Romeo

man vakardiena patika. daudz labāk kā biju cerējis. šodiena man nepatīk. pārāk daudz atbildību, kas jāizpilda pēc plāna. un tas nozīmē tikai to, ka man ir novirze plānā, jo šodienu paņēmu brīvu. Joprojām brīnos, ka neesmu saaukstējies, pēc vakardienas sēdēšanas ārā 3 naktī, dzerot aliņu. un viņa. nesēdēju, gan es kopā ar viņu, bet dīvaini bija tas, ka es vairs nezināju vai gribu lai šī man sēž blakus. pamodos ap pusdienu un sapratu, ka šitik ilgi gulēt nevaru, visa diena izcūkota, neko reāli nevari paspēt izdarīt! un man mājās ir auksts. pēc ilgiem laikiem atkal dzeru tēju. bet nekas, drīz sāksies "Džērsijas meitene" un pēcāk "Notinghila" ir manos plānos. dažādas sajūtas mani caurstrāvo šodien. par daudz, nepieklājīgi par daudz. un es nezinu vai es gribu, lai man uzdāvina mersedesu, jeb lai mans smagais darbs noved līdz mersedesam. Don't waste your time on jealousy, sometimes you're ahead, sometimes you're behind.

šodien aizgāju uz to "parka konkursa" rezultātu paziņošanu. normāli. arhitekts, kurš projecēs to parku, ir atzinis, ka mans piedāvātais nosaukums ir vislabākais un es dabūju 50 Ls. faktiski par neko.
pēc tam, aizbraucu uz Go Planet un iztriecām 75 no 100 vinnētājiem latiem Rīgas Svētkos.

šodien labi atpūtos.

pirms 24 stundām saņēmu uzaicinājumu aizbraukt uz Somiju, pamācīt citiem savas zinības. Vienu dienu padomāju un nolēmu ka, jā. Pēc 3 nedēļām I am off to Finland, yea!!! :)

Joprojam nespeju atguties no ieguta shoka par Masalski. Merktieciga diversija taa ir.
Vel es pazaudeju visu sponsorejumu savam projektam. 15 000 dolari. Gandriz nogibu sodien, kad to uzzinaju.
Parit iesu uz Albert Hotel, jo tur pazinos vai esmu uzvarejis "Parka konkursa", kur es ieteicu parka nosaukumu. Khe khe khe. Mosh uzvaresu un klusu vel slavenaaks.
Ceturtdien ari apmeklesu Go Planet, respektivi izteresu 100 Ls davanu karti, ko ieguvu Rigas Svetku laikaa. Piektdien ieshu uz tusinju, kur bus mana miljotaa meitene. 5dien arii tiksos ar cilvekiem, un izdomasu ko darit ar manu projektu, kam ir zaudets finansejums. Taja pasa laikaa rit no Rigas Domes sanemsu par 100% pozitivu atbildi cita projekta sponsorejumaa.
Skola neko neesmu vel iemacijies. Un ari uz ritdienu neesmu izmacijies.

Kads var pateikt, kas isti notiek mana dzive?

Vakar vēlu vakarā atgriezos no Berlīnes, no Chairs Academic Training (CAT). Mani iespaidi palika tādi, ka treniņš no Jonāsa puses, mani nepārsteidza, jo es jau esmu gatavs visam uz ko Jonās ir spējīgs. Tas bija kaut kas nepieredzēts, oriģināls un interesants. Super!
Par pašu komandu, man arī palika pozitīvs iespaids un esmu pārliecināts, ka šī komanda būs spējīga uz "Rock Rennes". nu jau ir tā, ka es nevaru sagaidīt.
Nu jā, un vakar atgriezos, bet par spīti tam, ka nebiju normāli gulējis iepriekšējas divas naktis, tik un tā sāku mācīties skolai un no rīta ar izmisuma sajūtu un aizvērtām acīm devos uz skolu. Skolā gan bija jautri. Joprojām nespēju beigt pateikties direktorie, jo viņa izrāda neizmērojamu atbalstu man. šodien kā reiz vēl devos uz Rīgas Domi pateicoties viņai. Lai nu kas ar Rīgas Domi tur tagad notiek ( man nav ne jausmas, esmu out of date par to, kas notiek Latvijā), tomēr jāatzīst, ka man nekas pret viņiem nav. gan jau drīz būs!

Vēl, man atkal ir parādijušās miljons mazu lietiņu ko izdarīt un kam elementāri neatliek laika. kā smejies, mans plāns par visa izdarīšanu vasarā ir nedaudz aizkavēts. bļin.

Lai arī šodien bija laba diena, lai iet R.E.M. - Bad day


Cheers!

