Romeo

tā kā nolēmu, ka šogad vairāk nekur nebraukšu, prasās pēc nelielas rezumācijas par to, kur šogad esmu bijis un kad:

1. 06.05 - 08.05 Stokholma, Zviedrija
2. 26.05 - 01.06 Frankfurte, Vācija
3. 16.07 - 27.07 Liverpūle, Anglija
4. 30.07 Prāga, Čehija
5. 31.07 - 06.08 Kavala, Grieķija
6. 26.08 - 02.09 Roma, Itālija
7. 12.09 - 14.09 Berlīne, Vācija
8. 02.10 - 05.10 Tampere, Somija
9. 22.10 - 02.11 Parīze, Rennes, Francija

tā lūk. Nākamgad, jālūko pārspēt šito rādītāju!

mans šīs dienas plāns ir diezgan vienkāršs - jānoskatās Superbad, jāsāk rakstīt feedbacki maniem delegātiem, nedaudz jāpamacās un jāatceļ tā teikt biznesa tikšanās, jo vēlos šodien nedaudz pa mājām padzīvoties.

Starp citu, mani vakar uzaicināja vadīt diskusiju LU. Skaisti. Diskusija jau rīt. Man vēl tikai jāsagatavojas!

es shodien parnacu majas un kaut kaa negaiditi aizmigu. es nespeju izvilkt pat vienu dienu. Man vajag izmest araa visus datorus majas, jo tie visi zog manu laiku. Man ir lietas, kas jadara, bet datori tas nicina.
Es shodien skolaa aizdomajos. Par to vai tiesam man tas visas lietas jaaiemacas un tad ja es to nevaru es esmu stulbs? Es esmu slinks? Ir lietas, kas man nepielec un pec shadam situacijam es saku domat, ka iespejams tas bija izskirigs bridis un pec 20 gadiem, man naksies saskarties ar sho vienadojumu vai formulu un tad es sev nevaresu piedot.

Man viena franchu delegate (taa, kuraa es biju iekjeeries sesijas laikaa, bet Golden Rule neljava man izversties), atsutiju pavisam vienkarsu zinju "I hate formal education". Pats par sevi visai random teksts, bet topiks ko mana komiteja diskutejaa Rennes, bija par neformalo izglitibu. Kaa mes to varam atziit un dot vertibu. Es ar katru dienu vairak saprotu, ka man taa formalaa izglitiba vienaa vieta bazhama un ka es gribu celjot ar meiteni pa visu pasauli un maciities kulturas un rast mieru sevi. Es velos neskaitamus piedzivojumus Dienvidamerikaa un redzet sniegu afrikaa. Vienigais jautajums, kas mani moca, ir vai tam man ir nepieciesama formalaa izglitiba?

Ja kads no jums sodien lasija zinjas par to, ka kkads huligans Francijaa pargriezis kkadus vadus un tapec ir atcelti 50 TGV vilcieni uz Parizi un jus domajaat, ka tas jus neietekme, tad ziniet es tieshi shodien braucu ar TGV vilcienu uz Pariizi. Par laimi arii aizbraucu.

Bet ziniet, kad aizbraucu man bija palikusi stunda lidz manan lidojumam uz Latviju un skreeju uz savu terminaali. Ieraudziju, ka lidojums parcelts un atviegloti nopuutos lidz bridim, kad mentu straumes pluuda ieksaa lidostaa, jo bija aizdomas par bumbu aizmirstaa bagazhaa. nu ko satiku somu draugus, aizgajam uz makjiiti paest, tad gaju atpakal, jo gribeju redzet vai situacija nokartota un peksni skatos, ka mans lidojums ekraanos vairs neraadas. nu ko, skrienu pa lidostu pie darbiniekiem, beigas noskaidroju,ka tehniska kljuume. iechekojos, bet lidojums bija par 3 stundam parcelts.

Beigu beigaas vinju tehniskaas kljumes delj, es sedeeju 1. klasee ar karaliskam vakarinjam un apkalposanu. Tads man sodien piedzivojums!

Pedejas 2 nedeljas atkal mana dzivee ir kaut ko mainijusas. Es sapratu, ka vadiit eiropas jauniesu parlamenta komiteju starptautiskaa limeni nemaz nav tik gruuti. tas nekas, ka visi 15 cilveki bija vecaaki un garaaki par mani..mes visi lieliski pavadijam 10 dienas un musu rezolucija Generalajaa Asamblejaa domineeja absoluuti.

Vel atminjaa paliks Komiteju vaditaju vakarinjas. Es pirmoreiz redzeju, ka visi cilveki piedzeras 15 min laikaa. Sems Siibers - sesijas prezidents - ir tik tiesam cilveks ko nedaudz apbrinoju. Viss ko vins dariija bija efektivs, nebija nekaa lieka... Eirokoncerts arii bija fenomenaals, it ipasi Dzeremija uzstasanas ar "New Soul". Farewell Party ar Mulenruzhas temu ar nebija nekada vaina.

