varbūt mums patīk tie cilvēki, kuriem mūsos patīk tās lietas, kas mums pašiem mūsos patīk un nepatīk tās pašas, kas mums nepatīk sevī. un tad var kopīgi fanot par to, kas mums pašiem sevī liekas kruts un cītīgi nopelt visu to sūdu, ko paši jau nopeļam apzināti vai neapzināti. tas liekas pa īstam un ka tam tā jābūt tikai tāpēc, ka tas sakrīt ar mums pierasto skatu uz sevi.

tāpēc rodas pretreakcijas pret cilvēkiem kuri ļoti bez kautrēšanās izrāda mīlestību un apbrīnu par visu ko darām, jo mēs paši vēl neesam iemācījušies mīlēt visādas mūsu puses un to izpausmes un tur arī mums nesapas. neticas, liekas, ka tas otrs ir sapisies, stulbs, idiots, neredz acīmredzamo vai ir louneris bez citiem draugiem


tur arī visādas patikšanas pret riebekļiem paskaidrojas - mums patīk, ka tie piekrīt mums tajā, ka ar mums kaut kas nav kārtībā un tā ir daudz ērtāk kā mācīties ko citu

nez