šodien man uz ielas pretī nāca ļoti smaidīga meitene. tas bija tas "mīlestības" smaids, šitie "taureņi vēderā" smaids. pats arī visu atlikušo ceļu nosmaidīju, it kā būtu iemīlējies! kjūt.
anyway - mans topiks Rennēs atkal būs par jaunatni! wuhūuu!!! ja nu par kaut ko, tad par neformālo izglītību un jaunatni es varu runāt stundām ilgi.

es tā brīdi apsēdos. tad tā brīdi padomāju, un sapratu, ka 2005. gads man ar neko nav palicis atmiņā. It kā tas būtu bijis brutāli izdzēsts no manas atmiņas...
Bet ja nu notika kaut kas labs? Kaut kas tāds, kas man tagad ļoti noderētu? Kaut kāds mirklis, kas man tajā brīdi nozīmējis visu pasauli, tagad ir nolikts prāta vistālākajā stūrī? Ja nu tas bija, kas tāds, kas ir ietekmējis manu visu pašreizējo un turpmāko dzīvi. Es domāju, ka man ir tiesības zināt. Tikai te nu nekas nav līdzams, tāpēc nāksies vien turpmāk vērīgāk visu vērot un fiksēt savās smadzeņu šūnās. Visu bezjēdzīgo un stulbo aizmirst, jo prātā visam vieta nepietiek. Vērošana un klausīšanās ir atslēgas tik daudzām lietām, kā piemēram, skaistai meitenei, labai mūzikai, cilvēka vienaldzībai, neziņai, vēlmei izteikties, intelektam utt., ka ir nosodāmi to visu neņemt vērā. Tas dzīvē var atmaksāties. Jo, kurš nu to tagad zin, kāds es šobrīd būtu, ja atcerētos 2005. gadu?

starp citu ar katru apskatīto valsti es ar vien vairāk saprotu, ka pasaulē ir tik daudz ko redzēt un uzzināt, tā ir tik krāsaina un pats galvenais to, ka es Rīgā pavisam noteikti nepalikšu. te ir pārāk liela bedre. nav pat kur normāli ar meiteni aiziet pasēdēt!

šodien atgriezos no Romas. nebija tās brīvdienas uz kādām biju cerējis, bet atpūtos pietiekami, lai beidzot atsāktu savas gaitas skolā.
jāatzīst, ka Roma ir pilsēta ko līdz šim esmu iemīlējis visvairāk. iztsaigāju kājām lielāko tās daļu un vienkārši nevarēju dabūt pietiekami no šīs pilsētas. fantastiska! ja kādreiz rakstīšu grāmatu tad visa tās darbība norisināsies Romā!
Un vēl - Tivoli. Ja ir kāda pilsēta ko es biju iedomājies kā itālisku tad tā ir Tivolu. ar savām villām un strūklakām un vienkāršību, es sev nozvērējos, ka nākamgad tur atgriezīšos, nodzīvošu visu vasaru, atradīšu kādu itāļu meiču un iegūšu draugus visā apkaimē.
Itālija. Tā ir mana zeme.

Bet pēc 8 dienām jau uz Berlīni! Skaista ir jaunība.

The first thing you see is you open your eyes, the last thing you say is your saying goodbye.
Rīt no rīta uz Itāliju. Beidzot nedaudz atpūsties un pavadīt laiku ar ģimeni. Citādi mana Eiropas Pilsonība un Eiropas apceļošana ir likušas aizmirst kā tas ir parunāt ar tēvu, pasmieties kopā ar savām māsām un runāt par visu ar mammu. Izstaigāt Romu, izstaigāt Vatikānu, izpeldēties gar Kapri salu, pasēdēt Itālijas krogā vēlā vakarā, palasīt grāmatu savā gultā, pa vidu diskutēt ar saviem mīļajiem par tikai man svarīgām lietām (vēlos pārveidot "teambuildinga" struktūru), pavadīt vienu no pēdējiem kopōgajiem ceļojumiem ar savu ģimeni. Jo tā vien liekas, ka drīz sākšu dzīvot tikai savu dzīvi. Ik pa laikam ceļošu pa Eiropu un tikšos ar starptautiskiem cilvēkiem. Tagad vēl vēlos mierīgi. Nedomāt, neuztraukties. Nedaudz padzīvot tāpat vien.

Šodien atklāju, ka ejot pa ielu labāk ir klausīties radio, nevis savu mūziku. Uzzināju visas ziņas, rītdienas laiku un vēl dzirdēju neskaitāmas jaunas labas dziesmas. nost ar aiPodiem un mptruškām. Patikāmi, ka mans draugs iesaistījies jauniešu parlamentā nespēj beigt par to runāt. tikai runā un runā, runā un runā. gluži kā es pirms kāda laika :) tur kaut kam ir jābūt, es tak jūtu.

Nevēlos atsākt skolu. Un tikai un vienīgi dēļ Viņas. Mācības mani aicina. Vēlos apgūt lietas, kuras nezina. Tieši tās mani padara par cilvēku. Kāda jēga nemācīties. tā ir tā lieta stāvēt uz vietas, kas ir tas pats, kas atpakaļ iet. virzamies uz priekšu, caur darbiem un kļūdām. Par Viņu. Visu vasaru neredzēju, biju laimīgs. tagad atkal redzu, viņa runā ar kādu citu, viņa pieskaras kādam citam, viņa atkal izceļas, pierāda savu nevainojamību, izcilību, vienkāršību un liek man saprast, ka būt tam, kas esi ir tas ko es mīlu un es nezinu kā tam tuvoties. kā var tuvoties? tuvoties personai, kuras klatbūtnē tu iekšēji sarksti? viņas smiekli tev liek klusēt un būt stulbam. nezinu, kur es šitās muļķības rauju, bet tās nu pavada mani ik soli. ja ne tuvoties Viņai, tad kā var attālināties? kā? pašlaik es stāvu uz vietas. un šoreiz tas nav tas pats, kas atpakaļ iet...

viss notiek uz labu - vismaz tā mēs to jūtam.