Labs tusins, atputa, darbs un kultuurshoks pedejaas 2 nedeeljas. Zhel tik, ka Pariizi kartigi neizdevas apskatit. bet nekas citreiz. vasaraa.

pēc brītiņa izlidoju uz Parīzi. kādu laiciņu šeit nerakstīšu.

Mans tēvs pirms kāda laika nopirka sev printeri. Viss bija kārtībā. Tad printerim, kurš bija arī skeneris un kopētājs salūza tas stikls iekšā un tēvs nolēma nopirkt jaunu. To veco ar saplīsušo stiklu (bet kurš vēl printēja) pielikt pie tā stacionārā datora, kur ir internets. Tēva datoram nav internets. Kādu laiku viss bija kārtībā, bet tad es nolēmu aizbraukt uz Franciju un man nācās nopirkt vilciena biļetes no Parīzes uz Rennēm un es viņas varēju saņemt mājās izprintējot. Bet francūžiem tāda dīvaina sistēma, ka e-pasts, kas atnāk vēl nav derīgs kā biļete. Tā ir jāuztaisa internetā un tad jāizprintē. tas savukārt nozīmēja, ka man vajag vai nu pieslēgt internetu pie tēv datora vai printeri pie šī datora, kam ir internets. es nolēmu pagaidīt līdz dienai, kad braukšu prom. Tad vakar mans tēvs devās prom uz Austriju un viņš man lika beidzot pielikt to saplēsto printeri pie šī datora. es to centos izdarīt, bet man nebija vajadzīgais vadiņš, kurš bija kaut kur pazaudēts. Tad es nolēmu, ka pieslēgšu to veselo printeri savam portatīvajam, kuram arī ir printeris. bet izrādījās, ka printerim beidzās krāsa. tad tēvs vakar aizlidoja uz Austriju. es aizgāju nopirkt tinti, bet tā bija nepareizā. tad nolēmu, ka izņemšu to vadiņu, kas savieno tēva datoru un printeri un tādā veidā pieslēgšu printeri šam datoram. es to izdarīju. Tad es šodien gribēju izprintēt dažus materiālus Francijai, bet izrādījās, ka arī šim printerim nav krāsas... man nebija ne jausmas, kāda tipa tinte ir vajadzīga un centos izņemt ārā kārtridžu, bet nevarēju atrast. saucu palīgā māsu, kura centās to izdarīt, bet izvilka savu roku ārā no printera visu ar melnu tinti. nu neko zvanīju tēvam uz austriju un teicu, ka nevaram atrast tinti printerī un vai neatceras kāds ir tas tintes tips kas man ir vajadzīgs. viņš teica, ka neatcers un ka tintei ir jābūt iekšā. nu neko, man tiešām vajadzēja izprintēt tāpēc nolēmu iet uz veikalu un improvizēt. gāju gāju, un pēkšņi man zvana māsa un saka, ka ir atradusi kārtridžu. numurs ir 336. iztērēju 12 ls par jaunu tinti un atnācu mājās un ieliku. viss bija kārtībā. bet ņemiet vērā, ka es to visu biju darījis tikai tāpēc, lai varētu izprintēt vilciena biļeti no Parīzes uz Rennēm. nu ko, ieeju mājaslapā, ieeju savā kontā spiežu "create and print your ticket", ievadu visus nepieciešamos datus un... man atlec atpakaļ un saka "because of technical problems we can not give you access to your tickets. please come back later"!!!!!!!!!!!!!!
bet es rīt izlidoju bļin!!!

beigās ir sanācis kā vienmēr. ja esi šo visu izlasījis... nu tad cepuri nost :D

tā. visu nedēļas nogali pavadīju gatavojoties Rennēm. Sastādīju teambuildingu, un visu svētdienu domāju, kuru no metodēm izvēlēties komiteju darbam. beigās izdomāju pats savu. tā vai nu izgāzīsies vai būs superlaba. savukārt šodien atkārtoju visu par Eiropas Savienību. Visu sākot ar Čērčila izteicienu par Eiropas Savienotajām Valstīm, beidzot ar Lisabonas līgumu, Single Market un Ombudsman.

es izdomāju, ka rīt es neiešu uz skolu. izgulēšos pirms 12 dienu sesijas, kas faktiski nozīmē, ka nākamajās 12 dienās dabūšu 12 stundu miegu. esmu nedaudz stresā iedzīts, jo tas franču TGV neļauj man izprintēr biļeti, kas savukārt nozīmē, ka es ceturtdien netieku no Parīzes uz Rennēm... redzēs ko šamējie man atbildēs.

bet jā - trešdien jau uz Parīzi! Live and Let it Live!!!! kā es izbaudīšu to dienu. malkošu vīnu visu dienu un atkal izbaudīšu eiropeisko gaisotni savu draugu kompānijā. ak dievs, jā!

