Romeo

Dear Karen,
If you're reading this, it means I actually worked up the courage to mail it so good for me. You don’t know me very well, but if you get me started I tend to go on and on about how hard the writing is for me. This is the hardest thing I ever had to write. There is no easy way to say this so I’ll just say it, I met someone. It was an accident, I wasn’t looking for it, I wasn’t one to make, it was a perfect storm. She said one thing and I said another and the next thing I knew I wanted to spend the rest of my life in the middle of that conversation. Now there is this feeling in my gut that she might be the one. She is completely nuts in a way that makes me smile highly neurotic, a great deal of maintenance acquired. She is you Karen, that’s the good news. The bad news is that I don't know how to be with you right now, and that scares the shit out of me. Because if I am not with you right now I have this feeling we will get lost out there. It’s a big bad world full of twist and turns and people have a way of blinking and missing the moment. The moment that could have changed everything. I don’t know what’s going on with us and I can’t tell you should waste a leap of faith on the likes of me. But damn you smell good, like home and you make excellent coffee that has to count for something. Call me!
Unfaithfully yours,
Hank Moody

MANI SELEKTĒJA UZ STOKHOLMU!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
tikko zvanīja sesijas prezidents!!!! JĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ

Šodien man ziemassvētku noskaņa. pie tās vainīga filma ko šodien tik tikko beidzu ar māsām skatīties. tāds mierīgs, garīgs gaiss man visapkārt un sajūta, ka nekas šajā pasaulē nav tā īsti svarīgs un nozīmīgs. jādzīvo un tad jau redzēs kā būs un kā nebūs. lūk pēc šādas sestdienas es ļoti ilgi biju ilgojies. pēc šādas!

Esmu cilvēks, kurš gribētu dzīvot heroisku dzīvi un pēc savas saprašanas darīt pasauli ciešamāku. Ja kādā vājuma, atslābuma vai nelaimes brīdī nolaižu tvaiku – ļauju niknumam un sašutumam izpausties vārdos, kaismīgu sapni ietērpju metaforās – varat to pieņemt vai noraidīt, kā vēlaties...tikai lieciet mani mierā!
Esmu brīvs cilvēks, un brīvība man ir nepieciešama. Man nepieciešama vienatne. Iespēja pārdomāt savu kaunu un izmisumu noslēgtībā. Man nepieciešama saule un ielu bruğis bez pavadoņiem, bez sarunām, esot aci pret aci ar sevi pašu, kad ausīs skan tikai paša sirds mūzika. Ko jūs no manis gribat? Kad man ir ko teikt, es to nodrukāju. Kad man ir ko dot, es dodu. No jūsu ziņkārīgās okšķerēšanas man metas nelabi! Jūsu komplimenti mani pazemo! Jūsu tēja mani indē. Es nevienam neko neesmu parādā. Un atbildīgs būtu tikai Dieva priekšā – ja Viņš eksistētu!

mani vakar uzaicināja tikties ar mūsu pašu ministru - Baštika kungu. Lai cik man dīvaini tas izklausītos es atteicos, jo redz man rīt taj laikā ir skola..
turpinu kārtīgi mācīties un pelnīt labas atzīmes. Tā tīri piemēram - manu pirmo septiņu atzīmju kopsumma vācu val. bija 18 (varat paši parēķināt vidējo), bet šodien saņēmu vēl divas, un arī to kopējā summa bija 18. skaisti!

