Palasoties par to svinēšanu ... nu jā ... draugi saka, ka man esot grinčisms. Un vēl es neciešu klusuma brīžus ... tjip ... nomira, nu un. Tāpat necišu to, ka baznīcās visi tēlo nez kādus svētos un, ka aizrāda ja sāk smieties. Ak jā ... baznīcas kā tādas neieredzu (tas gan tad, ja man viņās iekšā jāiet). Un vispār ... nākamreiz, kad skanēs valsts himna, es kājās necelšos. Pie kājas visus tos svinīgumus, jo īpaši tad, ja man tie traucē.

So ... nu neesmu es cilvēks parastais.

PS: jau pieteicos uz mirušās omes 2vietīgo gultu :) Arī no nāves ir savs labums :)