Un mazliet izbrīnīt sāk tā sazvanīšanās ar mājām (vīru, iepriekšminēto īgno alkoholiķi) 15-20 reizes dienā, vislaik zaķinoties un uķiķuķinoties. Var jau, protams, gadīties, ka es kā rūdīta sēne un topošā vecmeita ar kaķi (vai citu lopu, nav svarīgi) vienkārši nesaprotu īstu BIG LOVE ;)

Starp citu, šodien sanāca pavazāties pa Rīgu ar žurku koferītī. Tik daudz laipnības un smaidu, kā tika veltīts žurkai, uz ielas sen nebija nācies redzēt. Viena kundzīte pat atdeva man savu sēdvietu tramvajā, nepakam negribot tur sēdēt pati.