|
nuavembris 26., 2015
 | 22:25
divi vakari, divas feministes. vakar ar paulu slamdogs, šodien ar kikī uz nacionālo.
jānim vimbam ir vājība mētāt asprātības manā virzienā izrāžu laikā (skat. kailie brieži, bērnība). hmm.
|
nuavembris 24., 2015
| 14:06
tas notiek. jelgava94 ir iestudēta teātrī, 5. decembrī pirmizrāde. čalis uz plakāta vairāk izskatās pēc metāliskā deputāta cilinska, bet ko tur padarīsi
par teātri runājot, mis feministe mani turpina aicināt uz izrādēm. wow
|
nuavembris 20., 2015
| 19:18
keišs = regulārs karavīrs
latviešu stāsti, rīgas sargi, seržants lapiņš un kolka cool
|
nuavembris 6., 2015
| 23:56 - dzejas slams
trešais vai ceturtais dzejas slams šogad, bet no zvana līdz zvanam izturēju pirmo reizi.
žūrija bija diezgan sakarīga - piemēram, brekte salīdzinot ar vilipsonu meitenēm nedeva automātiskus 9 - un par spīti tam, ka no 10 dalībniekiem 4 blieza krieviski, līdz fināla trijniekam tika viens, un tas pats par mata tiesu uzvarēja. latviešu diasporu finālā pārstāvēja čalis ar korsietim līdzīgu balsi, kurš finālu izgāza bungošanas pa kasti dēļ, savukārt otrs jaunietis pirms fināla performances ierāva no zāles sagādātu agdamu un noskaitīja pāris rindiņas par dārzu, kurā vārda "aronija" tika pateikts "agonija" un tas likās baigi kruti.
pirmajā raundā zālē bija papilnam nenosakāmas izcelsmes un vecuma jaunieši jancīgās drēbēs, kādas savā sādžā esmu manījis tik daudz reizes, ka ar vienas rokas pirkstiem pietiek.
lielāko daļu laika viņi man galīgi netraucēja domāt par savām ģēlām, tā ka paldies tiem trim cilvēkiem, kurus kaut kur esmu sveicinājis un kuri atradās zālē, ka neplijās klāt.
nujā. vienā pārtraukumā aizgāju uz lb un nopirku amstela citronradleri, ko uz promenādes izdzēru. lai gan auksts, vēl ilgi mutē palika bundžas metāliskā garša. noslinkoju un neizgāju uz frspr depo
|
oktobris 30., 2015
| 22:07
šogad ir turētas rokās visādas nac. teātra programmiņas, bet kartona izstrādājums ar informāciju par brodska izrādi ir burvelīgākais, so far.
|
oktobris 5., 2015
| 22:54 - nacionālā jūtu tektonika
kaut kas pa vidu bāskervilam un ceļā uz mājām - lielā skatuve, bet krietni mazāka pompozitāte, uz skatuves viss notiek 3 daļās. pirmā ir jūtu tektonika ar visiem balagāniem, otrā ir muzikanti ar aniņu un drozdovu no gapoljeriem un trešā ir jakovļevs ar vienu vecu tanti, kas tik vien kā sēž stūrī un māj ar pirkstiem.
nezinu vai tas tāds pirmā cēliena sindroms nacionālajā, bet arī te pirmais ir labāks par otro. zināma vaļība vai asprātība no lolitas caukas vai pugas mīlināšanās. otrajā atklājās, ka roga dirš par visu, puga vairs nenāk mīlināties un roga pat izspēlēja kārtis, lai pugu dabūtu pie sevis un mīlinātos. "hehe", nodomāja ludziņas rakstītājs un nomušīja rogas māti, un puga pie rogas atpakaļ vairs neiet un mīlinās ar divām maukām(uz skatuves bieži skandināts vārds), no kurām viena ir kļuvusi par sievu.
muzikanti tīri tā neko, pašā sākumā skanēja pasmakuši(fonogramma vai?), bet beigās iegāja un izbesīja ar vienu un to pašu dziesma. rogas kaukšana franciski un mirkšķināšana visām savām draudzenēm, kad prožektors bija uzšauts viņai - nepārliecināja.
jā, mauka no rumānijas deklamēja dzeju franciski, muzikanti blēja franciski.
jakovļevs un kairiša, nu neko sev. tajā vietā, kur puga un roga viens otram sāka aizbildināties, ka nu tik viņi kādreiz mīlēja un tā un šitā, jaunā mauka aizmigloja acis - tur gan viņi pietrūka, jo panika skatīties uz griestiem, lai to marasmu neņemtu pie pilna prāta.
nu tā, interesanti vai man vienīgajam par tiem 1. cēlieniem nacionālajā šķiet?
visbeidzot, izrādes beigās kairišai vienīgajai iedeva ziedus - viņa ar jakovļevu bija vienīgā, kas turēja muti ciet visu izrādes laiku.
|
septembris 27., 2015
| 21:32 - nacionālā ceļā uz mājām
beidzot kāda izrāde pēc kuras starpbrīdī negribējās iet prom, tiesa, 2. cēlienā visu klaigāšana (it īpaši L. Zeļģes, īpaši kaitinošs tēls, bet citādi jau nekādi konflikti tur nerastos) lika novērsties.
normāla izrāde, nu ko tur. mazliet mūsdienīga humora un mazliet teju visi savus tekstus saka urbjoties kaut kur.
melbārdis izrādē likās pēc daudziņa, laikam tās padebīlās parūkas dēļ.
