Sarunas
Esmu tevi nokausējis ar sevi un dilemmas situāciju kurā tevi nostādu.
Jūtos kā kucēns, kas luncinās tev apkārt, katru reizi, kad dzirdu tavu balsi vai saņemu kādu ziņu no tevis.

Šodien atkal tevi dzirdēju, tālab atkal mokos ar to tauriņu sajūtu vēderā, kas neļauj īsti labi strādāt vai domāt par kaut ko citu, kā vienīgi tu. Tas nekam neder. Nu pasaki taču kāpēc tā man ir, un ko darīt, lai no tā tiktu laukā? Laiks dziedē visas brūces. Bet kā lai viņas izdziedē, ja tu visu laiku esi blakus.. un kas ir visļaunākais - ja es nemaz negribu, lai viņas tiktu izdziedētas.

Ko no tā var mācīties? Nu nomiereinies taču. Ļauj meitenei dzīvot savu dzīvi, satikties ar saviem vienaudžiem, priecāties.
Un ļauj dzīvot tiem, kas ir kopā ar tevi.