Vienai no manām vecmammām bija šausmīgi skaista violeta jaka.. tāda liela un mīksta. Un viņa bija apsolījusi, ka kad nomirs tā jaka pienāksies man..

Bet tad kad viņa nomira, tā jaka viņai bija mugurā.. un nezinu tur visus sīkumus, bet to jaku sagrieza.. (nu laikam lai nost dabūtu)/

Un man bija baigi žēl (jakas)