šoriņš sēž stūrī un uz tā fona, ka ir vecs, izsaka ciniskas replikas.
Tikmēr Ilze Rudolfa divās vietās, katrā pa 5 min, runājas ar sevi ģimenes priekšā tā, kā es to daru atdzisušā pirtī četros no rīta un piepisies par to, ka vairāk nedzeršu.
6.5/10
|
septembris 18., 2015
| 20:11 - nacionālā bāskervila leģenda
nevaru noskatīties teātra izrādi, jau kuro reizi. šoreiz nacionālais, bāskervila leģenda.
sapriecājos, ka nu tik būs gapoljeri, bet pirmajā cēlienā neuzspēlēja. bet lai viņus dzirdētu otrajā, netaisos klausīties maņjakova un melbārža deklamēšanu + lūriņas glīto kaukšanu uz salkana teātra mūzikas pavadījuma. mūzikls taču. nu paldies, eju prom.
jau atkal spožas dekorācijas, milzīgi aizkari un kamīna projekcijas uz elektriskā kamīna. liuzinikam nabadziņam mikrofons nestrādāja.
jāaiziet uz jrt lai saprastu vai ir pavisam šķībi ar teātra skatīšanos. pēc lomām un attēlotā laika šī izrāde atgādināja oblomovu. piemēram, vatsona vietā iztēlojos isajevu, holmsa - g. āboliņu. un ar normālu malkas krāsni uz skatuves.
pēc izrādes uzskrēju bijušajai literatūras skolotājai, kura man palūdza uz epastu novērtēt "uguni un nakti". jāpalasa atsauksmes. dailē tomēr esot normālas izrādes(kritiķu vērtējumā) - milēdiju, elvisu un izraidītos negribu par tādām saukt.
|
maijs 31., 2015
| 17:10
ja kailos briezhus vareeja uzskatiit par briesmiigu shovu, tad izraidiitie dailee ir dramaturgjiska katastrofa
un tas viss nedeeljas laikaa
|
maijs 24., 2015
| 22:39 - naked deers
nebiju domājis, ka kailie brieži būs tik ļoti striptizēšanās, bet what has been seen, cannot be unseen.
vienīgā lieta, uz ko spēju skatīties ar smaidu ilgāk par trim sekundēm, bija jānis vimba ar parūku. ļoti piestāvēja. arī pēc tam, kad manā virzienā tika veltīts "1. rindā sēdošajam bez matiem ir problēmas ar apmatojumu". nezinu, nesūdzos.
|
janvaars 28., 2015
| 21:11 - NT Raiņa Sapņi
tikko atbraucu no Nacionālā teātra vēl neoficiālās izrādes raiņa sapņi.
ierados ar nokavēšanos. šveicaram pajautāju, kura izrādes sākas 18:00. tad vienai iekšā laidējai pajautāju, vai nav atstāta kāda biļete. nav. manas biļetes nebija arī nevienam no tiem, kas mani aicināja. uzzvanīju un noskaidroju, ka jāiet uz kasi vaicāt pēc blondas gitas. kasiere pamāja ar roku pa kreisi un noteica, ka gita esot tajā galā. nu ok.
iegāju vienīgajās durvīs, kas tajā galā ir(kreisais parteriz) un tur sastaptais personāls teic, ka gita jau sen kā prom. un piemetināja, lai žigli nododu savu jaku un sēžos uz papildkrēsla.
prieki bija īsi, jo valdis lūriņš, kura sievai biju piesēdies priekšā, mīļi palūdza, lai eju pārsēsties kur citur.
izrādes pirmais skats bija baigi labs, pēc tam viss pārtapa kaut kādā murgā un pat nekaunējos klanīties. vislielākā problēma bija tā, ka nevar saprast, kurš ir tas rainis. (tikko izlasīju delfos, ka visi bija raiņi).
no aktieriem zināju nosaukt veselus divus - ančevski un pugu, kā arī divus no trim mūziķiem - aniņu no gapoljeriem un nīmani. nu nezinu.
anyway, aizgāju nahaļavu un sapratu, ka citās reizēs tur arī īsti nav ko darīt.
|
detsembris 21., 2014
| 06:41
*- pēc provinces anekdotēm tāda sāļa pēcgarša, I cēliens bija apmēram ok, nepatika razumas iejaukšanās.
savukārt II beidzās pusstundu par ātru, jeb piņķis izdzer pudeli un aizkari ciet.
pie reizes, tas storylains ir diezgan lidziigs revidentam,
nu karoche, padomju gadi, ir iejaukta svariiga persona(vai nauda vai abi divi) un tad visiem "videejiem krieviem", "vidusslaanim" un "proletariaatam" bikses pilnas.
ikvienam nav nojausmas ko dariit un vai sudzeeties policijai, un kad atnaak policis, visi saprot ka bikses nav pilnas,
tas bija tikai purkshkjis. un haha kaadi mees luuzeri uzraavaamies.
