sauliitei's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in sauliitei's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Monday, January 26th, 2009
    2:49 pm
    realitāte?
    Čau saule.
    Vai zini, ka šadā veidā mēs varam ar tevi droši un netraucēti sarakstīties...jo Nets ir nekas. Nav nozīmes, ka es kaut kādā publiskā vietā daru zināmas savas slēptākās domas un ieceres, jo to var izdarīt jebkurš cilvēks un to var apskatīties jebkurš cits...Anonimitāte rodas nevis no tā, ka kaut kas tiek noslēpts, bet no tā, ka tam var piekļūt visi un to var būt rakstījis jebkurš. Neviens nevar tev pārmest, ka tu esi zinkārīga un lasi sveša, no gaisa pagrābta cilvēka dienasgrāmatu... tāpat kā tev nepar pārmest, ka tu kaut kur uzraksti savas domas.
    Šī bija atkāpe par jautājumu ko drīkst un ko nevar izdarīt šajā tīklā. Pat fakts, ka mana IP adrese ir kā uz delnas neko nenozīmē...ir tāds verķis, kā DHCP, kas to padara gaužām nejēdzīgu, vien ļaujot saprast uzņēmumu no kura tu esi veikusi to vai citu ierakstu. Bet arī šī ir atkāpe.


    Par mums.
    Milzīgs paldies tev , par to, ka atdevi mazu stūrīti no savām domām un sevis, tam lai mēs pavadītu jauku nedēļas izskaņu un pēc tam nakti kopā vienam ar otru. Nevajadzētu būt, ka mums ir tik kardināli atšķirīgs viedoklis par to kas bija, un tik atšķirīgi ir secinājumi, kas no tā bija jāizdara. No tā es secinu, ka ne visas lietas, ko tu domā, to esi pateikusi. Respektīvi -tu esi godīga pret mani līdz galam tamā, ko saki, bet tas, ko tu nepasaki, nosaka lietas vairāk nekā tu domā. Varbūt tiešām tā ir piesardzība un bailes lekt avantūrā, kas no sākta gala ir lemta neveiksmei? Ja tā, tad kaut kad tas mainīsies un tam nebūs tādas nozīmes- tu akceptēsi pasauli tajā vai otrajā scenārijā un iesi ar to uz priekšu.

    Pagaidām iznāk, ka pēc tava lūguma mēs atstarojamies viens no otra.
    Paliek čomiskās attiecības biznesa līmenī.. iespējams mazliet aizgādnieciskas attiecības sadzīvē. Izpaliek sex un maigums attiecībās.

    Vai tas mainīsies - to nezinu. Toties zinu noteikti, ka nenoteiktību arvien biežak es pielīdzinu noliegumam. Tavs nezinu ir mans ne. Ja gribi atrast pareizo ceļu, padomā par to, kas tev liedz būt kopā ar mani pilnībā. Tad novertē vai tas ir svarīgāks par mani vai ne. Ja svarīgāks, tad novelc svītru un atsakies.Ja svarīgākas ir mūsu attiecības, tad esam kopā. Pēc tam jau paliek tehnika vai tos traucēkļus mazināt, vai izvairīties, vai vienkārši noignorēt. Galvenais ir izlemt kas ir svarīgi, vai ne?
    Wednesday, January 14th, 2009
    9:51 am
    Boommmm!
    Tas bija iznīcinoši.
    Ja es kaut brīdi sacītu, ka tu esi mīloša sieviete, es laikam būtu mazohists.
    Ne jau ēnas puse... pilnīgs saules aptumsums tu esi. Tev nav patīkami mani pieskārieni, tu nealksti satikties. Starp mums izrādāš ir mūris, bezgalība.
    Cik ļoti tas neiet kopā ar to, ko mēs vakar norunājām, bet saskan ar to, cik saspringta un noraizējusies tu vakar biji.

    Saule, nav pareizi. Atceļam norunu.
    Mēs gana ilgi pazīstam viens otru, lai tu varētu acīs teikt to, ko pa īstam vēlamies. Man pat liekas, ka tas ir tavs pienākums. Īstenībā vienīgais.

