miedziņš sauc un miedziņš gaida baltu puķu dārzi-i-iņā-āā... /pēdējā nots aizskan šķībi un beidzas ar žāvāšanos/

nez, vai nebūtu bijis jēdzīgāk ar cēlu žestu nosviest uz galda atlūgumu un rīt laimīgi doties uz plānotām un neplānotām iedzeršanām?
(neglaimojoši, bet nekas cēls tur nebūtu sanācis. Labākajā gadījumā - melodramatiski kā latīņamerikas ziepenē :D)
ir lietas ko, ja darīt, tad tikai vēsu prātu, t.sk., kādam "iegriezt"