Man ir tāda dusma uz mazo brāli un māsu. Uztaisīju super garšīgu dārzeņu zupu ar makaroniem, klāt var pielikt vēl kausēto sieriņu... Nu tāda ņamma, pašai prieks. Bet viņi neēd. Neēd un viss. Un tā arī iepriekšējās dienās, ja vakariņās nav vārīti vai cepti kartupeļi, labāk uzēd maizi un viss. Gr. Vēl tas, ka viņi aiz sevis nesavāc un pat elementāras lietas mājās nedara, vienmēr aiz viņiem paliek netīro trauku kalni, drēbju čupas, papīru un citu sūdu kaudzes. Jāaizrāda kādas desmit reizes vai jāsabļauj, lai kaut kas mainītos, un tad tādas sejas uztaisa, itkā nezinu ko prasītu no viņiem. Pāris dienu laikā, kopš esmu atbraukusi ciemos, jau vairākkārt esmu cīnījusies ar vēlmi viņus iepļaukāt.
Prieks, ka rīt braucu atpakaļ.