šodien naktī atgriezos no Ventspils, pēc labi pavadīta laika kopuškās vadot 10 nepazīstamu cilvēkus cauri komands veidošanai un mērķa sasniegšanai! ja kāds no jums maz nojaustu cik ļoti es ņemu piemēru no Jonāsa... viņa novērošanas spējas ir izcilas, katrs vārds ko viņš saka ir ar jēgu, viņa skatienu var just. interesantas lietiņas.

šovakar iziešu ar pēdejo palikušo ārzemnieku. kriss iztaisīja brīnišķīgu avīzi.

nu jā un parīt uz Itāliju, tad atgriežos uz vienu nedēļu un tad braucu uz Berlīni. un vēl takš skola pa vidu jāapmeklē!

mana nedēļas nogale tā arī aizritēja taisot gokartu un piedaloties sacensībās Rīgas Svētkos. Bet nu izcīnītā pirmā vieta jauniešu grupā un 100 Go PLanet nedaudz (es pat teiktu daudz) atmaksāja ieguldīto darbu.
Vakar jau pāris oficiāļi bjia atbraukuši uz Rīgu. Kriss, Eče, Prīts, Ešlija. Lai arī viņi redzēja tikai bārus - Rīga viņiem patīk. :)

Šodien teniss un tad jau pēcpusdienā sākas teambuildings visiem oficiāļiem un tad vakarā mūs ved uz Ventspili, kur mēs visu nakti tusējam, jo delegāti ierodas tikai rīt!! WUhUUUU!!!

Tad sestdien atgriežos no Ventspils un otrdien laižu uz Itāliju. Bet svētdien es vēl apsoliju Krisam aiziet uz Skyline. tā ka, tādi man tie plāniņi :)

līdz manas sesijas sākumam ir palikušas 97 dienas. un vēl tikko bija janvāris, kad likās oic oic cik tālu. bet tagad tik maz ir izdarīts un tik daudz vēl jāizdara.... šausmas. man tūlīt čist panika iestāsies!

jāiet turpināt taisīt bokarts/gokarts. nezinu kas tas īsti ir.
un kas tā pa lietu, ka internetā nekur nevar atrast dokumentu par komandu veidošanu, ja vien neesi gatavs šķirties no 70 dolāriem. bet es gribu kaut ko jaunu un oriģinālu izmēģināt Ventspils sesijā...

Lai iemīlētu bokartu, kas tiek taisīts Rīgas Svētku sacensībām, atliek tikai iedzert aliņu un paskatīties uz to kādas 40 minūtes :)

Tikko uztaisīju sev Frappee. Dzērienu ko vislaik dzēru Grieķijā. Vnk vakar noskauda, ka runāju ar vienu grieķi un šamais teicās, ka ies tagad nopirkt sev Frappee un tad man gribējas viņam pa muti iedot, bet es dusmas transformēju motivācijā, atradu netā, kā uztaisīt Frappē un man uz galda tgd stāv vārgs šī dzēriena atspulgs. bet nu labāk kaut kas, nekā izšķaidīts purns grieķim :)

Ja vislaik nezināju par ko rakstīt, lai pieteiktos uz sesiju Rennēs, tad tagad lielais brālis Krievija, man padeva izcilu materiālu par karu Gruzijā. Tā kā manam rakstam jāiet zem virsraksta "Living European Citizenship", operēšu ar vārdu "solidaritāte" un tās pielietojumu šajā sakarā. domāju, ka 500 vārdos iekļaušos.

un vēl, pašlaik ar stefanu sākam organizēt Liverpūles Press Team Re-Union Briselē šī gada Ziemassvētkos!!!!!!! Tas ir tik fuckin' izcili!!

Rakstu savam gruzīņu draugam, kā šamējam klājas. Viņš dzīvo Tbilisi, viņam ir 19 gadi, tātad mobilizācija vēl viņu neskāra, bet nu pārsteigts gan es biju, ka saņēmu atbildi, ka viss esot kārtībā, un viņš vienkārši cerot, ka viss drīz beigsies.
Un man likās, ka Tbilisi tika apbombardēta...

Papildus "Eirodzīvei" nolēmu palasīt arī Ficdžeralda "Ir maiga nakts".

kā var sāpēt vēders tāpat vien, bez jebkāda obvious iemesla? un tā pa noteiktiem intervāliem, manā gadījumā ik pa 15 min. zāles negribas rīt - esmu tās sarijies jau pietiekami.
jāsāk lasīt Maijas Kūles "Eirodzīve". esot laba grāmata!