Tikām pāri - bet vai vajadzēja
"Sveika dārgā". Skan mazliet jocīgi, lai arī bija pavisam loģiski un dabiski nepilnas 5 nedēļas atpakaļ.

Anlizējot (tā tu to sauc) notikumus uz atpakaļu, var saprast, ka tev pietika saprāta izvēlēties starp gribošu un varošu vīrieti, lai arī ne tuvu ne ideālu, un citu aizņemtu vīrieti par labu pirmajam. Pat par spīti tam, ka tu manuprāt kautrējies no sava dārguma un pilnīgi droši neesi iemīlējusies. Tā sakot aprēķina attiecības. Tad tev ir līdzīgi kā manai sievai ar mani. Katram cilvekam ir vajadzīga sava otra puse. BET nekad nevar zināt kas ir labāk - nepareizā otrā puse, vai otrās puses trūkums un vientulība.

Tev nākamos 10 gadus viennozīmīgi vajag blakus šo otru pusi, kas tevi pieskatīs, domās par tevi un būs blakus, kad to vajadzēs...kaut gan mana sieva tieši piemin, ka manis NEKAD nav blakus, kad to tiešam vajag.. Un tas nav tīšām, nekad nav bijis. Tā iegrozās apstākļi, ka esmu tajā brīdī kaut kur tālu. Uzmanies gan. Mana pieredze ir, ka tas otrs nogurs tevi apčubināt un tad būs nemīlēts, necienīts vecis, bet piedevām vēl arī tāds, kam tu esi apnikusi. Un jums būs kopēja saimniecība, kredīti...nekādas iespējas ko mainīt. Tā būs avārija.

Tātad. Sastingstam uz pāris vai 4 vai 8 gadiem. Tu atēdīsies to, kas tev tagad pietrūkst un varēsi domāt velreiz. Noteicošas būs citas vērtības un citi principi.
Principā mums būtu jāpašķiras pilnīgāk. Arī darba jautājumos tam būtu jāapstājas. Bet tikai tad, kad tu varēsi.


Un vēl.
Tev neko daudz nenozīmē nenosakāmās zīmes un sagadīšanās un citas racionāli neizskaidrojamās lietas, jo to tev dzīvē vēl būs bezgalīgi daudz...
Es zinu droši, ka notikumu skaits ir ierobežots - tie ir ļoti konkrēti notikumi, kas notiks 1, 10 varbūt 1000 reizes, bet kāda reize katram no tiem būs pēdējā. Es negribu palaist vējā savas pēdējās iespējas. Skan pēc 40gadnieka krīzes, vai ne? :)

Visvairāk žēl zaudēt muļķīgos notikumus un sajūtu, ka viss notiek priekš mums. Varbūt tev tas nebija tik izteikti. To tu zināsi pēc 10 gadiem.

Atā.