tāpat vien.
Dec. 12th, 2008 | 05:06 pm
From:: romeo
Esmu cilvēks, kurš gribētu dzīvot heroisku dzīvi un pēc savas saprašanas darīt pasauli ciešamāku. Ja kādā vājuma, atslābuma vai nelaimes brīdī nolaižu tvaiku – ļauju niknumam un sašutumam izpausties vārdos, kaismīgu sapni ietērpju metaforās – varat to pieņemt vai noraidīt, kā vēlaties...tikai lieciet mani mierā!
Esmu brīvs cilvēks, un brīvība man ir nepieciešama. Man nepieciešama vienatne. Iespēja pārdomāt savu kaunu un izmisumu noslēgtībā. Man nepieciešama saule un ielu bruğis bez pavadoņiem, bez sarunām, esot aci pret aci ar sevi pašu, kad ausīs skan tikai paša sirds mūzika. Ko jūs no manis gribat? Kad man ir ko teikt, es to nodrukāju. Kad man ir ko dot, es dodu. No jūsu ziņkārīgās okšķerēšanas man metas nelabi! Jūsu komplimenti mani pazemo! Jūsu tēja mani indē. Es nevienam neko neesmu parādā. Un atbildīgs būtu tikai Dieva priekšā – ja Viņš eksistētu!
Esmu brīvs cilvēks, un brīvība man ir nepieciešama. Man nepieciešama vienatne. Iespēja pārdomāt savu kaunu un izmisumu noslēgtībā. Man nepieciešama saule un ielu bruğis bez pavadoņiem, bez sarunām, esot aci pret aci ar sevi pašu, kad ausīs skan tikai paša sirds mūzika. Ko jūs no manis gribat? Kad man ir ko teikt, es to nodrukāju. Kad man ir ko dot, es dodu. No jūsu ziņkārīgās okšķerēšanas man metas nelabi! Jūsu komplimenti mani pazemo! Jūsu tēja mani indē. Es nevienam neko neesmu parādā. Un atbildīgs būtu tikai Dieva priekšā – ja Viņš eksistētu!