romeo

tāpat vien.

Nov. 29th, 2008 | 09:14 pm
From:: romeo

Vakar bija krāsaina diena, kas vainagojās ar sēdēšanu slimnīcā. Par brīnumu ne es biju pie vainas, bet gan draugs un viņa mīļie kauli, kas atkal tika sadragāti. Nezinu, es nespēju nedusmoties par to, ka tik ilgi jāgaida slimnīca, lai uztaisītu rentgenu un vēl sagaidītu verdiktu. Turklāt laiks jāpavada kopā ar bomžiem, kas dabūjuši pa galvu un ar nosaitētu galvu, rēc par nesmieklīgām lietām. Nepatīk, man slimnīcas.
Pēc tam gan sēdējām All Cappucino, bet sēdējam pārak ilgi līdz kādiem plk 1. Pārnācu mājās, knapi varēju noģērbties. biju līdz nāvei pārguris. Biju tik tiešām cerējis, ka man izdosies saldi pagulēt, bet ņifiga. Plk. 11 man jau sākās šodienas darba plāns, bet es pamdos plk 12, kas to visu pamatīgi iekavēja. Visu dienu jutos ļoti ļoti neizgulējies un neapmierināts ar dzīvi. Es biju izdomājis sistēmu, kā mācīties vēstures ieskaitei, kas visā visumā ir ļoti laba, tikai tā paņēma 3 stundas un pēc tām es jutos, kā kaut kas izdirsts.

Nav laba sestdiena. Ļoti daudzi darbi palika neizdarīti, un, kas man ir jāpārceļ uz rītdienu, kad es "svinēšu" sava vārda dienu. Neko rīt negribu darīt, negribu, lai mani kāds apsveic, negribu, lai man kāds zvana, negribu neko!

Es gribu uz Amsterdamu. Satikties ar draugiem, pasēdēt un pasmieties par savu dzīvi. Tikai nedaudz nedaudz pasmieties. Un tad rukāt tālāk, un censties dzīvot skaistajā.

Link | skatīties visus aliņus


Reply

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous and non-friend posting. You may post here if romeo lists you as a friend.
(will be screened)
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.