Šodien esmu izsists no sliedēm. Neaizgāju uz skolu, jo vakar pārnācu mājās un uzreiz nokritu gultā bez spēka. Nogulēju 14 stundas un piecēlos ar pretīgu sajūtu, ka man ir tik daudz jādara tajā nolāpītajā skolā, ka pazūd gribēšana kaut ko darīt. Neko saņēmos un rīt man ir jādabon 3 desmitnieki vācu valodā. Piebeidzu arī psiholoģijas semestra darbu, vēl tikai jāuzzīmē mēneša garastāvoklis, jāpiebeidz pētījums par darba iespējām Latvijā, un drošvien vēl kaut kas. ak jā, es uzrakstīju recenziju par izstādi, kurā nekad neesmu bijis. tūlīt došos uz skolu, lai uzrakstītu kontroldarbu matemātikā, tad nākšu atpakaļ uz mājām, lai turpinātu iesākto. un tik un tā es jūtos kaut kā nepareizi...
jādomā, ka vienīgais, kas mani varētu šobrīd uzmundrināt ir zvans no Stokholmas, ka esmu selektēts uz 60.starptautisko sesiju..

un vēl man šodien pazvanīja no vietas, kur vēlos savu summer camp organizēt. teicās, ka uzrakstīs man tāmi par ļoti patīkamām cenām. ja būs 2000 ls ietvaros, tad būs ok!

Šodien pāris stundu laikā uzrakstīju projektu. Elementāri. Turklāt entuziasms pieauga.
"The most clever thing that has ever come out of you is me" kārtīgi pasmējos tikko. filma laba, lai gan scenārijs viegli paredzams. bet galvenais ir attieksme, un atstāt iespaidu. Ikvienā dzīves jomā!

un kad beidzas filma un es vēlos novilkt dažus soundtrackus, es pēkšņi aizmirstu visus tekstus un arī imdb.com nav.. škrobe!

Labdien! Pagājis labs laiciņš kopš pēdējo reizi redzēju šo balto logu un iespēju rakstīt visu, kas uz sirds. Mani tāpat kā spike aizkustināja doma par to vai es te ieturu kaut kāda veida kārtību un saturu, un vai man to vajadzētu darīt. Izklausās jau labi, bet tas mani noveda pie jautājuma par to cik tas ir lietderīgi un vai es pēc gadiem 10 palasot savas "tīņa" ierakstus spēšu atrast sevī lietas, kas pa gadiem būs pazudušas. Diemžēl nē, lēma mans saprāts, jo noteikta kārtība mani ierobežotu un tieši no robežām es savā mūžā esmu tik ļoti baidījies. Nesapratu, kāpēc tad man radīt pašam radīt tādas. Likšu šeit, visu un vienmēr nešķirojot par to, kas ir svarīgs un kas aizmiršanas vērts. Dzīve ir skaista, tādēļ pārlieku to nesarežģīsim.

Man iet patiešām labi un es pat neatceros, kad pēdējo reizi man ir gājis tik sasodīti labi. Ka es jums saku, tā zobu tīrīšana ar kreiso roku ir sniegusi milzīgu impaktu manā dzīves ritējumā, tikai miegs nāk divreiz vairāk nekā parasti. Manas atzīmes skolā aug un kas vēl svarīgāk, mana saprašana aug. Nē un kas vēl svarīgāk es jūtu, to gribēšanu iekš sevis mācīties un uzzināt jaunas lietas. Jāatzīst, ka šo skolas devumu līdz šim nebiju izvērtējis un iespējams pēc mēneša es atkal domāšu, ka tā ir viena liela sūdu bedre, bet pagaidām man tur tās zinības patīk. Starp citu iemesls, kāpēc tas tā varētu būt, ir - es arvien biežāk un vairāk apskatu savas potenciālās universitātes un nonāku pie secinājuma, ka nevienu no tām ko es gribu es nespēšu apmaksāt, tāpēc būs jāpretendē uz scholarship. Un tur es ar savu vidējo 5,7 varu nemaz nesteigties pieteikties.

Ja jau par naudu, tad par naudu. Tikko uzzināju, ka SVF ir apspriedis lata devalvāciju. Nu ko, pēc tās, Gaismas Pils būvniecībai paredzētās naudas atliks tikai rokturim. Lieliski! Mani šis vārds devalvācija jau baida un zinot, ka tāds "Soross" tūlīt iegūs lielu piķi... es vēl gribu paspēt uz Amsterdamu aizbraukt.

