mans vairogs vairs nespeej tam pretoties un es sabruuku kaa mazs zeens pie maammas svaarkiem raudot. Es saluuzu un nespeeju tagad buut pie cilveeka ko miilu vairaak par visu pasaulee. Es vienkaarshi nespeeju.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]angel_girl
2006-03-04 19:42 (saite)
Zini, viņš izdarīja to, ko varēja un man ļoti palīdzēja. Tā ir mūsu izvēle un pēc dzemdībām es varu pateikt, ka mīļums bija ar mani kopā, līdz ķeizaram, un pēc tam arī.
Nez, ko tad lai viņš dara 4h, kamēr biju pamošanās zālē, vai pēc tam visu nakti, kamēr izgulēju anestēziju?? Neredzu iemeslu, kāpēc jāmokās abiem, ja viens var pa to laiku ko lietderīgu darīt. Nevis nīkt un just līdzi, jo neko citu jau nevar izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?