šodien arī kādu laiciņu nočakarējos kamēr pieliku printeri pie šitās kastes un vēl starp citu man mājās ir 3 stacionārie datori un 2 portatīvie. kā jūs domājat man braukt uz Briseli 21. novembrī jeb pagaidīt līdz martam?

es šodien ar viņu runāju veselu stundu no vietas. un man joprojām liekas, ka nekas nespēs man izbojāt šo un dažas nākamās dienas.

nu re, un te mana veiksme arī laikam beidzas. nedabūju es pietiekamu finansējumu, projektu nāksies atcelt. tāda tā skaudrā patiesība diemžēl ir. bet vismaz es zinu, kur bija manas kļūdas un ko man nāksies uzlabot nākamreiz organizējot projektu. un tāds jau man ir. vakar kā reiz Džordžs ieteicās par vienu lietiņu, ko varētu vasarā izdarīt.

rīt rakstīšu ķīmijā k.d. ļoti sen nav bijusi šī sajūta, šis riebums pret šo priekšmetu. vācu valodā es joprojām neko nerūbīju. manas atzīmes ir nv, 2, un 3. pats skumjākais, ka šodien tas dabūtais trijnieks mani pat iepriecināja...

bet visā visumā es nesūdzos. nākamnedēļ ap šo laiku es malkošu vīnu Parīzē un labi pavadīšu laiku. pēc tam paņemšu mazu atelpu no visa. protams izņemot skolas, kura laikam mani nekad nebeigs mocīt ar visādiem parādiem. kā gan viņi nesaprot, ka es zinu ko dzīvē darīšu un nedarīšu un man tās viņu stulbās mācības nav nepieciešamas? mācīt, ķeksīša pēc tač ir nedaudz nožēlojami...

un man tā viena meitene sasodīti pietrūkst. bet es viņai ne un tāpēc man arī viņa ne.

likteņa pavērsiens - Parīzēs satikšos ar savu personīgo žurnālisti brīnumjauko un skaisto Moniku no Rumānijas!
vakardienas aizraujošā diskusija un pavadītais vakars salt'n pepper bija fantastisks. pat biju piemirsis šo sajūtu pieceļoties sestdienas rītā.

es esmu piekusis. ļoti piekusis. pat audzinātāja pienāca un pajautāja "kā es sevi atrodu?"
bet nekas, šodien atkal satikšu Džordžu un iziesi uz pāris dzērieniem. ja atceraties, ka es laimēju tajā konkursā par parka nosaukumu, tad Džordžs bija tas, kurš pārtulkoja to tekstu no sengrieķu uz angļu.

pēdējos 3 vakarus esmu pavadījis All Cappucino. man tur ar katru brīdi arvien vairāk pievelk. mazs apgaismojums un miegaina atmosfēra.

vēl es nevaru saprast, vai tas nebūs nedaudz nožēlojami, ka būšu Parīzē viens pats? Mana pirmā reizi Parīzē, un vienam pašam. pilnīgi vienam. Iešu gan nedaudz pasvinēt šo gadījumu, jo vakar dzirdēju, par kādu īpašu fondi bāru, kur vīns tiek dzerts no bēbīšu pudelēm. un es nezinu vai man braukt augšā Eifeļa tornī, jo moš tas būs tāds kā zīmogs uz mūžu? iespējams vienkārši nevajag piesaukt, tādas lietas un palikt uz zemes.

bet muzejus, gan es izstaigāšu. visus ko vien paspēšu! mani arī baida tas, ka Parīze ir liela un iespējams es netikšu nākamajā dienā uz rennēm, bet nu ko.. vēl mazliet piedzīvojumu, man nenāks par ļaunu :)

tas ir slikti, ka man patīk Keitas Perijas dziesmas?

man ir nervu sabrukums.

es tā nedaudz padomāju un sapratu, ka man sāk trūkt motivācijas tam ko daru. kad gribēšana pāriet pienākumā, cilvēku sāk pārņemt vienaldzība un slinkums, dažreiz pat pretīgums. cilvēks skatās uz lietām negribīgi un viņš vēlas vienkārši būt kaut kur citur, bez jebkādiem pienākumiem un uzskatiem. viņš vēlas būt nedaudz viens, bet tajā pašā laikā viņš vēlas arī kaut ko jauku, mīļu un patīkamu sev blakus. ko tādu, kam būtu vērts dzīvot un strādat.