Es uzrakstīju ZPD. 42 lapas garu. Darba vērtētaja bija sajūsmā. Man visu laiku ir labs garīgais. Es to pilnīgi izstaroju, jo cilvēki pie manis līp klāt un priecājas kopā ar mani. Pat Viņa man šodien pienāca klāt un aizgriezās smiedamās. Tāda sajūta, ka es šeit esmu nācis, lai apkarotu ziemas depresiju. Ka tik man rūpējoties par citiem beigās pašam tāda nesanāk. Es katru dienu guļu diendusu. Uzkrāju savus spēkus milzīgos tempos. Mana atmiņa sāk atkal uzlaboties un es vairs neapspriežos ar sevi vai mācīties vai nē. Es to daru.

Šie visi procesi, kas ar mani notiek, sāk liecināt tikai par vienu - drīz ir atkal gaidāms kritums. Tikai ko man darīt - izbaudīt mirkli, jeb sagatavoties kritienam, lai nav tik sāpīgs?

Man protams atkal ir jāizdara 100 lietas, bet par tām es vairs nerakstīšu. Kļūst jau garlaicīgi tās apcerēt :)

Tātad es savu vārda dienu sāku plk 10:53, kad sāku rakstīt pēdējo no 15 feedbackiem. Tad es uzmanīgi pārlūkoju pārējos feedbackus un, kad beidzot biju nolēmis, ka viss kārtībā, noslēdzu savu 4 nedēļas ilgušo ceļojumu izvērtēšanas pasaulē.
Turpināju ar savu zpd, kas man paņēma aptuveni 6 stundas, un kad, no 7 lapām dokuments pēkšņi kļuva 32 lapu garš. Es gan neatceros, kad pēdējo reizi es biju salējis tik daudz ūdeni uz tik daudz lapām, bet nu vairs neko darīt. Cerams, ka man tur puse nebūs jālabo...
Tad bija arī jāizmācās uz rītdienu un tas man arī paņēma labu laiciņu, bet sliktā lieta ir tāda, ka es nepaspēju izpildīt savu vēstures mācīšanās sistēmas otro pusi un tā man tagad būs jādara rīt.

Arī topošā skolas avīze "Krātiņš" prasīja savu laiku, jo es iepriekš biju nolēmis, ka vajag izveidot layoutu un tam man vajadzēja atbilstošu programmu. man gan divi cilvēki apsolīja, ka ierakstīs diskā In-Design, bet tas jau tikai rītdien, tādēļ ķēros pie vecā labā worda, jo man nav publisher uz šitā datora. stulbi nedaudz, jo es zinu, ka visu nāksies pārtaisit tā vai tā.

diemžēl arī konstatēju faktu, ka mani neapsveica liels daudzums tuvu draugu (es zinu, ka negribēju, lai mani apsveic, bet vakar bija cita diena), un es šaubos vai viņi plāno kaut kādu surprise ballīti rītdien.. skumji jau ir nedaudz.

bet tagad es iešu karstā vannā un aizmirsīšos uz brītiņu. interesantas tās vārda dienas...

Vakar bija krāsaina diena, kas vainagojās ar sēdēšanu slimnīcā. Par brīnumu ne es biju pie vainas, bet gan draugs un viņa mīļie kauli, kas atkal tika sadragāti. Nezinu, es nespēju nedusmoties par to, ka tik ilgi jāgaida slimnīca, lai uztaisītu rentgenu un vēl sagaidītu verdiktu. Turklāt laiks jāpavada kopā ar bomžiem, kas dabūjuši pa galvu un ar nosaitētu galvu, rēc par nesmieklīgām lietām. Nepatīk, man slimnīcas.
Pēc tam gan sēdējām All Cappucino, bet sēdējam pārak ilgi līdz kādiem plk 1. Pārnācu mājās, knapi varēju noģērbties. biju līdz nāvei pārguris. Biju tik tiešām cerējis, ka man izdosies saldi pagulēt, bet ņifiga. Plk. 11 man jau sākās šodienas darba plāns, bet es pamdos plk 12, kas to visu pamatīgi iekavēja. Visu dienu jutos ļoti ļoti neizgulējies un neapmierināts ar dzīvi. Es biju izdomājis sistēmu, kā mācīties vēstures ieskaitei, kas visā visumā ir ļoti laba, tikai tā paņēma 3 stundas un pēc tām es jutos, kā kaut kas izdirsts.