    Ja tev ir kāds izredzētais, kura klātbūtnē tev joprojām saraujas vēders, tad kāpēc gan tev nenodzīvot atlikušos 50 gadus sapņojot par viņu un smeldzīgi izbaudot lietas, kam viņš pieskaras vai iet garām?

    Pricjom tu es? Aizbāznis dvēselei? Nafig. Nestrādās. Vajag godīgu attieksmi, citādi nav jēgas - ne tev prieks, ne man gandarījums. Un tam džēkam tu interesē tieši tik daudz, cik var būt atbildība par bijušo. Pieklājigs smaids un atvieglojums domājot, ka jūs, paldies dievam, esat tikai labi paziņas. Atvaino, ka to saku. Reizēm pašam aiziet širmis un tad nesaprot kas ir kas. Varbūt tev ir tieši tā.
    Tuesday, January 13th, 2009
    6:17 pm
    Ēnas puse
    Ir arī ēnas puse no tiem lēmumiem, ko tu vakar pieņēmi. Tas notika "piespiedu" kārtā, tu tam nebiji gatava un tu noteikti neesi taa meitene, kas kādreiz labprātīgi gribēs pakļauties un darīt kaut ko pret savu gribu.

    Tomēr ja tu turpināsi domāt, ka tas nav tavs lēmums, tu mani lēnām sāksi neieredzēt, vainosi lietās, ar kurām man nav nekāda sakara un būsi nelaimīga pati to nesaprazdama.

    Nelaime var būt tajā, ka tavs prāts domās, ka tu racionāli izvēlējies labāko ceļu ejamu, bet zemapziņa jutīsies, tā it kā es būtu pakļavis tevi pret tavu pašas gribu. Ja zemapziņas visas daļas nebūs mierā ar to, ka es atrodos, tu apziņas līmenī būsi nelaimes čupiņa. Ja tas ko līdz, varu tev pastāstīt, ka stūris bija domāts man nevis tev - manas mīņāšanāš izbeigšanai, nevis tevis piesaistīšanai.

    Man bija jābūt tam, kas lec kādā virzienā un es to darīju.
    Tikai tu mani zibenīgi noķeri aiz svārku stūra un atvilki atpakaļ.

    Zibenīgas kustības rakstoto tas, ka apziņa tās nekotrolē. Vai tu zini, kāpēc tā darīji? No kā tu sabijies? Kāpēc tagad nav labāk?
    10:31 am
    Smieklīgā saule
    Smieklīgā saulīte - tu taču šito lasi! Kas būtu iedomājies, ka tu tik ātri noreaģēsi uz "undelete" :))))
    Tu esi jauka, vai zināji? Tu atkal esi sajaukusi manu loģisku spriedumu hierarhiju, jo vakar atradies pavisam negaidītā veidā. Es atkal nezinu vai tas ir tāpēc, lai turētu mani pavadā, vai tāpēc, ka vēlies ar mani būt kopā. Neatbildi - tāpat nevaru ticēt nevienam no atbilžu variantiem.

    Racionālais grauds no tā visa ir tas, ka tu nolēmi pamēģināt.
    Man liekas, ka tas ir arī pareizākais, ko tev vajadzēja izdarīt.
    Monday, January 12th, 2009
    12:41 pm
    Senas brūces
    Tev ir prasme samaisīt skaidrās lietas. Ja šķiramies, tad pie tā arī paliekam. Ja esam kopā, tad tad to arī daram.

    Liekas, ka tu jūties labi, ja radiusā ir cilvēki, kurus tu vari dabūt jebkurā brīdī. Tev bija nevainīga saruna, un beigās nostaļģiskas pārdomas par likteni, par to, kas ir lemts un nevainīgas norādes, cik tiešam vientuļa tu esi; cik ļoti tas otrs cilvēks ar ko tu esi kopā tev ir tāls; un cik brīnišķīgi, ka 6 gadu laikā es nekad neesmu bijis uz tevi dusmīgs. Ticu,ka tas tev ir nejauši, tomer nav smuki jebkurā gadījumā.

