skatos, kā aug nākošā kūlas dedzinātāju paaudze - omīte sēž pagalmā uz soliņa, skatās un priecājas kā viņas mazdēls, pie šķiltavām ticis, dedzina papeļu pūkas... Varbūt, ka pārspīlēju, bet kaut kā galīgi nav ticības bērneļiem un vēl jo mazāk - omītēm. Brr.

:) mans pūķis ēd. Pa kluso, kamēr es neredzu. Pēc tam sēž, laizās, izliekas, ka tas tik tāpatās, ka šis neko nenojauš par paiku pielipušu pie lūpas :)