Nav laba sestdiena. Ļoti daudzi darbi palika neizdarīti, un, kas man ir jāpārceļ uz rītdienu, kad es "svinēšu" sava vārda dienu. Neko rīt negribu darīt, negribu, lai mani kāds apsveic, negribu, lai man kāds zvana, negribu neko!

Es gribu uz Amsterdamu. Satikties ar draugiem, pasēdēt un pasmieties par savu dzīvi. Tikai nedaudz nedaudz pasmieties. Un tad rukāt tālāk, un censties dzīvot skaistajā.

Dabūt matemātikā 2, tomēr šodien nebija patīkami. Pārnācu mājās un kā sāku mācīties, tā turpinu joprojām. Pa vidam sāku rakstīt teorētisko pamatojumu, savam zpd, bet man nav ne jausmas, kam tur jābūt iekšā, tādēļ nezinu cik pareizi vai nepareizi man tas viss ir.

Rīt man ieplānots, sastādīt plānu turpmākajām ZPD aktivitātēm, tad vakarā sēde un lasīt mērnieku laikus. Ja vien jūs redzētu, kāds schedule man ir sestdien. Jūs nemaz nepateiktu, ka šī diena ir sestdiena. Vienīgais skaistais rīts nedēļā, tiks izbojāts ar apziņu par darāmajām lietām.

Un ziniet, es neesmu labojams. Šodien man piedāvāja iesaistīties tajā Junior Achievement Latvia mācību firmā un es pat bez ilgas domāšanas to pieņēmu, labi zinādamas, cik daudz laika man tas viss aizņems. nu stulbs es esmu.

Turklāt man arī beidzot jāizstrādā konkrēti pienākumi savā starptautiskā koordinatora amatā un jāizveido rīcības plāns, nevis tikai jātīksminās par sava amata nosaukumu! Pa vidu vēl es vēlos izlasīt 2 grāmatas, bet izskatās, ka nesanāks, dēļ tiem mērniekiem...

Manu prātu arī šodien papildināja doma, par to, ka viņa mani uz šodienu dīvaini skatījās. nu kāpēc nu? nevar vienkārši tā nedarīt?

Es sāku atkal nedaudz palaisties slinkumā, jo sākt mācīties 22 vakarā, tomēr nav saprātīgi. Cita lieta, ka es tomēr visu izmācos.
Šodien nedaudz bezjēdzīgi aizgāju uz vienu sēdi. Tas paņēma dārgu laiku. Tomēr, kad visi devās pēc tam uz neformālāku pasēdēšanu, es devos mājup, lai mācītos un tas izvērtās par pusotru stundu garu sarunu ar savu tēvu. Un es pavisam noteikti ieguvu vairāk runājot ar viņu nekā izklaidējoties, kaut kur nezin kur. Jūs vispar kaut ko zināt? Ja teiksiet, ka nezinat, tad norādīsiet, ka ziniet ko nozīmē nezināt? Vai ne tā? Bet, patiesībā, jūs man nepateiksiet neko no tā, jo jūs vienkārši neapjēdzat to.

Rītdienu es kārtīgi saplānošu pa stundām, jo man ir jāmācās uz piektdienas stundām, uz vēstures kontroldarbu nākamtrešdien, jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs, kurš jānodod ir pirmdien, bet man vēl nekas nav uztaisīts, jāturpina rakstīt vajadzības savam projektam, jāpameklē vieta klases pasākumam un vēl japalasa "Mērnieku laiki".