    Tikko atskārtu, ka tu vērtē! Tātad tev nav rozā brilles uz acīm!! Tas nozīmē, ka mans pieņēmums par to, ka mēs jūtamies līdzīgi ir aplams. Jo ja tas nebūtu aplams, tu lektu manā virzienā nedomājot par sekām vai akceptējot jebkuru iznākumu. Saproti - TU VĒRTĒ - mani! un riskus!! un attiecibas! Tātad tu strādā ar racionālo prātu, kas vērtē izdevīgumu un pieņem lēmumu balstoties uz to.

    Cik tas ir labi. Tas nozīmē, ka tu man beidzot esi iedevusi argumentu, kāpēc man no tevis šķirties. Tapēc, ka tu mani nemīli.

    Skan stulbi, bet pavisam vienkārši. Tu gribi mani saglabāt tuvumā, jo, iespējams, "es neesmu slikts cilvēks"... gan emocionāli, gan ekonomiski es dodu plusus.
    Piedevām es esmu īsajā pavadā - tas nozīmē arī sexuāli es tevi ceļu. Tev mani vajag saglabāt pēc iespējas ilgak siltu.

    Viņa mani nemīl. Nemaz, nemaz. Vispār. Un es cepos neskaidrībā, ka varbūt tomēr mazliet viņa to dara un varbūt es varu aizejošo tēlu panākt, paskaidrot, paskaidrot velreiz un viņa visu sapratīs un atgriezīsies.
    Viņa neagriezīsies, jo nekad te nav bijusi. Viņa ir laipna garāmgājēja, par ko es vienā sekundē kļūdaini iedomājos, ka viņai pret mani ir jūtas.
    Viņa iet garām 100 gājējiem, un es esmu viens no šī 100. Idiots, kas sadomājas.
    Friday, January 9th, 2009
    4:46 pm
    balss
    ..pat tava balss saārda manu aizsardzības cietoksni.

    Tu taču zini kā ir tad, ja ļoti, ļoti, ļoti vēlies savu otro cilvēku?

    Kad, ka tu ar apziņu zini, kas viss ir beidzies, viss ir cauri, bet kaut kur dumjajā zemapziņā kāda rūķa balss tev saka, ka varbūt viss vēl būs kārtībā..ka otrs tevi patiesībā ļoti mīl, tikai to neizrāda. Kā var būt tik neveikls un nesaprast, ka tu esi svarīga...kā var tik neveikti darīt pāri un nemesties apskāvienots, ko viņa taču grib vairāk par visu?

    Tad šis rūķus mēģina nomedīt cerības otra balsī, kuru tur nav. Solījumus otra vārdos, kas netiek izteikti. Un nekas neliekas strikts un kategorisks. Jebkuram teikumam, jebkurai darbībai ir otrs veids kā to saprast. Veids, kas ietver cerības.

    ...Cerība ir ļaunums, kas vienīgais netika izlaists no Pondoras lādes. Nēsi ĻAUNA un sagrauj tās lūdzu.
    4:25 pm
    pudienojām
    Šodien es iemācījos, ka neesmu ticis tev pāri. Arī to, ka man ir gauži sāpīgi nebūt tev blakus un kopā ar tevi.
    Arī to, ka mēs esam izdarījuši atšķirīgus secinājumus viens par otru tajā īsajā brīdī, kad mēs it kā domājām viens par otru.

    Joprojām uzskatu, ka tas nesaucas mīlesība, bet labi varu saprast to stāvokli, kā ir tad, kad tā ierodas. Pie tam, ja tā ierodas tikai vienai pusei, tad to sauc par apmātību.. tas laikam ir pējējais, ko es gribu sev novēlēt. Arī tagad es kapju pāri tām robežām un tiem sliekšņiem, kurus tu uzskati par pielaujamiem.

    Es zinu, ka es uzvestos precīzi tāpat, kā tu tagad, ja tu darbotos kā es.
    Arī man nepatīk, ja otrs ielaužas manā privatajā telpā.. tā ir ļoti smalka un jūtīga lieta. Arī man nepatīk, ja otrs dominē. Aŗī man man patīk dominēt vai kontrolēt situāciju...un jā - arī es varu būt bezgala maigs un pakļāvīgs, ja vien šī pakļāvība ir mana izvēle un notiek kontrolētā situācijā...Bet vēl - man vajadzēja vēl 10 gadus, lai saprastu, ka ir vērtība kaut kādām sekundārajām lietām, kas paliks pēc tam, kad ilūzijas izklīdīs. To gan ir žēl, jo tu to nezini un nesaproti.

