Izlasīju N.Gaiman "Stardust". Nu, nez'. Biju gaidījusi ko iespaidīgāku. Kaut kā tādu nepabeigtu sajūtu atstāja.
(Gribēju jau vainot to, ka filmu redzēju pirms lasīšanas. Tad atcerējos, ka vēl pāris filmas ir skatītas pirms to izcelsmes grāmatu lasīšanas, un tas nekā nemazināja grāmatu iespaidīgumu.)
Filma "Stardust" ir manā uztverē fantastiski forša, skatījos ar tādu sajūsmu it kā man atkal būtu ... pieņemsim 6gadi (kādā vecumā pasakas ir aktuāla lasāmviela? Nu, tik gadu tātad).

Atzīšos, ka vienmēr ļoti sapriecājos, ja mani piedraugojis kāds, kura paša/s rakstītais man ļoti patīk. (Pat, ja viņš/viņa to tikai ķeksīša pēc.)

Divas filmas esmu skatījusies tā, ka filmai beidzoties konstatēju, ka pirkstu kauliņi balti no krampjainas turēšanās pie galda/krēsla. Viena bij Mary Reilly, otra - Sweeney Todd.
Bet es jau vispār esmu viegli iespaidojama.

tagad es esmu veca un piepe, bet kādreiz tak bij tā, ka svārku uzvilkšana neizbēgami beidzās ar kāpšanu pāri sētai (nostaļģiska nopūta)

skatos te šādas tādas steampunk bildes (google, yahoo) un varētu vai apraudāties aiz alkatības pēc tāda skaistuma, nu kaut vai


Bet tas tik tāds mazs, nožēlojams piemēriņš. Ak jel, man jaunā kaislība būs (labojums: IR) misiņa zobrati

Ak, jel (ievietot izteiksmi pēc vajadzības)

oij, cik forši (sajūsmas spiedziens)
multene
 noskatīts pie murse

Tā jūtu, ka šovakar dzeršu atkal :D

O_O!!! vai man ir paģiras šodien? Vai vienkārši mizantropijas lēkme? Vai abi?

Un dažreiz es skatos un brīnos, cik ļoti atbilstoši saviem usernames un tekstiem izskatās cibieši, kad redzi viņus bildēs vai dzīvajā.