Ja man pasaka, ko no manis grib, es to, ļoti iespējams, izdarīšu (vai izdarīšu pēc kāda laiciņa, atkarībā no slinkuma pakāpes).
Ja tā arī nespēj mani apgaismot par to, ko īsti no manis grib, pilnīgi noteikti gribēto nedabūs.
Un nav ko brīnīties un dusmoties, ja uz "aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko" pretī tiešām dabū "nezin ko".
(P.S. un arī uz telepātiski pārraidītām vēlmēm es, visticamāk, nereaģēšu kā cerēts.)


Ja iepriekšminētais liekas stulbi, neiejūtīgi, vai vispār nepieņemami, labprāt turpmāk vairs nekontaktēšos.

...bet vispār pēdējā laikā sasodīts patīkamas uzmanības trūkums organismā...