    Vēl es iemācījos, ka neesmu tavā sirdī. Jā prātā, jā attiecībās, bet ne sirdī. Tur tev mājo kādi sen pagājuši sapņi. Sapņi, kad tu biji jaunāka, pakļāvīgāka, mazāk pieredzējusi. Iespējams, ka tu pati līdzīgi dzīvo manā sirdī, līdzīgi kā tās otras attiecības tavējā. Arī tas mums ir līdzīgi, bet ne par labu man.

    Vai zini kas ir visbēdīgāk - tas, ka es zinu, ka šādi nav pareizi. Nav pareizi, ka tu interpretē pakļāvību kā saderību tam otram pusisim pēc kā tu joprojam mēri pasauli. Nav pareizi, ka tu tagad iznieko savus labākos gadus tukšgaitā - tu neiegūsti neko no tam attiecībām, kas tev ir tagad un tu nebūvē savu nākotni. Nav pareizi, ka mēs neesam kopā - tu neizmanto iespēju tāpēc nezini vai tā ir pareiza vai nepareiza. Nav pareizi.


    Ko es varu darīt?
    Hmm. Ir stratēģija pamest tevi vai otra pacietīgi tiekties un iekarot tevi. Kad uzraksta, kļūst skaidrs, ka otrā nestrādās.
    Tas paskaidro, to, kas ir jadara.cTikai vajag kādu, ka palīdzetu. Bet pats arī tikšu galā, būs tikai grūtāk.


    Šodien iedomājos, ka nekavejoties jāpārtrauc jebkura veida komunikācija, bet lai paliek. Ir vienošanās sadarboties līdz martam.
    Un cita, ka komunicējam vēl 9 gadus.

    Žēl, ļoti ļoti žel, ka nekas nesanāca.
    Kā bērnam gribas tevi ņemt pie rokas un vest atpakaļ un paskaidrot un paskaidrot velreiz, ka īstenībā taču viss ir citadak, ka tu man esi vissvarīgākā, ka es tev esmu arī svarīgs....:)))
    Smieklīgas runas, uz sava ego būvētas sapņu kontrukcijas, kam, es zinu, nav lielas vērtes tavās acīs.
    Tika mazliet samulsums, neveiklība un vēlēšanās, kaut tas viss nekad nebūtu iesācies.
    Kāpēc tu to nenogalini, iznīcnot šo pussapuvušo un izkropļoto sapni, kas velkas pa zemi kā nevienam nevajadzīga lupata. Sapni, kas turas un ko nevar nokratīt un kas tikai sāpina.
    Tuesday, December 30th, 2008
    1:28 pm
    Tikām pāri - bet vai vajadzēja
    "Sveika dārgā". Skan mazliet jocīgi, lai arī bija pavisam loģiski un dabiski nepilnas 5 nedēļas atpakaļ.

    Anlizējot (tā tu to sauc) notikumus uz atpakaļu, var saprast, ka tev pietika saprāta izvēlēties starp gribošu un varošu vīrieti, lai arī ne tuvu ne ideālu, un citu aizņemtu vīrieti par labu pirmajam. Pat par spīti tam, ka tu manuprāt kautrējies no sava dārguma un pilnīgi droši neesi iemīlējusies. Tā sakot aprēķina attiecības. Tad tev ir līdzīgi kā manai sievai ar mani. Katram cilvekam ir vajadzīga sava otra puse. BET nekad nevar zināt kas ir labāk - nepareizā otrā puse, vai otrās puses trūkums un vientulība.

