Zini, viņš izdarīja to, ko varēja un man ļoti palīdzēja. Tā ir mūsu izvēle un pēc dzemdībām es varu pateikt, ka mīļums bija ar mani kopā, līdz ķeizaram, un pēc tam arī.
Nez, ko tad lai viņš dara 4h, kamēr biju pamošanās zālē, vai pēc tam visu nakti, kamēr izgulēju anestēziju?? Neredzu iemeslu, kāpēc jāmokās abiem, ja viens var pa to laiku ko lietderīgu darīt. Nevis nīkt un just līdzi, jo neko citu jau nevar izdarīt.