Esmu atpakaļ no Somijas, kārtīgi tikko izgulējos un ķeros pie iekavētajiem darbiem. Atminoties šo braucienu pārņem labas sajūtas, jo satiktie draugi uzmundrināja un es kārtējo reizi izpelnījos apbrīnu apkārtējos. Lai arī vadīju savu komiteju ar Ingo no Vācijas, patiesība bija tāda, ka to vadīju viens pats. Turklāt manā komitejā bija 4 cilvēki un neviens nejēdza angļu valodu. Salīdzinājumam Rennēs man būs 15 cilvēki komitejā un jā. angļu valodu viņi pratīs pielietot. Nu jā un par spīti tam, viņi uzrakstīja diezgan labu rezolūciju, kas gan beigās "nepasēja", bet tikai tāpēc, ka visi pārējie delegāti bija aptaurēti. Pirmoreiz izmēģināju arī aktīvā un pasīvā brainstorma pielietojumu, jo 4-cilvēku komiteja tam bija diezgan pateicīgs izmēģinājuma trusītis. nu ko un man tas izdevās ļoti veiksmīgi.

Atceroties pašu "Chairs Team", jā. Nevaru gan salīdzināt ar Frankfurti, kur tas toreiz bija tik tiešām kaut kas ļoti īpašs, bet arī šeit, bija labi. Sesijas Prezidente, lai arī nedaudz samāksloti, tomēr uzsita to sesijas garu. Kārtējo reizi man pierādījās, ka turki, man liekas visforšākie cilvēki un tagad es jau pavisam nopietni gribu aizbraukt pie viņiem uz Stambulu.

Bet jā - tagad jāķeras pie darba un jāaizpilda visādas veidlapas un vēl kaut kur jādabon 5 tūkstoši, lai mans projekts varētu veiksmīgi norisināties. man ir 15 dienas. ak skaistā jaunība!

rītdien laižu prom uz Somiju, satikt vienu no saviem labākajiem draugiem turku/bulgāru Andrea un kārtīgi izpriecāties somu kompānijā. vienīgi tracina, ka lidmašīna tika agri - pus7 no rīta, kas nozīmē ka man bija jāiet gulēt pirms pāris stundām, jo es esmu izgulējies tikai tad ja mans miega ilgums ir vismaz 14 stundas.
un nedaudz uztraukums arī ir.

sodien bija laba diena, jo ieguvu savam projektam atbalstu 3500 eiro apmera. man ir lielisks lidzfinansejums, lai tagad grieztos pie citiem sponsoriem. turklat ja vien jus zinatu no kaa. diemzel es to nevaru atklat...

anyways - 4dien laizhu uz somiju, bet rit man ir 2 seedes + vel atlido Dzordzs no Griekijas un cerams mes paspesim paarrunat dazhas lietas concernig manu projektu, kaa nekaa vins tach bus prezidents. interesanti, bet es ar katru dienu arvien mazak gatavojos skolai. absoluti novirzas otrajaa un pat tresajaa plaana.

vel es sapratu, ka man riebjas sentimentalisms, literaturaa un es labpratak lasu kaut ko no realisma.
aa un man ir sakrajusies nopietna kaudze ar gramataam ko lasit sakot no Muntes "Stasts par Sanmikelu" beidzot ar Geetes "Faustu". very niiceee

āā un vēl es izdomāju, ka šodien nedaudz piedzeršos. Man ir par ko un kārtīgs iemesls vienmēr ir iemesls nedaudz piedzerties. no sākuma negribēju, bet sapratu, ka tāpat šodien neko lietderīgu neizdarīšu - tad kāpēc sev liegt šo prieku un papriecāties. pat horoskopā rakstīts, ka jāļaujas pasākumiem mājas priekšā.

tagad pietiks sev attaisnoties. no vienas puses nemaz negribu. no otras - pārāk ilgi esmu palicis mājās sestdienās. kaut gan nē. neesmu gan. ai un pārāk daudz ko darīt. viss vienā turklāt. vļe

Tikko saņēmu uzaicinājumu uz Briseli nākamgad martā! Laikam braukšu arī uz šito projektu :)

šodienu varētu raksturo kā: "es esmu zaudējis kauju, bet ne karu."

pirms paris minutem izdomaju, ka gribu braukt uz Stambulu, tad, kad te Latvijaa buus auksts. Sakontaktejos ar savu turku draudzeni un es laikam rit nopirksu biletes. uz februari taas ir ljoti leetas, turklat paliksana man drosvien bus par velti. nu ko - februaris pienaks veja sparniem un tad ar visiem turku draugiem kartigi iztusesimies!
starp citu, ja man liktu veikt izveli starp tautam, kuras ir visdraudzigakas un vispatikamakas, un tadas ar kuram to ljoti labprat pavadi savu laiku es nekavejoties atbildetu turki. es pazistu cilvekus no gandriz visam Eiropas valstim un ticiet man, turki in general, ir visforsakie. Tapec nedela Stambulaa ir tiesi tas, kas man visvairak vajadzigs!