    Tev nākamos 10 gadus viennozīmīgi vajag blakus šo otru pusi, kas tevi pieskatīs, domās par tevi un būs blakus, kad to vajadzēs...kaut gan mana sieva tieši piemin, ka manis NEKAD nav blakus, kad to tiešam vajag.. Un tas nav tīšām, nekad nav bijis. Tā iegrozās apstākļi, ka esmu tajā brīdī kaut kur tālu. Uzmanies gan. Mana pieredze ir, ka tas otrs nogurs tevi apčubināt un tad būs nemīlēts, necienīts vecis, bet piedevām vēl arī tāds, kam tu esi apnikusi. Un jums būs kopēja saimniecība, kredīti...nekādas iespējas ko mainīt. Tā būs avārija.

    Tātad. Sastingstam uz pāris vai 4 vai 8 gadiem. Tu atēdīsies to, kas tev tagad pietrūkst un varēsi domāt velreiz. Noteicošas būs citas vērtības un citi principi.
    Principā mums būtu jāpašķiras pilnīgāk. Arī darba jautājumos tam būtu jāapstājas. Bet tikai tad, kad tu varēsi.


    Un vēl.
    Tev neko daudz nenozīmē nenosakāmās zīmes un sagadīšanās un citas racionāli neizskaidrojamās lietas, jo to tev dzīvē vēl būs bezgalīgi daudz...
    Es zinu droši, ka notikumu skaits ir ierobežots - tie ir ļoti konkrēti notikumi, kas notiks 1, 10 varbūt 1000 reizes, bet kāda reize katram no tiem būs pēdējā. Es negribu palaist vējā savas pēdējās iespējas. Skan pēc 40gadnieka krīzes, vai ne? :)

    Visvairāk žēl zaudēt muļķīgos notikumus un sajūtu, ka viss notiek priekš mums. Varbūt tev tas nebija tik izteikti. To tu zināsi pēc 10 gadiem.

    Atā.
    Saturday, December 27th, 2008
    10:06 am
    4 dienas
    4 dienas no tevis nav ne ziņas. Netipiski. Vai nu tev iet baigi labi, vai esi tikusi pāri manam periodam, vai atkal sākas skumjas, vai ir piezvanījusi mana sieva. Lauzu galvu par to kas ir īstais. Ja pirmie divi - lieku tevi nekavējoties mierā un aizmirstu par tevi, ja pēdējie - nekavējoties iejaucos un mainu notikumu kārtību.

    Tik pretrunīgi lēmumi ir atkarīgi no tā kā tu jūties un domā. Vajag zināt kā tev ir.
    Thursday, December 25th, 2008
    9:44 pm
    Ir kā saciju - domaju par tevi un pa reizei apskatu mailu vai šo dienasgrāmatu...Tas nenozīmē, ka tu mani vadi vai kā līdzīgi. Tikai raizējos, ka tev viss OK.
    ..Otra lietas puse ir, ka nestrīdos vairs ar sievu. Tātad tas nozīmē, ka atgriežos? Redzēs.
    Tuesday, December 23rd, 2008
    6:47 pm
    New- Reloaded
    Esmu atkopies. Šodien sēžot mašīnā redzēju vienīgi staltu, simpātisku sievieti, ar kuru es varu sarunāties. Kā pēc slimības, bet sirdī arī ir žēlums par to, ka mēs neizmantojām savu iespēju. Nevis to, kur tu ar miglaino "mīlestības skatienu" savaldzini 2/3 no līdzgaitniekiem...un labo humora un takta sajūtu.. un spēju izlikties trauslai. Tas gan tev, gan man ir spēle. Man bija gribošā vīrieša spēle. Dēļ "radio sarunām" man liekas, ka daudzus slāņus dziļāk, gan tev, gan man, bija vēl kāda komunikācijas līnija, kuru mēs nedzirdējām. Es to pamanīju caur trokšniem vienīgi retu reizi: pilnīgi negaidot - kā milzu kalnu aiz līkuma, kura priekšā nolaižas galva un vajag apstāties. Tiesa neviena no manām darbībām nebija vērsta uz to dziļāko līmeni.

    Nezinu cik ļoti to to saproti, cik ļoti tu tam tici un par to domā. Tavām darbībām nav īsti izskaidrojuma, tāpēc kaut kas zinamā laika posmā mainīsies. Kaut kādā posmā tu kļūsi man loģiska, kā pirms tam, un tad tas būs paliekoši, bet tagad nav.

