|
|
Wednesday, February 7th, 2018
|
4:44p
raxtu motivācijas vēstuli. gribēju, lai sanāk tāda normāla, atklāta, ka nenāk vēmiens, bet pārlasu un nāk vēmiens tāpat. nezinu vai vispār ir iespējams uzrakstīt nepretīgu motiv. vēstuli un vai Viņi tur otrā galā tiešām gaida to vemjam materiālu vai arī tomēr kko citu. vai arī tomēr kkas cits nolasās iedomīgi un debīli un bez vajadzīgā info un ķeksīšu materiāla.
cik nu esmu lasījusi tās vēstules, tik visiem viņas ir wee, bet plus mīnus viņi arī ar to wee ir tikuši, kur gribēja. hmmmm
līdz šim esmu uzrakstījusi tikai pāris motiv. vēstules no kurām vienu tādu, ko parasti arī pārsūtu, kur vajag un tad attiecīgi nomainu arhitektūra uz māxla un urbānisms uz glezniecība vai otrādi - pēc vajadzības. parasti tas nostrādā, bet šoreiz gribējās kaut ko īpašu, atklātu un nevemjamu, bet varbūt tās ir stulbas iedomas. hmm
(3 comments |comment on this)
|
6:55p
varbūt mums patīk tie cilvēki, kuriem mūsos patīk tās lietas, kas mums pašiem mūsos patīk un nepatīk tās pašas, kas mums nepatīk sevī. un tad var kopīgi fanot par to, kas mums pašiem sevī liekas kruts un cītīgi nopelt visu to sūdu, ko paši jau nopeļam apzināti vai neapzināti. tas liekas pa īstam un ka tam tā jābūt tikai tāpēc, ka tas sakrīt ar mums pierasto skatu uz sevi.
tāpēc rodas pretreakcijas pret cilvēkiem kuri ļoti bez kautrēšanās izrāda mīlestību un apbrīnu par visu ko darām, jo mēs paši vēl neesam iemācījušies mīlēt visādas mūsu puses un to izpausmes un tur arī mums nesapas. neticas, liekas, ka tas otrs ir sapisies, stulbs, idiots, neredz acīmredzamo vai ir louneris bez citiem draugiem
tur arī visādas patikšanas pret riebekļiem paskaidrojas - mums patīk, ka tie piekrīt mums tajā, ka ar mums kaut kas nav kārtībā un tā ir daudz ērtāk kā mācīties ko citu
nez
(2 comments |comment on this)
|
|
|
|