| Man bērnībā mācīja, ka ņirgāties par dzīvniekiem un cilvēkiem IR
nepieklājīgi, zemiski, utt. Un man vēl joprojām tā liekas. Pat ja tie
cilvēki tiešām ir stulbi un tizli. Neviens tak neliek ar viņiem
draudzēties, ja nepatīk. Kaut kā vienmēr ir šķitis, ka tā rādot ar
pirkstu "Re, cik viņš ir tizls un glups (salīdziniet, cik es esmu
stilīgs)!" pats sevi parāda kā ļaunprātīgu un mazisku kretīnu. Kas,
starp citu, nav pieaudzis necik vairāk, kā bija skolas laikā apņirdzot
kādu klases izstumto.
Es neaizstāvu nevienu, kas publicē draņķīgas bildes (ja par pēdējo
situāciju, ko sanācis ieraudzīt) vai dara vēl kaut ko tikpat idiotisku,
vienkārši domāju, ka cita cilvēka muļķīgai rīcībai nevajadzētu izraisīt
muļķīgu rīcību no manas, mana paziņas vai vēl kāda cita puses. Ja reiz
esi tik kruts un gudrs, iemāci tiem ļautiņiem domāt ar galvu. Nemāki - tad turi muti, kamēr iemācīsies. Kaut kā tā.
|
reizēm arī mēdzu paņirgāties par kādu.