    No sirds gribu tev novēlēt priecīgus, priecīgus ziemassvētkus...Zini - iedomāties, ka tālu jūrā (vai vienalga kur citā vietā pilsētā) ir tavs mīļotais, kas domā par tevi arī tajā brīdī, kad tu neesi blakus... Ja tu sajūti kaut ko tādu, tev vajadzētu būt daudz mierīgāk. To es tev gribeju pateikt. Atā.
    Thursday, December 11th, 2008
    5:04 pm
    Darbi neiet
    Kā tu domā, vai mūsu attiecībām ir kāds sakars ar manu darba prieku un efektivitāti?
    Pa lielam dzīve sastāv no milzīgiem periodiem, kuros naudu pelna un īsiem zipšņiem, kad to izrērē.
    Pedējā laikā visas nerātnības, aizraušanās, biznesa sarunas un visas citas lietas noēd 90% no darba laika, un man patīk, ka nekas nav jādara.. Bet tad, kad kaut kas sak degt, kā tagad.. ir grūti pieķerties.
    Vai tu man palīdzetu kļūt apzinīgakam?
    10:38 am
    ..
    Iedomājies. 2 stundas nedaru neko! šķetinu tīku, un skatos kaut kādas pēdas no tevis šai pasaulē..."Nothing is perfect, nothing is real.." ...."es esmu meitene, kas nemīl neko citu kā naudu..nē, tomēr sevi variāk"...kaut kāds sviests...

    Tad vecās bildes ar tevi un brāli...Eh tu biji ļoti mulsinoši jauka un ļoti atklāta. Kas notika. Kāpēc vairs neesi?
    Vispār liekas, ka tu esi kādreiz bijusi atklāta, tad kaut kas ir mainījies un tagad tu ļoti filtrē, ko saki, ko ļauj citiem zināt....

    Ja tu man vaicātu, es teiktu, ka ne viss, ko tu saki atbilst tam, ko tu domā.
    Bet noteikti atbilst tam, kā tu gribi, lai citi domā, ka ir īstenībā.
    Vai tas ir OK? Protams.
    Vai es priecātos, ja tu būtu tieša un godīga? Ļoti.
    Ko tas dotu? Dziļumu attiecībām.

    Tikai tad, kad tu jutīsi, ka drīksti būt godīga līdz apakšai, neriskējot tikt sāpinātai vai neriskējot pazaudēt mūsu attiecības utt.
    No otras puses. Ja es par to ieminēšos, tas saplīsīs. Arī, ka tu to negribi un neesi gatava. Varbūt nebūsi nekad.

    Nerunāsim par to. Tas ir tik dziļi iekšā, ka runāt par to nedrīkst. Tas vai nu ir, vai nav. Un kādreiz, ja ir, tad pietiek ar vēja brāzmu, lai pazustu.
    Atā.
    8:43 am
    Šodienas vakars
    Šodien es satiekos ar savu sapņu meiteni. Vakar, aizvakar,...vakar vēl velāl naktī,, tagad,,,,domāju, plānoju, ceru un pārdomāju 100 scenārijus par to kā mēs neko nedarīsim, kā mēs darīsim visu ko, kā nekas atkal nebūs utt...vienīgais iztrūkst strīdu ar tevi. Tos gan es neplānoju. Laikam esmu ļoti noilgojies tevi redzēt...ļoti gribu aklu uzticēšanos un pakļaušanos līdz bezgalībai - tā, ka arī es noreibstu un mēs abi kā divas dumjas mušas, noreibuši stripuļojam pa pasauli. Bet zinu, ka tā neesi tu. Tev vajag kādus 14 gadus, lai tu nokļūtu manā orbītā.

    Šobrīd tevī cīnās aprēķins, simpātijas, salīdzinājums ar vecajām attiecībām, neskaidrība utt. Tu nezini ko gribi, un noteikti negribi apdedzināties un es tevi neapžilbinu tik ļoti, lai tu par to nedomātu :)
    Un es neuzstāšu. Jo vairāk tu uz mani paļausies, jo vairāk es būšu par tevi atbildīgs. Tagad, paldies dievam, tas nav pārāk daudz.

