balss
..pat tava balss saārda manu aizsardzības cietoksni.

Tu taču zini kā ir tad, ja ļoti, ļoti, ļoti vēlies savu otro cilvēku?

Kad, ka tu ar apziņu zini, kas viss ir beidzies, viss ir cauri, bet kaut kur dumjajā zemapziņā kāda rūķa balss tev saka, ka varbūt viss vēl būs kārtībā..ka otrs tevi patiesībā ļoti mīl, tikai to neizrāda. Kā var būt tik neveikls un nesaprast, ka tu esi svarīga...kā var tik neveikti darīt pāri un nemesties apskāvienots, ko viņa taču grib vairāk par visu?

Tad šis rūķus mēģina nomedīt cerības otra balsī, kuru tur nav. Solījumus otra vārdos, kas netiek izteikti. Un nekas neliekas strikts un kategorisks. Jebkuram teikumam, jebkurai darbībai ir otrs veids kā to saprast. Veids, kas ietver cerības.

...Cerība ir ļaunums, kas vienīgais netika izlaists no Pondoras lādes. Nēsi ĻAUNA un sagrauj tās lūdzu.