Kāda gudrība ir vajadzīga, lai prastu dzīvot?

Nu tad tā - es braucu uz AMSTERDAMU!!!!!!!!!! YEAHAAAAA! No 29. janvāra līdz pat iespējams 5, februārim, tad atgriežos uz nedēļu un braucu uz Berlīni!!!
Vienkārši AMAZING! Tikko vēl runāju ar vienu holandieti - kas par cilvēkiem tur brauc!!!!!! Kerets no Anglijas, Begum no Turcijas, Damiens no Šveices, Effija no Kipras, Stefan no Beļģijas, Karolīna no Zviedrijas!! visi Liverpūles cilvēki!!!!

es nezinu, es esmu ekstāzē. Ja iepriekš nevarēju aizmigt psiholoģisku iemeslu dēļ, tad tagad nevarēšu to izdarīt aiz lielā satraukuma...
fantastiski!

es izdomāju, ka es savu vārda dienu nesvinēšu. man tikai vajag izdomāt labu iemeslu ko teikt citiem, ja tie jautā. šodien man bija diezgan produktīva diena. Es izstudēju lielu daļu dokumentu saistītus ar EYP un tagad, tikai vajag tajos kārtīgāk iedziļināties un veikt uzlabojumus, ko varētu prezentēt nākamgad Stokholmā. Esmu atklājis, ka man šādas birokrātiskas lietiņas visai iet pie sirds un es tik tiešām vēlos padarīt EYP par kaut ko ievērojamu un cienījamu Eiropā. Bet pirms tam, vajag sakārtot tā iekšieni un tas prasīs smagu darbu.

Vēl bez tā, vakar dodoties uz skolu, izdomāju, ka taisīšu savu radio šovu un pelnīšu ar to naudu, līdz piebeigšu skolu. Vēl vakar iezīmējās skaidrākas vadlīnijas kā arī tapa skaidrāks koncepts vasarā plānotajam Eurotripam. Man tikai vēl vajag vēl vienu uzticamu šoferi un mēs 1. jūlijā startējam uz 2 nedēļām!

Man arī ir jāpabeidz pieteikums uz ZZ Gada Balvu. Jāizveido prezentācija, bet es īsti nesaprotu ko viņi tur grib redzēt, tāpēc nāksies kārtīgāk pakustināt smadzeņu šūniņas.

Šodien man ir uzrakstīti 9 no 15 feedbackiem. Tie feedbacki ir domāti delegātiem, kas bija manā komitejā Rennēs. 6 no viņiem es rekomendēšu būt par oficiāļiem dažāda līmeņa sesijās. pārējos nē un tas man nepatīk, jo tā es izlemju viņu turpmāko likteni EYP, un iespējams pašlaik es nerekomendēju kādu no nākamajiem EYP prezidentiem. Kā gan es ar to varēšu sadzīvot?

Man arī kā EYP starptautiskajam koordinatoram Latvijā būs jāizpilda visādi papīri un pirmais no tiem jau ir uz mana galda. laiks līdz 1. decembrim. Laikam rītdien jāuzraksta, lai miers..

Papildus tam visam, man vēl ir jāuzraksta projekts par manis plānoto EYP vasaras nometni nākamgad jūnijā un tas man prasīs kādu laiciņu. Pašlaik tikai nodarbojos ar vajadzībām, bet man vēl vajag kārtīgu sponsor-simpātisku mērķi izdomāt, lai fundraising labāk veiktos. Sākumā biju noteicis, ka deadline projektam būs 1. decembris, bet, acīmredzot, es to nevarēšu izdarīt. Sūdīgi...

Vēl vakar izdomājām, ka vajag to klases pasākumu un nolikām datumu uz 19. decembri. Tajā gan es īpaši neiesaistīšos, bet tikai vākšu naudu, lai visu varam nomaksāt un atpūsties pa glauno.

