Mazais meža dīvainītis ar sviesta burku rociņā ([info]savaadaisu) rakstīja,
@ 2004-12-08 14:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Palasoties par to svinēšanu ... nu jā ... draugi saka, ka man esot grinčisms. Un vēl es neciešu klusuma brīžus ... tjip ... nomira, nu un. Tāpat necišu to, ka baznīcās visi tēlo nez kādus svētos un, ka aizrāda ja sāk smieties. Ak jā ... baznīcas kā tādas neieredzu (tas gan tad, ja man viņās iekšā jāiet). Un vispār ... nākamreiz, kad skanēs valsts himna, es kājās necelšos. Pie kājas visus tos svinīgumus, jo īpaši tad, ja man tie traucē.

So ... nu neesmu es cilvēks parastais.

PS: jau pieteicos uz mirušās omes 2vietīgo gultu :) Arī no nāves ir savs labums :)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]laukuroze
2004-12-08 14:28 (saite)
Vienai no manām vecmammām bija šausmīgi skaista violeta jaka.. tāda liela un mīksta. Un viņa bija apsolījusi, ka kad nomirs tā jaka pienāksies man..

Bet tad kad viņa nomira, tā jaka viņai bija mugurā.. un nezinu tur visus sīkumus, bet to jaku sagrieza.. (nu laikam lai nost dabūtu)/

Un man bija baigi žēl (jakas)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?