*- ak, pirmajā cēlienā šķita ka gāga nezin tekstu, acis visur šaudās. a moš tā jādar'. es nezinu.
ā un vēl polei mazgājot grīdu salūza slota. ņemot vērā viņas smieklus, tad tas nebija ierakstīts scenārijā.
nais bija vef 70' gadu spēles ieraksts un modo(?) mūzika puslaika pārtraukumā, funky as hell
*- uz biezokni bija pamaz tautas pēc msk origo boyus un vagiinu popa meeraukles kaa arii
mandoliinas strinksjkinaataaja necieshamaa tonalitaatee klaigaaja manas miljaakaas dziesmas laikaa.
jaanoklausaas velreiz albums, varbuut iepatiksies peec dzivajaa redzeetaa
*- tapu aizrauts(divataa uz viena velo) uz undergraund tusofku riigaa kaada vasarniicaa, vide forsha, bet iekshaa tikpat kaa nekas nenotiek.
ja vien neskaita briizhus kad ienaak dazhi chalji un saak aurot putin huilo un krima nash ( var klusaam pasm i e t i e s )
|
juunijs 4., 2014
| 23:53 - bask@bols zirgu pastā
šodien aizbraucu uz "valmieras drāmas teātra viesizrādi" zirgu pastā, nu tas tāds makaronu ēdiens ar zirgu konserviem, kuru ar google maps palīdzību nav īsti iespējams atrast. pēc izrādes "bask@bols" ar mučiņu iekodām trusis kafe.(bilde - http://i.imgur.com/jARTiV6.jpg) baigi laba vieta. tikai sēdvietu tā pamaz. kā arī malduguns aliņš pa 20 centiem lētāks, kā takā uz miera ielas. tas vien ir labi! plus kaut kādam ziedoņa alam atlaide uz 2.70.
vēl briedis atrakstīja velo cenas, nu principā 488 eiro par kaut kādu skotu ar hidrauliskajām. wuh?!
|
marts 8., 2014
| 23:17 - milēdija dailē
vēl pie reizes šodien apciemoju dailes teātra izrādi ar nosaukumu milēdija. jau nojautu, ka tā būs traģēdija, lsm'ā izlasot, ka izrādē spēlēs agnese zeltiņa.
bija arī.
stulbu apstākļu dēļ sanāca, ka es uz teātri atnācu džemperī ar briedīšiem, lielākā daļa pārējo apmeklētāju bija pensionāri, zvani pirms cēliena sākuma ir neciešami simfoniski un par velti tiek dalīta kūka. izrāde vēl nav sākusies un man jau nepatīk. pēdējoreiz dailē pabiju, kad gaidīju sabīni, lai brauktu uz ķīnu. vouuuv, jau pusotrs gads apritējis, žēl.
izrāde sūds un neejiet.
skan: aijā žūžu miedziņā
|
februbaars 26., 2014
| 16:35
Pagalam nejēdzīgi ir tas, ka skolas teātris nav telefona saruna, ko to varētu nomest, un miers. Plus nevajadzīgās brīvstundas, pierijos pelmeņus mājās, visur aizkavējos un līdz baltajiem aizkaitināju tantuku bibliotēkā, kopējot bibliogrāfisku retumu jeb zviedrijā izspiestus trīnes grēkus.
un arcade fire, kāpēc viņi taa patīk?
diena arī sabojāta, nav šis un nav arī tas.
gaidu vēl pāris grādus pie temperatūras, lai kārtīgi varētu vilkties ārā, izskriet 21 kilometru un turēties formā, lai aizbrauktu uz lietuvu vai igauniju un tur uzskriet. pārāk sagruzījies šodien.
skan: a. fire - afterlife
|
februbaars 17., 2014
| 16:39
šausmīgi fankī teātra skate, atbesīja viens no tiem diviem cilvēkiem, ar ko braucu tramvajā tiktāl, ka nezinu, vai var vēl nedaudz. tad atsēdēju dirsu, septiņos spēle, jāsāk taisīt makaroni un viss pārējais.
skan: deerhunter - pensacola
|
janvaars 28., 2014
| 20:37
trakoti patīk tās teātra izrādes, kuru laikā uz skatuves kāpj pagrīdiskas grupas(nu, tādu izrādi pagaidām esmu redzējis tikai vienu, bet ir doma iet uz otro, kam jābūt must-like), izsaku cerību, ka drīzumā iznākošajā kinolentē The Grand Budapest Hotel uzstāsies vai vismaz būs skaņu celiņš būs no Komjaunatnes, vai sliktākajā gadījumā - Carnival Youth.
neveiksmīgi nogremdēju klases basketbola komandu un skaistā pidžamā vazājos pa skolu, tas arī varētu būt viss. salsts dibens.
jushanaas liimenis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) guilty
skan: the sun (naked & the famous)
|
|
|
|