āā un starp citu es vēl eju skolā. Ceturtdien pirmo reiz mūžā 3 stundas mācījos ķīmiju un manuprāt es nekad tik ilgi vienu priekšmetu nebiju mācījies. bet nu neko, piektdien, laboratorijas darbu pabeidzu 10 minūtēs un tur arī jābūt ir lieliskam vērtējumam. tajā pašā vakardienā, es matemātikā dabūju 10, pirmo reizi kopš 1. klases un ja godīgi pašlaik man liekas, ka es visus priekšmetus nokārtošu teicami. Man tiešām prieks par to.

Es arī ļoti vēlos uz to amsterdamu aizbraukt janvāra beigās, jo izskatās, ka uz turieni brauks liela daļa no maniem draugiem ko ieguvu Liverpūlē. atkal apvienošanās, izklausās lieliski. Man vajag tikai kaut kur izraut 112 Ls, biļetei un pārējais jau nokārtotos. ja es braukšu uz Amsterdamu, tad man laikam nāksies atteikt braucienu uz Tallinu decembra beigās, bet ņemot vērā draugu samēru šajos abos pasākumos, es to īpaši nepārdzīvošu.

Un es vēl vēlos sev meiteni. man tač viņai vispār laika nepietiktu.

Es shodien no riita atkal iztiiriju zobus ar kreiso roku - un atkal visu dienu biju iedvesmas un energijas pilns kaut ko dariit. es jums saku, ja jums kadreiz uznaak milzigs slinkums un jums neko negribas dariit, bet jums tik tiesam ir jadara, tad elementari iztirat zobus ar kreiso roku. Efekts iespejams nebus uzreiz, bet ja turpinasiet to dariit, es jums galvoju, ka nekad nebusiet paraak piekusis, lai neizdaritu kadu lietu.
Es noleemu, ka es ar vinju nerunaasu vispaar un pat ja gadisies, tad runasu ljoti bezpersoniski. Galu galaa, veids, ka atbrivoties no emocijam ir radit pretemocijas.
Man pec nedela janodod ZPD. Veel neko neesmu sacis darit. Es high-five myself!

shodien bija laba diena.

Un rit iespejams bus veel labaka, jo nopirksu biletes uz Amsterdamu! :)

labi, lai cik klišejiski tas būtu, es piecēlos un man aiz loga sniga sniegs.
vļe

Shodien viss ko man vel vajadzeja, bija nedaudz iemileties. Var teikt, ka idilliska sestdiena un tomer...
Daudz rakstu darbi prieksaa. Shodien arii pieteicos Stokholmai. Cerams. Cerams, ka mani selektees un es varesu aizbraukt jau uz savu 4. starptautisko sesiju.

un man nav naudas, lai aizbraukt uz Niderlandes nacionalo sesiju, janvaara beigas. Vnk nav naudas.

Vel es laikam pieteiksos uz ZZ Gada Balvu. Es tach esmu pelnijis ari cita veida apbalvojumu. Tad man nebutu situacija, ka nevaretu aizbraukt uz kadu no sesijaam, naudas trukuma delj.

I don't love you like I did yesterday.

Man vienīgajam ir nedaudz vienalga par 11.novembri? ta nu svētki. sakāvām aizejošo Bermontu.

bezjēdzīga diena. ļoti ļoti bezjēdzīga diena.

man šovakar ir tas romantiskais noskaņojums. pirms pusstundas saņēmu info par rītdienas diskusijām. mans topiks ir šāds:
"Kā zināms tikai 5% Latvijas jaunieši realizē sevi nevalstiskās organizācijās, bet ceturtā daļa vēlētos iesaistīties. Kur radusies plaisa un cik lielas iespējas paver jauniešu nevalstiskās organizācijas?"

mērķis ir nākt klajā ar 3 rekomendācijām/risinājumiem. un tāpēc es bļin nesaprotu nafig šitāds topiks ir?! Manai grupai būs jārunā par jauniešu neaktivitāti jeb par nvo piedāvātajām iespējām, kur rekomendācijas nekādi nevar dot!?