Man bērnībā mācīja, ka ņirgāties par dzīvniekiem un cilvēkiem IR nepieklājīgi, zemiski, utt. Un man vēl joprojām tā liekas. Pat ja tie cilvēki tiešām ir stulbi un tizli. Neviens tak neliek ar viņiem draudzēties, ja nepatīk. Kaut kā vienmēr ir šķitis, ka tā rādot ar pirkstu "Re, cik viņš ir tizls un glups (salīdziniet, cik es esmu stilīgs)!" pats sevi parāda kā ļaunprātīgu un mazisku kretīnu. Kas, starp citu, nav pieaudzis necik vairāk, kā bija skolas laikā apņirdzot kādu klases izstumto. Es neaizstāvu nevienu, kas publicē draņķīgas bildes (ja par pēdējo situāciju, ko sanācis ieraudzīt) vai dara vēl kaut ko tikpat idiotisku, vienkārši domāju, ka cita cilvēka muļķīgai rīcībai nevajadzētu izraisīt muļķīgu rīcību no manas, mana paziņas vai vēl kāda cita puses. Ja reiz esi tik kruts un gudrs, iemāci tiem ļautiņiem domāt ar galvu. Nemāki - tad turi muti, kamēr iemācīsies. Kaut kā tā.

Gribēju kaut ko uzrakstīt par pavasari un sapņiem, pilniem ar skūpstīšanos, mīlēšanos utml, un par vīnu, bet šodien nemāku salikt kopā sakarīgu teikumu. Varbūt citreiz.

(Tā iet, ka runā tikai ar cilvēkiem, kas saprot no pusvārda (t.i. no neartikulēta ņurdiena) vai arī nemaz) :D

eh... :) paskatieties labāk uz šito

un te ir vēl