Kā vispārzināms, augšējie kaimiņi vienmēr urbj. Pārstāj tikai tad, kad esi pie tās urbšanas pilnībā pieradis (tā pieradis, ka svētdienas rīts klusumā liekas nepilnīgs). Pārvācoties var iegūt jaunus urbjošos kaimiņus. Mja. Šajā mājā skaņu izolācija nav slikta. Šajā mājā skaņu izolācijas vienkārši nav.

jau otro vai trešo dienu nebeidzu vien gaidīt kādu ziņu no cilvēka, no kura nav ne loģiska, ne neloģiska iemesla kādu vēsti saņemt
khh :)

lasu rozīnes ārā no dokumentu mapes

es galīgi nemāku runāt pēdējās dienās, labāk kādu laiciņu paklusēt

pagaidām nekas graujošs nenotika. Iešu mājās.

baaah, cilvēks dzer kafiju 2x vairāk gadu kā es, un vienalga nejēdz normāli uztaisīt, bvē
pati jau ar duma - zināju tak ka kolēģu dzimšanas dienās var tikai tortes ēst, kafiju šās taisa tādu kā vecu zeķu novārījumu
un es neesmu nekāds kafijas guru, t.i., ja pat es nedzeru, tad patiešām ir sūdīga :(

gaidu darbdienas beigas, ļoti ;)

- kādus 2 gadus nebij dzērusi alu. Aizvakar izdzēru glāzi (ap 0,25l) tērvetnieka. Šķita neticami garšīgs.
- huiņa. Vismaz pēdējo gadu katrreiz, kad aizbraucu pie vecākiem (apm reizi 1-2 mēn), saasinās visas esošās un neesošās kaites, atpakaļ atbraucu neizgulējusies un kā caur gaļasmašīnu izlaista. Fuck. Kāpēc? Es tak kādreiz uz turieni braucu kā reiz izgulēties un atpūsties... /īgni griež zobus un domā ko vainot/
- jasmīns zem loga (tas tā, lai atgādinātu sev par ko labu ;))
- juceklis galvā... nedomā par to kā par spaini ar čūskām, domā par vienu čūsku vienlaicīgi ((c) T.Pračets)

- rokas trīc. Bet rokraksts man šodien pārsteidzoši labs

miedziņš sauc un miedziņš gaida baltu puķu dārzi-i-iņā-āā... /pēdējā nots aizskan šķībi un beidzas ar žāvāšanos/

O_O!!! vai man ir paģiras šodien? Vai vienkārši mizantropijas lēkme? Vai abi?

no tvnet.lv

Mierīgs vakars. Ģimene sēž pie televizora, dzer kafiju. Zvans pie durvīm. Sieva pieceļas un iet atvērt. Uz sliekšņa stāv milzīgs, neskuvies tēvainis, katrā padusē viņam pa vienam mazam zārciņam. Tēvainis uzrunā māti: - Māt! Jūs savus bērnus uz vasaras nometni aizsūtījāt? Sieva, ķerot pie sirds: - Aaaaaaaaahh... Tēvainis, pasniedzot zārciņus: - Ņemiet, tos viņi praktiskajās nodarbībās uztaisīja.