    Labs ir. skatīšos mailus un plānošu dienu. Stādies priekšā - šodien NEKO citu neizdarīju. Sāku ar šo ierakstu. Cik ļoti domāju!

    BET.
    1) tas pāries - kas paliks?
    2) tu vari paslīdēt, bet pati to nesaproti.
    Wednesday, December 10th, 2008
    5:51 pm
    Mierīgi
    Kautkāpēc dzīve vairs nav emociju atvars. Lietas nostājas kaut kādās vietās. Tu man esi un tas ir labi.
    Man nepatiks, ja tu gribēsi mani dominēt...otrādāk - man vajag dominēt un tev pakļauties bez ierunām, bez šaubām... ar to mani paņēma tā otra meitene...kāpēc viņa to darīja? kāpēc viņai likās, ka es baigi labs?

    Mēs esam vienādi. Pavisam briesmīgi vienādi. Mēs abi gribam dominēt. Ko nu lai dara?
    Skrienu uz kino ar bērniem.
    Monday, December 8th, 2008
    4:35 pm
    darba maili
    B... Jāatgriežas pie darbiem, un pirmais ToDo uzdevums ir attachots tavam mailam. Nu kā es viens cilveks varu izvairīties no domāšanas par tevi, kad viss, kas ir apkārt par tevi atgādina?
    Vēl brīdis saldkaislu skumju par nepiepildītiem sapņiem un aiziet - eju strādāt....
    4:20 pm
    Sarunas
    Esmu tevi nokausējis ar sevi un dilemmas situāciju kurā tevi nostādu.
    Jūtos kā kucēns, kas luncinās tev apkārt, katru reizi, kad dzirdu tavu balsi vai saņemu kādu ziņu no tevis.

    Šodien atkal tevi dzirdēju, tālab atkal mokos ar to tauriņu sajūtu vēderā, kas neļauj īsti labi strādāt vai domāt par kaut ko citu, kā vienīgi tu. Tas nekam neder. Nu pasaki taču kāpēc tā man ir, un ko darīt, lai no tā tiktu laukā? Laiks dziedē visas brūces. Bet kā lai viņas izdziedē, ja tu visu laiku esi blakus.. un kas ir visļaunākais - ja es nemaz negribu, lai viņas tiktu izdziedētas.

    Ko no tā var mācīties? Nu nomiereinies taču. Ļauj meitenei dzīvot savu dzīvi, satikties ar saviem vienaudžiem, priecāties.
    Un ļauj dzīvot tiem, kas ir kopā ar tevi.
    1:17 pm
    ..
    Domā, ka tagad man tevis nepietrūkst?
    Friday, December 5th, 2008
    3:02 pm
    ...
    Auuuuu! Uaaaa-uuuuuu!
    1:34 pm
    Monologs
    Sveika saule :) Tā nu ir sanācis, ka tikai man vienam ir tribīne no kuras varu tev pateikt,kas man ir prātā un kas man ir uz sirds.
    Tu šodien biji ļoti vēsa un atturīga, bet tomer man ļoti tuva un patīkama. Priecājos, ka tevi satiku, lai arī tas atkal sašūpoja visas manas domas, plānus un dzīves izkārtojumu nākotnē...Tu vispār zināji, ka vari viennozīmīgi izmainīt to, ko es darīšu, kā es rīkošos dažādos dzīves gadījumos? To var izmantot. Paldies tomēr, ka esi. Bez tevis es nekad nebūtu dabūjis to smedzīgo tiekšanos, kas tagad noris kaut kur galvā.

    Tev nevajadzētu šaustīt sevi ar pārmetumiem vai velmi pretoties kaut kādiem dzīves notikumiem. Tas parasti nekad neko labu nedod.
    Manās attiecības, kurās es esmu tagad, viena sieviete visu laiku mēģina nolīdzināt sevi līdz ar zemi un citiem tur ir jāpiedalās.
    Jau tā ir slikti, bet apziāti būvēt grūtības ir nepareizi.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba